Sadaļas Sadaļas

Pandēmijas laikā Preiļu seniori atbalsta viens otru

„Svarīgākais ir nenolaist rokas, nepalikt vieniem, bet darboties, pievērsties vaļaspriekiem un iespējai aprunāties,” tā stāsta aktīvie Preiļu novada pensionāru biedrības seniori. Protams, Covid apstākļi ievieš savas korekcijas un ierobežojumus, tomēr arī ievērojot tos, var gan rīkot pastaigas dabā, gan audzēt puķes, gan padalīties ar savām atmiņām no ceļojumiem celt gaismā pašu rokdarbus un veidot izstādes. Bet svarīgākais – dalīties pozitīvismā un sirds siltumā ar apkārtējiem.

Pandēmijas laikā Preiļu seniori atbalsta viens otruSilvija Smagare, LR1

Plašajās un zaļo augu pilnajās Preiļu novada pensionāru biedrības telpās laipni sagaida enerģijas pilnā biedrības vadītāja Marija Briška ar dzīvesbiedru, kā pati smejas, galveno priekšnieku un lielo darbu darītāju, kurš saka:

„Nav laika domāt par slimībām, ir jākustas!

Mēs nedomājam par to pandēmiju, nedomājam, ka tā ir tāda slimība, ka rokas ceļ augšā un jāiet bezdibenī. Mēs ar sievu kustamies, mums ir ko darīt. Piesaistām cilvēkus, visu, ko var šajos laikos kā tagad. Kā ir tā ir, bet galvenais būt optimistam. Nevajag čīkstēt, bet iet uz priekšu.”

Šajā laikā, kad eksistē virkne ierobežojošo pasākumu, Marija Briška, kas ir arī psihologs, nāca klajā, šķiet, ar pilnīgi nereālu ideju, uzsākot akciju ar nosaukumu „Nāc, parunāsim!”. Bet tā darbojas un bez liekas pulcēšanās, bet ar atdevi.

„Sieva kā psihologs prot ar cilvēkiem runāt, skaidrot, viņa spēj pacelt cilvēkam optimismu. Cilvēkam jau vienam mājās ir grūti. Viņi sākumā sazvanās, tad iet pie viņas, un tas ir ļoti labi," skaidro psiholoģes dzīvesbiedrs.

„Cilvēki nāk, kad viņiem ir nepatikšanas dzīvē, un gribas izrunāties. Tā viņi nāk pie manis pa vienam, bez pulcēšanās. Ir bijuši gadījumi, kad cilvēki nevar sazināties ar saviem bērniem un mazbērniem, kuri dzīvo ārzemēs. Es viņiem devu savu telefonu, no mesendžera viņi sazinājās, jo daudziem te jau ir vienkāršie telefoni. Tā viņiem radās tas miers dvēselē un prieks,” stāsta Marija Briška.

Arī Preiļu seniorei un fiziski aktīvai sievietei Broņislavai Rubinei patīk te atnāk un parunāties, arī viņas padoms, pēc savas pieredzes citiem – vairāk smelties enerģiju dabā un dot pozitīvo apkārtējiem: „Es, kā deju kolektīva „Brūklenāji” dalībniece nāku uz šejieni, jo deju mēģinājumi šajā laikā jau nenotiek, nekas nenotiek. Pagājušoruden parkā trijās vietās, mēs pensionāri, stādījām krokusus. Šogad, skatos tie jau sākuši dīgt, drīz ziedēs. Tie priecinās cilvēkus, tā arī ikdienā – sevi jāpriecina un citus.

Vajag smelt to labo un gaišo un priecāties par dzīvi. Var pastaigāt pa parku, tagad putni lido un čivina, paskaties dabā, un tas jau dod lielu impulsu dzīvot un priecāties.

Aprīlī mēs jau sāksim nūjot parkā nelielās grupās.”

Kuri negrib nūjot, var audzēt stādus, sēklas ir, izrāda Briškas kundze, kurai pašai puķes ir viena no sirdslietām. Tāpat Preiļu seniori sarūpējuši savās telpās nelielu izstādi – tās ir atmiņas par pozitīvo piedzīvoto.

„Sākumā es pati sāku to darīt, lai „ievilktu” pārējos. Man patīk rokdarbi, tad bija adījumu un tamborējumu izstāde. Tad vēl bija pašas darināto atklātnīšu izstāde. Tagad ir ceļojumu krūzīšu izstāde, katrai no tām, atvestām no citas valsts, ir sava vēsture un stāsts. Nākammēnes te jau būs cita izstāde,” atklāj penisonāre.

Plānu un ieceru ir daudz, un redzot šos aktīvos seniorus, nav arī šaubu par to īstenošanu dzīvē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt