Lai arī svētku laiks pasaulē ir brīdis, kad ievērojami pieaug dažādu spuldzīšu un gaismas virteņu patēriņš, sveces tik un tā ir neatņemama svinību atmosfēras sastāvdaļa. Ja senākos laikos sveču sastāvs lielā mērā noteica to, cik daudz gaismas tās spēj radīt, tad mūsdienās sveču sastāvam uzmanību galvenokārt pievēršam vides un veselības dēļ. Augu eļļu sveces, lai arī gatavotas no atjaunojamiem resursiem, par videi draudzīgām ne vienmēr var uzskatīt, norādīja inženierzinātņu doktore, biedrības "Ekodizaina kompetences centrs" valdes priekšsēdētāja Jana Simanovska.
Autora ziņas
Novembra beigās no dažādām Rīgas apkaimēm savāca pēdējās rudens lapas. Lai arī apmēram divu mēnešu laikā tās pārtaps kompostā, tomēr lapu grābšana un aizvešana nav videi draudzīgākais risinājums, vienisprātis ir Rīgas domes deputāte Selīna Vancāne (''Par!/Progresīvie”) un arborists Edgars Neilands. Nākamajā rudenī situāciju labvēlīgi varētu ietekmēt jaunie pilsētas saistošie noteikumi, kas daudzviet Rīgā lapas nākamgad ļaus atstāt nesavāktas.
Gada tumšākajā laikā gan mājokļos, gan uz ielām teju vai neaizstājamas kļūst dažādas gaismas dekorācijas. Līdz ar patīkamo atmosfēru, ko tās rada, diemžēl neiztrūkstoši ir arī dažādi videi un dzīvajiem organismiem kaitīgi aspekti. Taču, tos apzinoties, ir iespējams kaitīgo ietekmi mazināt, neupurējot svētku un mājīguma sajūtu.
Šoruden Latvijas Dabas fonds (LDF) Rīgā ierīkojis divdesmit pilsētas pļavas, un sagaidāms, ka jau tuvākajos gados divu hektāru platībā galvaspilsētā zels un plauks daudzveidīgas lakstaugu saliņas. Tās nebūs vietas, kur augs viendabīgs zāliens ierasto 20 cm augstumā, bet gan īstas pļavas, kurās ziedēs dažādi daudzgadīgi augi, skaidroja zālāju eksperte un LDF pilsētas pļavu projekta vadītāja Rūta Sniedze-Kretalova.
Arktika ilgstoši ir uzskatīta par patvērumu migrējošajiem dzīvniekiem, taču tagad šī teritorija drīzāk kļūst par ko līdzīgu ekoloģiskajam slazdam. Zinātnieki pauduši viedokli, ka klimata izmaiņu un vides degradācijas dēļ sezonālās migrācijas ir pamatīgi ietekmējušas dažādas putnu, tauriņu un pārnadžu sugas un dažiem tālie pārlidojumi drīzāk kļūst par apgrūtinājumu, nevis ieguvumu, jo ziemeļos tie saskaras ar barības trūkumu, slimībām un augstāku risku tikt nomedītiem.
10% sēņu paraugu, ko pērn aptuveni puskilometra rādiusā no Inčukalna dienvidu gudrona dīķa ievāca Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas pētnieks Dmitrijs Poršņovs, tika konstatēti ļoti augsti dzīvsudraba līmeņi. "Šos paraugus patērēt uzturā būtu patiešām bīstami,” sarunā ar LSM.lv uzsvēra Poršņovs.
Lai arī no gada sākuma Pierīgas reģionā iespējams šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus, no tiem veidotais industriālais komposts pārtikas audzēšanai pagaidām nav derīgs. Citās valstīs, piemēram, Vācijā, šāda sistēma veiksmīgi darbojas, bet Latvijā par to runāt ir pāragri. Cilvēkiem būtu labāk jāiemācās šķirot atkritumus, lai industriālais komposts būtu drošs pārtikas audzēšanai, skaidroja SIA "Getliņi Eko" projektu vadītāja Baiba Rosicka.
Ik gadu Latvijā mājlopu turētāji satopas ar suņu uzbrukumiem ganāmpulkam. Arī šis gads nav izņēmums, jo, kā norādīja Latvijas Aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Bortņikovs, ne vienam vien asociācijas biedram postījumus nodarījuši nepieskatīti dzīvnieki. Arī dzīvnieku patversmes “Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone atzina, ka nepieskatīti suņi Latvijā joprojām ir problēma.
Ūdens filtru ražotāji ceļotājiem arvien biežāk piedāvā dažādi izmēra kompaktus ūdens attīrīšanas filtrus. Pasmel ūdeni no upes vai ezera, izfiltrē un lieto! Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas asociētā profesore Linda Mežule, kas daudz pētījusi dzeramā ūdens attīrīšanas tehnoloģijas, iesaka ar šādām vilinošām iekārtām būt uzmanīgiem.
Lielupē un Daugavā lielā koncentrācijā satopami mikropiesārņotāji – mikroplastmasa un farmaceitiskās vielas – apliecina Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) zinātnieku pētījumi vairāku gadu garumā. Paraugi tikuši ievākti ne tikai ar mērķi apzināt piesārņojumu, bet arī noskaidrot, cik daudz no jūrās esošā piesārņojuma varētu būt ienesušas tieši upes.
Cilvēki izmantojuši uguni un pamatīgi ietekmējuši ekosistēmas daudz agrāk, nekā uzskatīts līdz šim – pie šāda secinājuma nonākuši Jeila Universitātes pētnieki, kas analizējuši tūkstošiem gadu senas putekšņu un kokogļu daļiņas, kā arī blīvas akmens kopas Āfrikā. Malavi ezera krastā esošie senie nogulumi vairāku simtu kilometru garumā liek domāt, ka jau pirms 92 000 gadu ezera krastus skāra pamatīgas pārmaiņas.
Jau ceturto ganību sezonu Latvijā uzsācis mobilais ganāmpulks. Vienpadsmit balti jostainās Galoveju šķirnes govis jau ir ieradušās Līgatnē, lai noganītu Pluču kalna nogāzi. Paredzams, ka nākamā mobilā ganāmpulka “darba vieta” būs Lielupes palienes pļavas Jelgavā. Tas izveidots Latvijas Dabas fonda (LDF) projekta "GrassLIFE" gaitā, lai atjaunotu izzūdošās dabiskās pļavas.
Pēdējo nedēļu laikā dažādus viedokļus sociālajos tīklos raisījuši “Eurostat” publicētie dati par pesticīdu lietošanas pieaugumu, kur Latvija ierindota otrajā vietā. Proti, Latvijā laika posmā no 2011. līdz 2019. gadam tirgotais pesticīdu apjoms pieaudzis vairāk nekā par pusi. Kamēr vieni pauž bažas par to, ka dati ir satraucoši un Latvija, atšķirībā no citām valstīm, necenšas ierobežot pesticīdu lietošanu, citi pārmetoši norāda, ka pieaugums vēl nenozīmē, ka pesticīdus lietojam pārlieku daudz.
Lai veicinātu zivju dabiskā nārsta iespējas, jau vienpadsmito gadu Daugavā tiek ievietotas zivju mākslīgās nārsta ligzdas – paredzēts, ka arī šajā pavasarī ūdenī tiks iegremdētas 450 jaunas, nārstošanai piemērotas vietas. Tās ir izvietotas rindās vairāku simtu metru garumā un dažādos dziļumos. Vizuāli tās ir ļoti vienkāršas – egļu zaru veidojums, kuru pareizajā dziļumā notur tās apakšā piesiets ķieģelis. Šādi vienkārši veidojumi upēs ļauj attīstīties tūkstošiem ikru.
Nesen Eiropu pāršalkušās ziņas par netipiski aukstām naktīm, kā rezultātā Francijā, neraugoties uz ugunskuru un sveču dedzināšanu, bojā gājusi liela daļa vīnogulāju ražas, nākotnē varētu būt ierasta parādība. Vides un klimata eksperti jau sen ir brīdinājuši, ka, neraugoties uz globālo sasilšanu, pēkšņi aukstuma viļņi ir viena no klimata pārmaiņu sejām, kurām nāksies pielāgoties arvien biežāk.
Zinātnieki visā pasaulē strādā pie tā, kā iegūt enerģiju no viļņiem, bet Latvijā pētnieki gājuši soli tālāk un meklē risinājumus tam, kā pie elektrības tikt, izmantojot tieši mazu viļņošanos. Turklāt enerģijas ieguves platformas iecerētas tā, ka uz tām var izvietot teju jebko – kaut vai atpūtai domātu lapeni.
Kuģi atved ne tikai to, ko ēdam, valkājam un lietojam sadzīvē. Līdz ar kuģiem pie mums nonāk arī vides piesārņojums un jaunas, bieži vien nevēlamas sugas. Tās gluži kā bezbiļetnieki atceļo, piemēram, ar kuģu balasta ūdeni. Īpašā uzmanības lokā ir arī atpūtas jahtas, kuru bioloģiskais apaugums no ostas uz ostu var pārvadāt dažādas sugas, norādīja Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Solvita Strāķe.
Jau gadiem ilgi vides organizācijas brīdina, ka plastmasas patēriņš pasaulē ir tik liels, ka 2050. gadā okeānā būs vairāk plastmasas nekā zivju. Arvien lielāku artavu tajā sniedz arī mikroplastmasa jeb plastmasas daļiņas, kas ir mazākas par 5 mm. Lielu daļu mikroplastmasas piesārņojuma rada materiāli, par kuru kaitīgumu sākotnēji cilvēki nemaz neaizdomājās. Viens no šādiem avotiem ir arī sporta un bērnu rotaļu laukumu mākslīgie pārklājumi.
Gandrīz visas citzemju sugas atstāj negatīvu ietekmi uz vietējo vidi vai atsevišķiem biotopiem. Tomēr daļa no tām pie mums ir ieradusies uz palikšanu, jo to izskaušanai nepieciešamie resursi ir pārāk lieli, skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns. Tādēļ nu zinātnieki spriež, ka prātīgāk ir nevis ar ienācējsugām cīnīties, bet atrast tām gudru pielietojumu, vienlaikus cenšoties nepieļaut jaunu invazīvo sugu ienākšanu.
Tuvojoties Valentīna dienai, ievērojami pieaudzis to reisu skaits, kuros tiek pārvadāti grieztie ziedi. Amerikas Savienotajās Valstīs vien ziedu iegādei visu mīlētāju svētkos ļaudis ir gatavi izdot divus miljardus ASV dolāru. Dāvināt un saņemt ziedus, protams, ir patīkami, bet ziedi ir daļa no lielas un ļoti ienesīgas industrijas, kurai ir sava cena, ko maksājam uz šīs planētas un arī savas veselības rēķina.
Plastmasas piesārņojums šobrīd ir sasniedzis pat planētas attālākos nostūrus un, sadaloties sīkākās vienībās, nonācis dzīvnieku organismos un tālāk jau arī mūsu pusdienu šķīvjos. Lai risinātu šo problēmu, arvien lielāku popularitāti pasaulē gūst idejas par plastmasas aizstāšanu produktu ražošanas procesā. Bet kāda ir šo plastmasas alternatīvu ietekme uz vidi?
Lai izvairītos no tā, ka senas atkritumu izgāztuves rada vides piesārņojumu, pasaulē tiek izmantotas dažādas inženiertehniskās metodes. Tās palīdz novērst nokrišņu skartā atkritumu slāņa jeb infiltrāta nekontrolētu veidošanos. Viens no labajiem piemēriem ir meklējams Igaunijā, kur Sāremā salas izgāztuvi ar inovatīvām metodēm palīdzēja slēgt Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieks Juris Burlakovs.
Parasti laikā, kad iestājas sals vai uzsnieg sniegs, ne vienam vien rodas iespaids, ka sniega sega varētu būt pārsteigusi arī dzīvniekus. Taču tā vis nav – nedz sniega parādīšanās, nedz gluži pretēji – salīdzinoši vēlā ziemas iestāšanās šogad nav mainījusi dzīvnieku uzvedību, kuriem šis ir vai nu aktīvas rosīšanās vai gulēšanas laiks.
Pagājušā gadsimta vidū sākās plastmasas masveida ražošana. Šajā laikmetā masveidā to sastopam vietās, kur šim materiālam nebūtu jānonāk. Arī Latvijas ezeros konstatētas sīkas plastmasas daļiņas, un to izcelsme skaidri iezīmē cilvēka darbības rezultātu, apliecināja pētniece Inta Dimante-Deimantoviča.
Aizvadītā gada pēdējās dienās Latvijas lielveikalos varēja vērot pamatīgi iztukšotus zivju stendus. Vienas no zivīm, kas veikalu plauktos pazuda īpaši ātri, bija karpas. Tas nenoliedzami ir skaidrojams ar Jaungada sagaidīšanas tradīcijām un vēlmi galdā likt tieši karpas. Taču izrādās, ka savvaļā šīs zivis nebūt nav plaši izplatītas.