Daugavpils kafejnīcā un picērijā "LuNa" jau līdz ierobežojumu stāšanos spēkā plastmasas kokteiļu salmiņi tika nomainīti pret kartona, taču apritē vēl ir kafijas glāžu vāciņi, ko nedrīkstēs izmantot, un kastītes ēdiena līdzņemšanai.
Bārmeņi un viesmīļi pastāstīja, ka tas rada zināmas neērtības, tomēr pārmaiņām viņi ir gatavi. Ir plusi un savi mīnusi. Šajā kafejnīcā vien ik dienas izmanto ap pussimt kafijas un tikpat daudz ēdienu iepakojumu.
Kafejnīcas "LuNa" pārstāve skaidroja: "No vienas puses, tas ir labi – izvairīties no dabas piesārņojuma, taču mums kā darbiniekiem nebūs tik ērti. Jo ēdienu piegādāt ir ērtāk plastmasas iepakojumos. Papīra iepakojums nav tik izturīgs. Tas ir arī dārgs pasākums, vismaz 2–3 reizes dārgāk, bet – ko darīt..."
Kafejnīcas saimnieks prognozē ēdienu cenu pieaugumu
Tas gala rezultātā atsauksies uz ēdienu cenu, jo par šo videi draudzīgo iepakojumu maksās pircējs, uzskata kafejnīcas "Ezītis miglā" īpašnieks Jānis Priede.
"Man un citiem ēdināšanas uzņēmējiem nāksies domāt par ēdienu padārdzinājumu. Pat ne nodoklis izdara tādu spiedienu uz mums, kā šī pāreja. Bet lēnām mēs pārejam, nomainījām salmiņus, taču tie no papīra nav tik kvalitatīvi, izmirkst. Uz metālu vēl nesam pārgājuši, jo cilvēkiem ir tendence kaut ko jaunu paņemt uz mājām. Tās izmaksas būs ļoti dārgas."
Viņš arī paskaidroja, ka nepērk iepakojumu tūkstošos, bet simtos, tāpēc viņa vadītajā uzņēmumā viens ēdiens varētu kļūt par 27–30% dārgāks.
"Tas mani uztrauc. Ja valsts spiež uz eko, tad būtu labi kāda nodokļu atlaide kā pretimnākšana uzņēmējiem," viņš uzskata.
Iepakojumu tirgotāji mierina klientus
Uzņēmuma "Fora plus" saimnieki Natālija un Sergejs, kuri jau sen Daugavpilī nodarbojas ar iepakojuma tirdzniecību un tagad savā sortimentā jau atteikušies no aizliegtās plastmasas, ir par pārmaiņām, jo, viņuprāt, daba ir piesārņota ''līdz bezgalībai''.
Viņi mierināja: "Nav jāsatraucas, tiks radīti jauni materiāli, jau tagad mēs kafiju dzeram no kartona glāzēm. Cilvēki vienkārši nav pieraduši pie tā, arī mēs paši tirgosim tikai ekoloģisko materiālu.
Arī no cenām nav jābaidās. Šobrīd vienkārši šis materiāls maz tiek pārdots, nav apjoma, tāpēc ir dārgāks.
Apjomu radīja plastmasa, bet tagad attiecīgi ražošana pieaugs, apjomi palielināsies un arī cenas kritīs. Mēs paši, ja vajadzēs, būsim gatavi kaut no koka iepakojumu pārdot."
KONTEKSTS:
Plastmasai nonākot dabā, tā pilnībā sadalās ļoti lēni – no pāris līdz pat vairākiem simtiem gadu. Turklāt pandēmijas laikā Latvijas atkritumos ir audzis plastmasas iepakojumu īpatsvars.
Latvijā vidējais radītais plastmasas apjoms ir 34 900 tonnas gadā un pārstrādāti tiek tikai 40% no plastmasas iepakojuma. Aptuveni 80% no visiem Eiropas jūru atkritumiem ir tieši plastmasa, pārsvarā vienreiz lietojamās preces. Jūras piesārņojums ar plastmasu ir viena no graujošākajām mūsdienu globālajām problēmām, ko rada resursu neilgtspējīga izmantošana.
Eiropas Savienība ir definējusi, ka viena no tās galvenajām prioritātēm ir "zaļais kurss" jeb virzība uz to, lai Eiropa kļūtu par dabai daudz draudzīgāku pasaules daļu. ES mērķis ir līdz 2025. gadam savākt vismaz 50% plastmasas iepakojuma, bet 2030. gadā šim īpatsvaram jāsasniedz 55%.
