ĪSUMĀ:
- Šajā sasaukumā domē ievēlēti 3 saraksti, mēru mainīja 3 reizes.
- Daugavpils iedzīvotāji ir šīs situācijas nogurdināti.
- Par spīti politiķi strīdiem pilsēta attīstījusies.
- Vēlēšanās kandidē 5 bijuši Daugavpils mēri.
- Uzvarētājus prognozēt ir grūti, bet paredz strīdu turpināšanos domē.
Daugavpils novadu reformā ieguva valstspilsētas statusu. Tā ir lielākā pilsēta Latgalē un otrā lielākā valstī. Tajā dzīvo vairāk nekā 90 000 iedzīvotāju. Pilsētas plānotais budžets izdevumos pārsniedz 126 miljonus eiro, no tiem 57 miljoni ir valsts dotācijas. Uz 15 deputātu vietām Daugavpils domē pretendē 154 kandidāti jeb vairāk nekā 10 uz vienu deputāta krēslu.
Iepriekšējās vēlēšanās, kurās piedalījās 47% balsstiesīgo, no 13 sarakstiem domē ievēlēja tikai trīs.
Politisko kaislību, strīdu, varas apvērsumu, korupcijas skandālu, pašvaldības kapitālsabiedrību vadītāju un mēru nomaiņas ziņā Latvijas otra lielākā pilsēta jau vairākus domes sasaukumus ir līderpozīcijās. Reti kurš pilsētas galva pēc pērn mūžībā aizgājušā Daugavpils ilggadējā vadītāja Alekseja Vidavska te nostrādājis pilnu amata termiņu.
Šajā sasaukumā, kad domē tika ievēlēti tikai trīs saraksti, Daugavpils mēra krēsls piedzīvoja četrus mērus.
Daugavpils iedzīvotāji ir šīs situācijas nogurdināti:
„Es jau šaubos un domāju, ka vispār vairs nav jēgas iet balsot. Jo tie, kurus mēs vēlam, domē neiekļūst, bet, ja arī tiek, tad pēc mēnešiem diviem trim tos no mēra amata nomet.”
„Lai ko mēs runātu vai gribētu, nekas nemainās. Solījumu pirms vēlēšanām daudz, bet, kad nonāk pie varas – čiks vien ir.”
„No tā, ko redzu, ko dzirdu, uz tām aģitācijām, pašreklamēšanos, uz to, kā sevi paši liela, vēmiens nāk.”
„Dažreiz šķiet, ka ir labas ieceres, kas nerealizējas vai realizējas ne tā, kā bija cerēts. Ceru, ka, izvēloties jauno pašvaldību, mēs nebūsim kā pirms četriem gadiem, kad ļoti daudz laika tika pazaudēts, kamēr tika dalīti portfeļi un mainītas varas.”
Par spīti politiķu strīdiem pilsēta attīstījusies
Neraugoties uz nestabilitāti, uz šīm politiskajām kaislībām un nespēju politiķiem rast kopsaucēju, kā stāsta Daugavpils Universitātes sociologs Dmitrijs Oļehnovičs un arī uzrunātie daugavpilieši, pilsēta tomēr spēj attīstīties. Lai arī ne bez grūtībām. Un Daugavpilij ir sava seja un savas vērtības.
“Tie, kuri Daugavpili uzskata par kaut kādiem tāliem austrumiem, kad iebrauc pilsētā, uzreiz redz, ka pilsēta attīstās,” saka Dmitrijs Oļehnovičs.
Daugavpils domes Attīstības departamenta vadītāja Daina Krīviņa sacīja, ka, neraugoties uz politiskajām kaislībām, pilsētai ir izstrādāta sava vīzija, kā attīstīties. No 2014. līdz 2020. gadam Daugavpilī realizēti projekti 310 miljonu eiro apmērā, 40% ir Eiropas Savienības fondu finansējums. No tiem vairāki projekti būs jāturpina jaunajai domei.
“Tika nodots ekspluatācija ceļu pārvads, arī nākamajā plānošanas periodā ir jāturpina otrā kārta. Būs jāturpina projekti, kas vērsti uz jaunu tramvaju un autobusu iegādi,” stāstīja Krīviņa.
Šo projektu vidū ir arī neviennozīmīgais un ambiciozais Daugavpils lidostas projekts ar plānoto summu 65 miljonu eiro apmērā.
Cīņa par ietekmi pilsētā, tās ekonomiku, naudas piesaisti un pārdali ir galvenā motivācija, kāpēc Daugavpils kā reģiona lielākā pilsēta ir interesanta politiskajiem spēkiem, uzskata iedzīvotāji:
„Kāpēc viņi tā turas pie tām deputātu vietām? Ne jau to tūkstoš eiro algas dēļ viņi tur sēž, ar zobiem ieķērušies. Ne jau dēļ tā.”
"Visiem jau gribas tikt pie tiem projektiem, Eiropas naudām, gan partijām gribas tik pie tām naudām, dalīt to.”
Sociologs Dmitrijs Oļehnovičs komentēja, ka „Daugavpils attīstās, attīstās ļoti strauji, mums ir vairāki infrastruktūras projekti, bet pie katra projekta ir naudiņa, un tā nav maza.. Vēl vairāk ir interese par ietekmes sfēru pārdali. Ja mēs paskatīsimies uz kapitālsabiedrību, stratēģisko uzņēmumu vadītāju nomaiņu, kad pilsētā mainās politiskā situācija... Skaidrs, ka ir ambīcijas, bet ir arī ekonomiskās intereses un ne vienmēr ir godīgas ekonomiskās intereses.”
Vairāk nekā 126 miljoni eiro ir Daugavpils domes šā gada izdevumu budžets. Jaunievēlētajai Daugavpils domei būs spēki vairāk jāvelta jaunajam 2021.–2027.gada plānošanas periodam, tātad pamatā projektu pieteikumu sagatavei.
Līdzekļi Daugavpilij var būt iespaidīgi, prognozēja Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne: „Būs ne tikai tā saucamie struktūrfondi, bet arī speciālie finanšu instrumenti. Un to iespēju būs divreiz vairāk nekā šinī periodā.”
Pašus daugavpiliešus, kas no plānošanas shēmām ir patālu, vairāk interesē, kā tas atsauksies uz viņu ikdienas dzīvi pilsētā, uz viņu dzīves kvalitāti:
„Vairāk jādomā par transporta kustību. Kaut ko rekonstruējot, netiek domāts par cilvēku, vadītāju ērtībām.”
“Mums ir ļoti vāji attīstīta velo infrastruktūra, mēs varētu to pamācīties no Ventspils. Mēs nemākam uzbūvēt tādus veloceliņus, lai cilvēki, netraumējot sevi, varētu šķērsot savienojumu vietas. Sāpīgi, ka mūsu pērle Mežciems aiziet postā.”
„Tas Mežciems ir jāattīsta, bet, ja te nav nekā - ne ūdens, ne kanalizācijas, ne apgaismojuma, ne velna te nav... Apgaismojums tāds kā pēckara periodā, lampa šūpojas vējā.”
Kandidē 5 bijuši Daugavpils mēri
Šajās vēlēšanās sevi Daugavpilī piesaka 10 saraksti, to vidū pieci bijušie Daugavpils mēri, arī bijušie Saeimas un arī Eiropas Parlamenta deputāti.
Sarakstu ievada „Saskaņa”, tad seko “Mūsu partija”, Zaļo un zemnieku savienība, apvienība Latgales partija/”Latvijas attīstībai”, Kristīgi demokrātiskā savienība, “Alternative”, Latvijas Krievu savienība, “Jaunā Saskaņa”, Jaunā konservatīvā partija un Daugavpils novada partija.
Iedzīvotāji pieteiktos sarakstus vērtē dažādi:
„Nav partijas, kas ir Saeimā pie varas, ir vairāk tādas reģionālas partijas, vietējās partijas.”
„Daugavpilij vajadzīgas jaunas asinis, jauni prāti, jaunas idejas. Tikai tad Daugavpilī kaut kas notiks. Kamēr pie varas sēdēs padomju laika cilvēki, te nebūs it nekas.”
“Varbūt, ka jānāk kaut kam jaunam, pilnīgi negaidītam, varbūt tad tās klapes no acīm nokritīs. Bet tā sajūta, ka tie vecie vēži maina tikai kulīšu nosaukumus.”
Sociologs Dmitrijs Oļehnovičs Daugavpils savā ziņā neizprotamo politisko dzīvi un prognozes par šīm vēlēšanām raksturo ar krievu fabulu meistara Krilova sacerējumu:
“Tā ir fabula par balodi, vēzi un līdaku. Tā ir ļoti līdzīga situācija. It kā visi saprot, ka ir jābūt kopā, bet katram ir savs redzējums uz to, ko nozīmē būt kopā.
Es neesmu no tiem, kam patīk prognozēt, bet ar ļoti lielu varbūtības iespēju es varu teikt, ka tas, kas bija iepriekšējos domes sasaukumos, tas arī turpināsies. Kurš būs uzvarētājs, prognozēt ir ļoti sarežģīti. Uzvarētāju Daugavpilī neviens, kas kaut cik atbild par saviem vārdiem, šobrīd nenosauks.”
Vēlēšanu rezultātu Daugavpilī noteiks iedzīvotāju aktivitāte, iepriekšējās vēlēšanās balsoja vien 47%, šoreiz – pēc prognozēm – arī Covid-19 situācijas dēļ daugavpilieši varētu būt vēl kūtrāki.
