Kūdras ieguve šogad katastrofāli iekavējusies, tā ir netipiska situācija, stāstīja ilggadējais SIA "Meliors Krauja" vadītājs Antons Soms. "Desmit gadu laikā, pēc savas pieredzes, aprīļa pēdējā nedēļā jau sākām vākt frēzkūdru, bet gabalkūdru pēc ziemošanas, pat aprīlī sākām realizēt. Šogad, diemžēl, tas nav izdevies. Uz šodienu pat kilograms kūdras nav sagatavots."
Visa pamatā ir ilgstošās lietavas, kuru dēļ pat lielā kūdras ieguves tehnika netiek purvā iekšā, un arī pats materiāls ir pamatīgi izmircis, atzina Soms. "Netiek tehnika klāt un tehnoloģiski nevar vākt. Jo frēzkūdrai jābūt mitrumam, lai kubikmetrs svērtu no 140–240, bet šogad ar kāpurķēdēm nevar iebraukt pašā purvā."
Dabas apstākļi ir būtisks faktors, kas šo darbu intensitāti un kūdras ieguves apjomu nosaka, atzina arī Latvijas kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere, sakot, ka situācija šogad reģionos ir dažāda.
"Daži mūsu biedri kūdru vāc jau no aprīļa, kur ir bijuši labvēlīgāki laika apstākļi un nokrišņu nav bijis tik daudz. Taču ir reģioni, kur joprojām nav iespējams uzsākt kūdras ieguvi. (..) Kopumā visā Latvijā lielākā daļa uzņēmumu vismaz kaut ko jau sākusi iegūt," klāstīja Krīgere.
Citus gadus uz šo laiku no šī kūdrāju purva, kas atrodas triju Daugavpils novada – Maļinovas, Kalupes un Vaboles pagastu robežteritorijā, tika iegūti jau tūkstoši desmiti kilogramu kūdras, potenciāls te ir liels, stāstīja "Meliors Krauja" vadītājs.
"Apkaimē mūsu purvs sākts apgūt visagrāk – piecdesmitajos gados. Inventarizācija uzrāda, ka kūdras pietiks te vēl vairākiem gadu desmitiem, jo ir ļoti biezs kūdras slānis, arī kūdras kvalitāte laba. Vecā platība ir 170 hektāri, no tiem 130 hektāros reāli iegūstam kūdru. Jaunā platība ir 49,9 hektāri, kur tikai pirmos 10 gadus iet kūdras iegūšana. Ir arī jauna moderna tehnika iegādāta, tikai šogad tā pat vēl nav iedarbināta," stāstīja Soms.
Gadā uzņēmums iegūst pāri par 20 tūkstošiem kubikmetru gabalkūdras. Bet viss atkarīgs no laika apstākļiem. Tie, pēc Latvijas kūdras asociācijas valdes locekles sacītā, var iegriezt robu kūdras ieguves uzņēmumiem.
"Viss atkarīgs no turpmākajiem laika apstākļiem. Jo kūdras ieguve ir sezonāla, tā notiek no maija līdz septembrim. Ja laiks būs labvēlīgs, tad uzņēmēji spēs atgūt iekavēto, ja nē, tad tas ietekmēs kūdras ieguvējus tieši. Tās platības, kuras tiek nomātas no "Latvijas valsts mežiem", kas ir lielākais purvu iznomātājs, tur ir noslēgti nomas līgumi. Neatkarīgi no tā, kādi laika apstākļi, būs veikta kūdras izstrāde vai ne, kūdras ieguvējam būs par nomu jāmaksā," sacīja Krīgere.
Nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmi vēl vairāk aptumšo neziņa par nozares pastāvēšanu, šaubas pastāv, sacīja Soms.
"Mums atliek vien cerēt, ka mūsu deputāti Briselē spēs aizstāvēt, lai neatkārtotos cukura rūpniecības liktenis. Mēs par to ļoti pārdzīvojam, jo tās ir ļoti daudzas darba vietas. Mūsu uzņēmumā vien kūdras ieguvē vasarā tiek iesaistīti 30–40 un dažreiz pat vēl vairāk cilvēku, kuriem tas ir maizes darbs," atzina Soms.
Šobrīd šie cilvēki gaida laika apstākļu uzlabojumu, lai ātrāk varētu iesaistīties sezonas darbos kūdras purvos, taču visdrīzāk tas vēl nebūs šomēnes, teica "Meliors Krauja" vadītājs." Pēc šādiem lietiem vajadzīgas vēl vismaz 1–2 nedēļas ar brīnišķīgu, saulainu vējainu laiku, lai tiktu klāt."
Kūdrai pieprasījums un noiets ir. Gadā Latvijā vidēji tiek iegūti 1,2 miljoni tonnu kūdras. Pērn kūdras ieguvē, pēc Valsts vides dienesta datiem, strādāja 65 uzņēmumi, kas kūdru ieguva 101 purvā.
