Kuldīdznieki par galveno diskusiju tēmu bija izvēlējušies vecpilsētām raksturīgāko problēmu - vides pieejamību. Risinājumi tika meklēti, gan testējot vidi, gan rīkojot konferenci, gan ļaujot izpausties topošajiem arhitektiem.
Bruģis, vairāki pakāpieni, lai iekļūtu ēkā, šauras ietves – tie ir tikai daži no šķēršļiem, kuri cilvēkiem ar invaliditāti ir nepārvarami un viņi izvēlas doties uz citām vietām. Ar šādām problēmām saskaras ikviena vecpilsēta. Tāpēc Starptautiskajās arhitektūras dienās meklēti risinājumi tieši tam – kā saglabāt vēsturiskumu, bet radīt vidi pieejamu cilvēkiem ar dažādu invaliditāti.
„Nevaram izlikties, ka tā nav problēma," norāda Kuldīgas novada pašvaldības Būvniecības nodaļas vadītāja Jana Jākobsone.
Lai nepieļautu kļūdas, vides pieejamības jautājumus Kuldīgā risina kopā ar invalīdu biedrību akcijā „Tu vari". Testējot vecpilsētas vidi, eksperti atzina, ka padarīts ļoti daudz – apaļais bruģis atstāts dažās vietās kā akcents, gājēju daļā šķeltais bruģis kombinēts ar betona plāksnēm, tas ir labs orientieris arī redzes invalīdiem. Ar šiem risinājumiem Kuldīga var droši dalīties Eiropas līmenī. Tomēr darāmā vēl daudz.
Arhitektūras dienu laikā tika izteikts ne viens vien ierosinājums. Biedrības „Baltais spieķis" vadītājs Oļegs Kolpaščikovs no Krievijas bija strikts, ka atbildība par vides pieejamības problēmām vairāk jāuztic pašiem cilvēkiem ar invaliditāti:
„Es gribu ieteikt pašvaldībai – dodiet viņiem darbu, lai atbild par vides pieejamību. Kas visvairāk ir ieinteresēti universālajā dizainā? Protams, invalīdi. Tad viņiem arī vajag mācīties, piemēram, par arhitektiem. Kad atbrauksim nākamreiz un mūs ekskursijā vedīs kāds cilvēks ar īpašām vajadzībām, tad tas jau būs pasaules līmenis."
Iegūtās idejas tiks apkoptas, lai piemērotākās Kuldīgas videi arī īstenotu. Pasaules arhitektūras dienas tradīcijas iedibinātāja ir Starptautiskā Arhitektu savienība. Latvijā kā ikgadēja tradīcija tā kļuva no 1996.gada.