Ļauties dažādām nodarbēm, ko sagādājuši rūķi, izveidot rotājumus eglītei, iesaiņojumus dāvaniņām un pašas dāvanas – to varēja izdarīt ikviens, kurš iegriezās Sniegavīru skolā.
"Te ir sniegavīrs, tikko paēdu pankūkas, iedzēru tēju, tagad dāvaniņas uztaisīju mammai, vecaimammai, es viņas ļoti mīlu," stāsta festivāla apmeklētājsSandis Pelceris.
Darbnīcas vadītājās Iveta Brence un Lāsma Pētersone priecājas, ka bērniem patīk, lai arī ir auksts var sasist plaukstas, sildīties. Bērnu acīs ir prieks, kad viņi darbojas, tas ir arī rūķa lielākais prieks.
Lai arī putenis dažbrīd tā pārcentās, ka nevarēja saskatīt tuvāko garāmgājēju, piparkūku un tikko ceptu pankūku smaržas lika sajust – pēc drūmā rudens laika beidzot ir gaišums. Un Ziemas festivāls "Notici brīnumam" Kuldīgā ik gadu ir brīdis, kas ļauj sajust svētku tuvošanos. Tā, piemēram, Rūķa viesistabā varēja satikt Ziemassvētku vecīti, Rūķu orķestri, lielus un mazus dziedātājus un dejotājus.
Ne viens vien no uzrunātajiem cilvēkiem atzina, ka viņiem ir savs brīnums, kuram noticēt, savas vēlmes, kuras piepildīt.
Visu gaidītais brīdis, kad iedegsies lielā egle Kuldīgas rātslaukumā, ir klāt pašā pievakarē, kad rūķi izstāstījuši visu pasaku par Ziemassvēku brīnumu. Un arī pašā eglē ir brīnumiņi – novada skolēnu pašrocīgi veidotas rotas.
