Sadaļas Sadaļas

Kopīgā Latvijas un Lietuvas projektā «Local Foods» attīsta Latgales mājražotājus

Kopīgā Latvijas un Lietuvas programmā Utenas – Latgales pārrobežu reģionā attīstīs vietējo pārtikas ražotāju atbalsta sistēmu, kas ietver īsās pārtikas piegādes ķēdes četrus soļus: ražošanu, popularizēšanu, piegādi un pārdošanu. Idejas būtība ir nodrošināt vietējo produktu izstrādi un pārdošanu patērētājiem tieši no ražotājiem. Lai arī šis laiks ar Covid-19 izplatību vieš savas korekcijas projekta īstenošanā, tomēr vietējās produkcijas ražošana ir jāattīsta, saka projekta īstenotāji. 

Kopīgā Latvijas un Lietuvas projektā «Local Foods» attīsta Latgales mājražotājusSilvija Smagare

Tirdziņi ar lauku labumu pilnām letēm šobrīd palikuši vien pircēju un arī pārdevēju atmiņās. Pandēmija ieviesa savas korekcijas patērētāja un ražotāja attiecībās, arī projektu īstenošanā, kas vērsti uz šīs nozares attīstību, pastāstīja eiroreģiona “Ezeru zeme” īstenotā projekta “Local Foods” koordinators un zemnieks Ivars Geiba.

„Covid-19 apstākļi šobrīd ļoti traucē, jo nevar noorganizēt nedz ražotāju apmācību klātienē, kā arī citus pasākumus, kā gadatirdziņus, kur bija paredzēts iesaistīt gan lauksaimniekus, zemniekus, pārstrādātājus, gan arī potenciālos pircējus,” sacīja Geiba.

Taču tas nenozīmē, ka tie viens otram vairs nav vajadzīgi. Projekts ir nepieciešams, norādīja Geiba.

„Projekts ir ļoti interesants ar to, ka kā partneri sadarbojas gan Lietuva, gan Latvija. Nosaukums „Local Foods” – vietējā pārtika – arī liecina par to, ka uzsvars tiek likts uz vietējās pārtikas realizācijas iespējām, paplašināšanu, lai cilvēkus iepazīstinātu ar šo produkciju,” stāstīja Geiba.

Ražošana, popularizēšana, piegāde un pārdošana, nodrošinot vietējo produktu izstrādi un pārdošanu patērētājiem tieši no ražotājiem. Tas, kā uzsvēra Geiba, ir galvenais projekta mērķis.

„Tiks iepirktas gan teltis gadatirgiem, gan aprīkojums, lai veicinātu uzņēmēju un preču atpazīstamību. Tāpat paredzēts apmācīt lauksaimniekus, piesaistīt vietējos pavārus, lai tie savu kulināro brīnumu gatavošanā izvēlētos tieši vietējo produkciju,” norādīja Geiba.

Artūrs Pavļukevičs ir Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra uzņēmējdarbības konsultants Krāslavas novadā, ir zemnieks un Dienvidlatgalē vietējo pārtikas ražotāju kataloga “Novada garša” vadītājs. Viņš ir pārliecināts, ka vietējā produkcija ir jāpopularizē un šis projekts ir viens no instrumentiem.

„Mums ir savas Aulejas kļockas. Tas ir sens latgaliešu ēdiens, dažādi sieri, speķis. Būtiskākais ir uzsvērt savu vietējo, lokālo ēdienu.

Ja mēs lobējam savus vietējos ražotājus, tad pieprasījums arī aug. Ir vajadzīga reklāma, tai skaitā pašreklāma.

Pats es veicu neoficiālo kooperāciju, divreiz nedēļā, piemēram, savācot nepieciešamo produkciju no mājražotājiem Krāslavas novadā – pienu, gaļu, krējumu, medu. Vedu to pie pircējiem Daugavpils pilsētā. Tas tīkls mums plešas. Cilvēkiem ne tikai ir iespēja ienākt katalogā „Novada garša” un izvēlēties preci – bioloģiski audzētos kartupeļus, upenes, tējas vai medu, bet mēs vēl arī neformāli ejam uz priekšu. Jo vajag popularizēt tieši vietējo – savu,” stāstīja Pavļukevičs.

Projekts „Local Foods” būs vērsts tieši uz pierobežas vietējo ražotāju attīstību. Arī Ivara Geibas saimniecība „Kurmīši”, kas Krāslavas novadā nodarbojas ar ārstniecības augu audzēšanu, ieinteresēta iesaistīties šajā vietējās pārtikas ražošanas un piegādes atbalsta sistēmas attīstības projektā un gaida Covid-19 ierobežojumu atcelšanu.

„Mūsu zāļu tējas liela daļa ir arī ļoti labi garšaugi. Visiem zināmais izops, salvija, kuri tiek izmantoti tālāk pie gaļas vai siera pārstrādes. Mēs labprāt iesaistījāmies šajā projektā. Pagaidām gaidām, kad notiks iepirkumi, kad notiks tālāka projekta virzība. Diemžēl mums ir jāsadzīvo ar šiem Covid-19 apstākļiem. Tiklīdz situācija uzlabosies, valdība samazinās ierobežojumus pulcēties, tad arī tālāk šis projekts tiks virzīts,” sacīja Geiba.

“Local Foods” jeb vietējo pārtikas ražotāju atbalsta projekta vadošais partneris ir Lietuvas Zemnieku savienības Zarasu nodaļa. Projekta kopsumma ir vairāk nekā 220 tūkstošu eiro apmērā, 85% ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt