Daugavpils apkārtnē otrajā gadā cīņā ar latvāņiem cerības uz panākumiem

Jau otro gadu Daugavpils jeb jaunveidojamā Augšdaugavas novada pašvaldības īpašumā esošajās zemēs notiek latvāņu apkarošana – tos pļauj vai iznīcina ar integrēto augu aizsardzības metodi. Šogad ar latvāņiem cīnās 35 zemes vienībās – septiņos novada pagastos vairāk nekā 25 hektāru platībā. Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta datiem – kopumā Daugavpils apkārtnē latvāņi aizņem gandrīz 200 hektārus un gandrīz puse no tiem ir pašvaldībai piederošie īpašumi.

Ekipēti ar specializētām latvāņu apkarošanai paredzētām ierīcēm, jau no agra rīta vīri dodas uz latvāņu aizaugušajiem laukiem. „Miglojam latvāņus, liekam miglotājus uz muguras, ejam rindas kārtībā. Kopējā platībā te, Daugavpils novadā, mums jānomiglo 25 hektāri,” stāstīja latvāņu apkarotājs.

Daugavpils novadā strādā Cēsu apkaimes individuālās saimnieciskās darbības veicējs Armands. Viņam pieredze latvāņu apkarošanā ir liela, bet Latgales pusē strādā pirmoreiz.

„Jau kādi 10 gadi kā darbojamies latvāņu apkarošanā, pārsvarā Cēsu pusē. Šogad pirmo reizi Daugavpils novadā,” viņš pastāstīja

Daugavpils novads valstī kopumā ir viena no latvāņu izplatības ziņā lielākajām pašvaldībām. Tur latvāņi aizņem gandrīz 200 hektārus.

Kā pastāstīja pašvaldības Dabas resursu nodaļas vadītāja Jolanta Bāra, to apkarošana rit septiņos pagastos: „Tie ir pašvaldības īpašumi, kas tiek apstrādāti. Latvāņu apkarošana notiek Višķu, Ambeļu, Kalkūnu, Medumu, Biķernieku, Naujenes un Lauceses pagastā.”

Sosnovska latvāņi Latvijā padomju gados tika ievesti kā kultūraugi, lai varētu izmantot skābbarībai liellopu fermās. Vairāku gadu desmitu laikā šis invazīvais augs izplatījās savvaļā un kļuvis bīstams.

„Latvānis ir viens no bīstamākajiem invazīvajiem augiem. Problēma ir tā, ka latvānis ļoti strauji izplatās un aizņem ļoti plašas teritorijas. Ja ļauj tam izplatīties, tad tie jau ir vienīgi latvāņu lauki, jo zem tā lapām cits nekas vairs nevar izaugt. Otrkārt, šo augu sula satur vielas, kas ultravioletā starojuma iedarbībā var radīt ādas apdegumus – čūlas. Tātad tas ir bīstams ne tikai dabai, bet arī cilvēkiem,” norādīja Bāra.

Cīņa ar latvāņiem novadā rit otro gadu, un darba ir daudz. „Pirmo gadu bija ļoti grūti, jo platības bija neapstrādātas, stipri aizaugušas, arī reljefs, vietām krūmi. Gāja grūti.

Bet šogad var redzēt iedarbību, latvāņu kļūst mazāk, jo pērn mazāk ziedējuši. Šogad cerības, ka būs vēl lielāki uzlabojumi,” sacīja Bāra.

To, ka latvāņu apkarošanai ir rezultāts, pēc savas pieredzes Vidzemes pusē apliecināja arī latvāņu apkarotājs Armands: „Mūsu galā ir pārbaudīts: ir vietas, kur piecu gadu procesā, kopš mēs miglojam, vairs nav latvāņu.”

Svarīgi ir rast arī īsto laiku, lai cīņa ar latvāņiem sniegtu rezultātu. „Jāapstrādā no tā brīža, kad parādās pirmās lapu rozetes, līdz brīdim, kad sāk ziedēt. Ja jau zied, tad sākumā jāpļauj un tad var miglot. Dubults darbs sanāk,” pastāstīja Bāra.

Gan vīri, kas veic latvāņu apkarošanas darbus, gan vides speciālisti norādīja, ka cīņai ar latvāņiem ir jābūt kompleksai. Ja cīnās pašvaldības, arī privātajam sektoram ir jāiesaistās.

„Sliktums, ka privātie „sēž”, te mēs nomiglojam, bet latvānis nāk no privātajiem iekšā. Tas ir vienīgais trūkums,” norādīja latvāņu apkarotājs.

„Ir doma kaut kādā veidā motivēt privātīpašniekus, tos brīdinot. Jo, pēc likumdošanas, nav atļauts savās zemēs audzēt invazīvos augus, un tas ir arī latvānis. Jebkurš cilvēks, kura zemes īpašumā aug latvānis, jau ir likuma pārkāpējs. Daudz ir tādu, kuriem nav iespējas, tie ir cilvēki gados vai nedzīvo šajā vietā. Vissliktākās vietas ir pamestās fermas, drupas, siltumnīcas, karjeri, degradētās teritorijās,” sacīja pašvaldības pārstāve.

Taču par šo situāciju zemju saimnieki var būt ne tikai brīdināti, bet arī sodīti. Fiziskai personai sods var būt no 100 līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām līdz 1400 eiro. Pēc provizoriskiem datiem, Latvijā ar latvāņiem varētu būt piesārņoti apmēram 10 000 hektāru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt