Daugavpils Universitātes rektora vēlēšanās ar pārliecinošu balsu pārsvaru amatā ievēlēts akadēmiķis Arvīds Barševskis, liecina informācija augstskolas mājaslapā.
Autora ziņas
Daugavpils Universitātes (DU) rektora amata kandidātiem – Ilgai Šuplinskai un Arvīdam Barševskim – ir savas vīzijas attiecībā uz augstskolas līderību, kolektīva saliedēšanu, augstskolas attīstību un problēmu iezīmēšanu saskan, taču ir atšķirīgs skatījums, kā to īstenot. Atšķiras arī skatījums uz augstskolas statusu nākotnē. Šonedēļ karstās diskusijās starp abiem rektora amata kandidātiem tas izpaudās augstskolas rīkotajās publiskajās debatēs.
Lielais Augšdaugavas musturdeķis beidzot tiks nostiepts no viena Daugavas krasta līdz otram – droši saka Naujenes novadpētniecības muzejā. 2011.gadā šis muzejs sāka Lielā Augšdaugavas musturdeķa veidošanu ar mērķi izveidot lielāko musturdeķi Latvijā, kuru varētu nostiept pāri Daugavai, iesaistot šī deķa veidošanā pēc iespējas vairāk dalībnieku un iekļūstot Ginesa rekordu grāmatā. Šobrīd 1,6 metrus platā musturdeķa garums jau ir vairāk nekā 500 metri jeb puskilometrs, un tā darināšanā iesaistījušies vairāk nekā 5000 cilvēku no visas Latvijas un ārvalstīm.
Daugavas palu ūdeņi turpina celties un appludināt teritorijas Augšdaugavas novadā, kur strauja ūdens līmeņa paaugstināšanās upēs rada apdraudējumu cilvēku, vides un saimnieciskās darbības drošībai, kā arī pašvaldības infrastruktūrai, uzsvērusi novada dome. Lai apzinātu reālo situāciju ar plūdu apdraudējumu un atbildīgo dienestu gatavību operatīvi rīkoties, tika sasaukta Daugavpils sadarbības teritoriju Civilās aizsardzības komisijas sēde.
Latgales pašvaldības ir bažīgas par spējām uzturēt atskurbtuves bez valsts atbalsta. Valsts finansējums pašvaldībām par atskurbtuvju uzturēšanu nesedz izdevumus, kādi rodas par šo pakalpojumu sniegšanu, īpaši, ja tas tiek nodrošināts slimnīcās. Tas ir slogs, kas gulstas uz pašvaldību pleciem. Arī nākamais gads, kad visās Latvijas pašvaldībās būs jānodrošina atskurbšanas pakalpojumu pieejamība, dara vietvaras bažīgas, jo atskurbtuves varētu netikt finansētas no valsts budžeta.
Daugavpils pašvaldība šobrīd aktīvi gatavojas Vienības tilta kapitālajam remontam. Jau ir izsniegta tilta remontdarbu būvatļauja un veiktas provizoriskās remontdarbu izmaksas. Tilta kapitālais remonts nav veikts jau vairākus gadu desmitus. Galvassāpes pašvaldībā rada tas, ka tilts ir vienīgā iespēja nokļūt otrpus Daugavas, jo tuvākais tilts pāri upei ir Augšdaugavas novada Sventē, 15 kilometru attālumā no Daugavpils.
Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācija ir iesniegusi jaunu sabiedrisko pakalpojumu tarifa projektu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai. Tas paredz, ka tonna atkritumu, kas tiks ievesta poligonā, maksās jau gandrīz 120 eiro iepriekšējo 70 eiro vietā. Savukārt Austrumlatgales poligonā Rēzeknes novadā ar maiju tonna atkritumu maksās vēl vairāk – nepilnus 130 eiro. Izmaksu pieaugumu ietekmē dabas resursu nodoklis, inflācija un cenu kāpums virknē pozīciju, un tas nozīmē, ka jau drīzumā tas atsauksies arī uz iedzīvotāju naudas makiem.
Valdība ir atbalstījusi Veselības ministrijas ieceri pārņemt no Daugavpils pašvaldības bijušās un jau daudzus gadus neeksistējošās Onkoloģiskās slimnīcas ēku. Šī ēka nonāks Daugavpils Psihoneiroloģiskās slimnīcas (DPNS) pārvaldīšanā. 2021. gadā tika pabeigta Aknīstes psihoneiroloģiskās slimnīcas un DPNS apvienošana, kā rezultātā iestādei Daugavpilī arī bija nepieciešamas papildu telpas. Aug arī psihiatrijas pacientu skaits, bet ārstu – trūkst.
Šogad kustība "Lielā Talka" vispārējās sakopšanas darbu klāstam nolēmusi pievienot arī atsevišķus latvāņu apkarošanas pasākumus, ko atbalstīja Augšdaugavas novadā, kur latvāņi iedzīvojušies vairākos pagastos un plašās teritorijās.
Daugavpilī nerimst iecere par to, ka Daugavpils Universitātei (DU) jāpaliek kā neatkarīgai augstskolai, to neiekļaujot Latvijas Universitātes (LU) sastāvā. Lai arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) februāra beigās starp pusēm panāca vienošanos, kas paredz DU integrāciju LU, jau februāra beigās ārkārtas sēdē DU padome nolēma, ka augstskolai ir jāpaliek patstāvīgai, virzoties uz zinātnes universitātes statusa iegūšanu.
Pirmā pasaules kara laikā Latvijas un Lietuvas teritorijā vairākus gadus atradās frontes "Dzīvības un nāves" līnija. Tās abās pusēs tika būvēta sarežģīta nocietinājumu sistēma ar ierakumiem, tranšejām un bunkuriem. Ieslīgt vēsturiskajos Pirmā pasaules kara notikumos, kara cīņās, karavīru smagajos apstākļos caur veidotajām ekspozīcijām, savāktajiem artefaktiem, tagad varēs muzejā Medumos, kas ir viena no plašā Latvijas un Lietuvas pierobežā veidotā tūrisma maršruta sastāvdaļām.
Daugavpils valstspilsētas pašvaldība ar 1. martu ir izsludinājusi grantu programmas "Impulss" konkursu. Tā mērķis ir atbalstīt jaunos uzņēmējus, palīdzot tiem īstenot pilsētā interesantas biznesa idejas un radīt jaunas darbavietas. Pērn pretendenti varēja saņemt domes atbalstu no 5 līdz 10 tūkstošu eiro apmērā, bet šogad biznesa idejas realizācijai varēs pieteikt summu līdz 15 tūkstošiem eiro.
Uzturēšanas maksa pansionātos Latgales reģionā šogad augusi par vairākiem simtiem eiro mēnesī. Rēzeknes pansionātā uzturēšanās maksa šobrīd veido 707 eiro mēnesī. Šomēnes par maksas pakalpojumu cenas paaugstinājumu pensionāru sociālās apkalpošanas teritoriālajā centrā lēma arī Daugavpils valstspilsētas deputāti. Daugavpilī ar 1. aprīli maksa pieaugs par 40%. Uzturēšanas maksa kāps arī Augšdaugavas novada sociālās aprūpes centros.
Augšdaugavas novadā kultūras centrā "Vārpa" sestdien, 25. februārī, norisināsies starptautiskā Latgales reģiona biškopju konference. Šī jau ir astotā biškopju konference, kuru rīko Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs. Šogad biškopji pulcēsies, lai analizētu biškopības produktu izmantošanu dažādu ēdienu receptēs pašu mājās un kaimiņvalstī Lietuvā, kā arī demonstrētu jauno pārtikas tehnologu zināšanas par biškopības produktu pielietojumu.
"Daugavpiliešiem ar veselo saprātu ir jābūt pasākumā, kur sanākt visiem kopā un vienoties Ukrainas atbastam," Latvijas Radio sacīja Dainis Miglāns, kurš ir viens no Ukrainu atbalstoša piketa organizatoriem. Daugavpilī šajās dienās notiek vairāki pasākumi, paužot solidaritāti ar ukraiņu tautu un apliecinot atbalstu cīņā ar agresoru par mieru un neatkarību.
Daugavpilī veidos jaunu cietokšņa saimnieciskās pārvaldības struktūru, tā otrdien preses konferencē paziņoja pašvaldības vadītājs Andrejs Elksniņš. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde nav informēta par jauno pārvaldības modeli, tādēļ gatava sēsties pie sarunu galda. Tikmēr iedzīvotājiem joprojām ir bažas, ka plānotās izmaiņas negatīvi ietekmēs Daugavpilij tik nozīmīgā tūrisma un vēsturiskā objekta attīstību un saglabāšanu.
Turpinot Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā uzsākto sarunu, svētdien, 19. februārī, plkst. 12.00 Kultūras ministrija sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru organizē tiešsaistes diskusiju "Domas brīvībai (ne) būt? Robežas un iespējas 21. gadsimta kultūrtelpā", aicinot tajā piedalīties dažādu nozaru ekspertus un sabiedrības grupu pārstāvjus, lai sarunās meklētu atbildes uz jūtīgo jautājumu par radošās domas brīvības iespējām un robežām 21. gadsimta Latvijas kultūrtelpā un veicinātu izpratni par laikmetīgās mākslas daudzveidīgo izpausmes formu un demokrātisko vērtību līdzāspastāvēšanu, informēja Kultūras ministrijas pārstāvji.
Pirmo reizi Subatē iedibināta koka arhitektūras balva "Goda zīme", ko šonedēļ saņēma 10 namu īpašnieki, kuri novērtē, saglabā un cenšas atjaunot savā īpašumā esošās senās koka ēkas un to vēsturiskās detaļas. Šauras līkloču ieliņas, kur dažviet saglabājušās bruģa pēdas, un mazas vienstāva koka mājiņas, ir Subates ainava.
Daugavpils Universitātes (DU) reorganizācija netiks sasteigta. Paredzēts, ka DU Latvijas Universitātes (LU) sastāvā iekļaus līdz 2026. gadam. To šonedēļ speciāli augstskolas reorganizācijas tēmai sasauktajā ārkārtas Daugavpils domes Izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēdē apliecināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvis.
"Pelēču ezera purvs" ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija – dabas liegums, kas atrodas Preiļu novada Pelēču pagastā. Kad daba modīsies, ar dabas retumiem, kas šeit sastopami, varēs iepazīties ikviens, kurš apmeklēs nupat Pelēču ezera purvā izveidoto pastaigu taku un uzkāps jaunajā skatu platformā. Taču jaunais tūrisma objekts ir interesants un skaistiem dabas skatiem bagāts ikvienā gadalaikā, pat šobrīd – ziemā.
Daugavpilī notiek ceļu pārvada projektēšana, kas būs turpinājums pirms divarpus gadiem ekspluatācijā nodotajam 13 miljonus eiro vērtajam divlīmeņu ceļa pārvadam. Jaunais pārvads savienos pilsētas apkaimes ar centru, paātrinās satiksmes kustību un samazinās laiku, kāds jāpavada autovadītājiem ceļā, izvairoties no vairāku dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošanas. Ieceres autori sola, ka šis projekts esot labāk sagatavots atšķirībā no iepriekšējā pārvada, kura būvniecība raisīja tuvumā dzīvojošo iedzīvotāju neapmierinātību, jo daļa to īpašumu nonāca tilta paēnā.
Lai nodrošinātu energoresursu taupību un mazinātu iespējamās enerģētiskās krīzes ietekmi uz pašvaldību budžetiem, jau kopš pērnā gada rudens pašvaldības ieviesa virkni pasākumu. Tika samazināts elektroenerģijas patēriņš dažādās pilsētu, ciemu iestādēs un arī publiskajās ārtelpās, piemēram, regulējot ielu apgaismojumu un samazinot apgaismojuma intensitāti. Tāpat pašvaldības ieviesa taupības režīmu siltuma patēriņam. Vai tas ir vainagojies ar taupību naudas izteiksmē un atsaucies uz pašvaldību budžetiem?
Dvietes senlejas informācijas centra "Gulbji" senajā klētiņā iekārtota "Sēļu meitas pūra ekspozīcija". Izrādās, ka tieši no Sēlijas nāk dārgākais brunču audums. Svītraini un rūtaini raksti ir atrodami visos novados, bet, ja raksti ir redzami ar lāsumiņiem, tad tas ir nācis no Sēlijas, un tā aušanā katrs lāsumiņš speciāli ir jāielasa iekšā. Tāpēc darbs pie auduma tapšanas ilgstošāks, attiecīgi – arī dārgāks. Ekspozīciju papildina arī senie sēļu adītie cimdi, un tieši te glabājas arī unikāla sēļu vārdu grāmata.
Jaunais iestudējums "Divejis vyrtuvē, naskaitūt nabašnīku" top Oļega Šapošņikova režijā, kurš atklāj, ka no sākotnēji iecerētā kriminālās komēdijas žanra izrāde, visticamāk, pārvērtīsies par kriminālu drāmu. Izrādes pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga "Mātes un meitas", kuru latgaliski tulkojusi Kristīne Veinšteina. Viņa topošajā iestudējumā arī spēlē.
Dabas parks ''Dvietes palienes'' ir viena no vietām Latvijā, kur sākotnēji ar Nīderlandes un vēlāk Pasaules dabas fonda atbalstu tika atvestas uz dzīvi taurgovis un savvaļas zirgi. Šobrīd savvaļas lopu ganāmpulks pieaudzis līdz gandrīz 400 dzīvniekiem. Savvaļas zirgi un govis palīdz kopt palieņu pļavas. Tomēr, ja ganāmpulks ir pārāk liels, tas kļūst par apgrūtinājumu parka apsaimniekotājiem.