Dienas ziņas

Ventspilī risina ūdenszudumu problēmu

Dienas ziņas

Skrundas ķirbji Rīgas tirgū

Sākas lašu un nēģu sargāšanas laiks

Ventā jau nojauc pirmos nelegālos nēģu tačus

Rudens ir laiks, kad īpaši sarosās lašu un nēģu tīkotāji. Tad šie upju iemītnieki vieglāk nonāk maluzvejnieku rokās – nēģi pārceļo, bet lašiem ir nārsta laiks.

Šogad lašu un nēģu aizsargāšanai atvēlēts vairāk līdzekļu. Kaut arī saspringtākais darba cēliens zivju sargiem vēl priekšā, jau nojaukti pirmie nelikumīgi uzceltie nēģu tači un izņemti ieliktie tīkli lašiem. Kurzemē visvairāk darba ir Ventā, it īpaši pie rumbas Kuldīgā.

Liepājas reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektors Jānis Sprugevics stāsta, ka maluzvejniecības apkarošanā iedzīvotāju atbalsts esot nenovērtējams. Lai nokļūtu līdz vietai, kur tacis Ventā bija uzmontēts, krietns laiks jālīkumo pa Padures mežiem, tad vēl kāds posms kājām. Te vēl palikuši daži materiāli, pat piemirsta panniņa.

Rudens ir laiks, kad notiek nēģu migrācija, bet ar 1. oktobri sākas lašveidīgo zivju saudzēšanas periods, jo tās nārsto. Šim laikam jau ilgu laiku iepriekš gatavojas gan zivju sargi, gan maluzvejnieki. Šogad atvēlēts vairāk līdzekļu vērtīgo upju iemītnieku aizsargāšanai. Atjaunota iepriekš piekoptā prakse, kad talkā nāk kolēģi, kuru uzraugāmajā teritorijā nav lašu un nēģu vietu, tāpat šai laikā palīdz gan valsts, gan pašvaldības policija.

„Pagājušajā gadā bija daudz izņemtu rīku, bet ir problēmas ar sodītām personām, jo ir jāpiesaista daudz cilvēku resursu, jāgaida, jāvaktē (..) Mēs ceram, ka ar šādiem spēkiem izdosies arī kādu pie rokas noķert,” saka Sprugevics.

„Ņemot vērā to īpatnību, ka zivis iet pret straumi un ceļā ir rumba, zivis tālāk netiek un te ir vislielākā koncentrācija,” norāda Kuldīgas novada pašvaldības policijas priekšnieks Rinalds Gūtpelcs.

Tieši tāpēc Ventas rumba tiek novērota visu diennakti. Iegādātas arī termoredzamības kameras. Pilsētas teritorijā nelikumīgo zivju kārotāju ir kļuvis mazāk. Šoruden izņemts tikai viens tīkls, kurā bijuši četri laši. Tomēr kopumā par maluzvejniecību gan to nevarētu teikt. Tā liecina – krīze Latvijā nav beigusies. „Ja atceramies treknos gadus, maluzveja bija samazinājusies uz pusi, tagad laiki grūti, tā atkal aktivizējusies,” norāda Sprugevics.

Latvijā laši nārsto tikai lielākajās upēs - Daugava, Gauja, Venta, Salaca un šo upju pietekās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti