Piektdiena, 26. aprīlis

Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +13 °C, R/DR vējš, 3m/s
LSM Bērnistaba

Sandra Kropa-Kaļužnaja

Latvijas Radio un LTV raidījumu vadītāja, vides žurnāliste

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Vides eksperte: Augu izcelsmes sveces ne vienmēr ir videi draudzīgas
Vides eksperte: Augu izcelsmes sveces ne vienmēr ir videi draudzīgas
Lai arī svētku laiks pasaulē ir brīdis, kad ievērojami pieaug dažādu spuldzīšu un gaismas virteņu patēriņš, sveces tik un tā ir neatņemama svinību atmosfēras sastāvdaļa. Ja senākos laikos sveču sastāvs lielā mērā noteica to, cik daudz gaismas tās spēj radīt, tad mūsdienās sveču sastāvam uzmanību galvenokārt pievēršam vides un veselības dēļ. Augu eļļu sveces, lai arī gatavotas no atjaunojamiem resursiem, par videi draudzīgām ne vienmēr var uzskatīt, norādīja inženierzinātņu doktore, biedrības "Ekodizaina kompetences centrs" valdes priekšsēdētāja Jana Simanovska.
Nākamruden ar kritušajām lapām Rīgā varētu apieties videi draudzīgāk
Nākamruden ar kritušajām lapām Rīgā varētu apieties videi draudzīgāk
Novembra beigās no dažādām Rīgas apkaimēm savāca pēdējās rudens lapas. Lai arī apmēram divu mēnešu laikā tās pārtaps kompostā, tomēr lapu grābšana un aizvešana nav videi draudzīgākais risinājums, vienisprātis ir Rīgas domes deputāte Selīna Vancāne (''Par!/Progresīvie”) un arborists Edgars Neilands. Nākamajā rudenī situāciju labvēlīgi varētu  ietekmēt jaunie pilsētas saistošie noteikumi, kas daudzviet Rīgā lapas nākamgad ļaus atstāt nesavāktas.
Magones un rudzupuķes negaidiet! Kādi augi tuvākajos gados zels Rīgas dabiskajās pļavās?
Magones un rudzupuķes negaidiet! Kādi augi tuvākajos gados zels Rīgas dabiskajās pļavās?
Šoruden Latvijas Dabas fonds (LDF) Rīgā ierīkojis divdesmit pilsētas pļavas, un sagaidāms, ka jau tuvākajos gados divu hektāru platībā galvaspilsētā zels un plauks daudzveidīgas lakstaugu saliņas. Tās nebūs vietas, kur augs viendabīgs zāliens ierasto 20 cm augstumā, bet gan īstas pļavas, kurās ziedēs dažādi daudzgadīgi augi, skaidroja zālāju eksperte un LDF pilsētas pļavu projekta vadītāja Rūta Sniedze-Kretalova.
Migrējošos putnus Arktikā arvien biežāk sagaida barības trūkums un slimības
Migrējošos putnus Arktikā arvien biežāk sagaida barības trūkums un slimības
Arktika ilgstoši ir uzskatīta par patvērumu migrējošajiem dzīvniekiem, taču tagad šī teritorija drīzāk kļūst par ko līdzīgu ekoloģiskajam slazdam. Zinātnieki pauduši viedokli, ka klimata izmaiņu un vides degradācijas dēļ sezonālās migrācijas ir pamatīgi ietekmējušas dažādas putnu, tauriņu un pārnadžu sugas un dažiem tālie pārlidojumi drīzāk kļūst par apgrūtinājumu, nevis ieguvumu, jo ziemeļos tie saskaras ar barības trūkumu, slimībām un augstāku risku tikt nomedītiem.
Pētnieks: Sēnēs dažviet augsts piesārņojuma līmenis, arī dzīvībai bīstamais dzīvsudrabs
Pētnieks: Sēnēs dažviet augsts piesārņojuma līmenis, arī dzīvībai bīstamais dzīvsudrabs
10% sēņu paraugu, ko pērn aptuveni puskilometra rādiusā no Inčukalna dienvidu gudrona dīķa  ievāca Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas pētnieks Dmitrijs Poršņovs, tika konstatēti ļoti augsti dzīvsudraba līmeņi. "Šos paraugus patērēt uzturā būtu patiešām bīstami,”  sarunā ar LSM.lv uzsvēra Poršņovs.
Pilsētnieku sarūpētais komposts Latvijā lauksaimniekiem pagaidām neder. Vēl jāmācās šķirot
Pilsētnieku sarūpētais komposts Latvijā lauksaimniekiem pagaidām neder. Vēl jāmācās šķirot
Lai arī no gada sākuma Pierīgas reģionā iespējams šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus, no tiem veidotais industriālais komposts pārtikas audzēšanai pagaidām nav derīgs. Citās valstīs, piemēram, Vācijā, šāda sistēma veiksmīgi darbojas, bet Latvijā par to runāt ir pāragri. Cilvēkiem būtu labāk jāiemācās šķirot atkritumus, lai industriālais komposts būtu drošs pārtikas audzēšanai, skaidroja SIA "Getliņi Eko" projektu vadītāja Baiba Rosicka.
Nepieskatīti suņi Latvijā joprojām ir problēma
Nepieskatīti suņi Latvijā joprojām ir problēma
Ik gadu Latvijā mājlopu turētāji satopas ar suņu uzbrukumiem ganāmpulkam. Arī šis gads nav izņēmums, jo, kā norādīja Latvijas Aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Bortņikovs, ne vienam vien asociācijas biedram postījumus nodarījuši nepieskatīti dzīvnieki. Arī dzīvnieku patversmes “Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone atzina, ka nepieskatīti suņi Latvijā joprojām ir problēma.
Kompaktie ūdens filtri ceļotājiem ne vienmēr droši lietošanai
Kompaktie ūdens filtri ceļotājiem ne vienmēr droši lietošanai
Ūdens filtru ražotāji ceļotājiem arvien biežāk piedāvā dažādi izmēra kompaktus ūdens attīrīšanas filtrus. Pasmel ūdeni no upes vai ezera, izfiltrē un lieto! Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas asociētā profesore Linda Mežule, kas daudz pētījusi dzeramā ūdens attīrīšanas tehnoloģijas, iesaka ar šādām vilinošām iekārtām būt uzmanīgiem.
Lielupē un Daugavā lielā koncentrācijā sastopami mikropiesārņotāji
Lielupē un Daugavā lielā koncentrācijā sastopami mikropiesārņotāji
Lielupē un Daugavā lielā koncentrācijā satopami mikropiesārņotāji – mikroplastmasa un farmaceitiskās vielas –  apliecina Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) zinātnieku pētījumi vairāku gadu garumā. Paraugi tikuši ievākti ne tikai ar mērķi apzināt piesārņojumu, bet arī noskaidrot, cik daudz no jūrās esošā piesārņojuma varētu būt ienesušas tieši upes.
Kāpēc Baltijas jūrā kļuvis mazāk invazīvās sugas apaļo jūrasgrunduļu?
Kāpēc Baltijas jūrā kļuvis mazāk invazīvās sugas apaļo jūrasgrunduļu?
Jau vairākus gadus tiek runāts par to, ka Baltijas jūrā ienākušas vairākas svešzemju sugas, kas kaitē vietējām dzīvotnēm. Viens no redzamākajiem piemēriem šajā ziņā jau labu laiku ir bijis apaļais jūrasgrundulis, taču pētnieki ziņo, ka nu to skaits Baltijas ūdeņos krietni mazinājies.
Jeila Universitātes pētnieki: Cilvēks ar uguni mainīja vidi agrāk, nekā uzskatīts iepriekš
Jeila Universitātes pētnieki: Cilvēks ar uguni mainīja vidi agrāk, nekā uzskatīts iepriekš
Cilvēki izmantojuši uguni un pamatīgi ietekmējuši ekosistēmas daudz agrāk, nekā uzskatīts līdz šim – pie šāda secinājuma nonākuši Jeila Universitātes pētnieki, kas analizējuši tūkstošiem gadu senas putekšņu un kokogļu daļiņas, kā arī blīvas akmens kopas Āfrikā. Malavi ezera krastā esošie senie nogulumi vairāku simtu kilometru garumā  liek domāt, ka jau pirms 92 000 gadu ezera krastus skāra pamatīgas pārmaiņas.
Mobilais ganāmpulks Latvijas pļavās atgriež augu daudzveidību
Mobilais ganāmpulks Latvijas pļavās atgriež augu daudzveidību
Jau ceturto ganību sezonu Latvijā uzsācis mobilais ganāmpulks. Vienpadsmit balti jostainās Galoveju šķirnes govis jau ir ieradušās Līgatnē, lai noganītu Pluču kalna nogāzi. Paredzams, ka nākamā mobilā ganāmpulka “darba vieta” būs Lielupes palienes pļavas Jelgavā. Tas izveidots Latvijas Dabas fonda (LDF) projekta "GrassLIFE" gaitā, lai atjaunotu izzūdošās dabiskās pļavas.
Latvijā audzis izmantoto pesticīdu daudzums. Ko tas nozīmē?
Latvijā audzis izmantoto pesticīdu daudzums. Ko tas nozīmē?
Pēdējo nedēļu laikā dažādus viedokļus sociālajos tīklos raisījuši “Eurostat” publicētie dati par pesticīdu lietošanas pieaugumu, kur Latvija ierindota otrajā vietā. Proti, Latvijā laika posmā no 2011. līdz 2019. gadam tirgotais pesticīdu apjoms pieaudzis vairāk nekā par pusi. Kamēr vieni pauž bažas par to, ka dati ir satraucoši un Latvija, atšķirībā no citām valstīm, necenšas ierobežot pesticīdu lietošanu, citi pārmetoši norāda, ka pieaugums vēl nenozīmē, ka pesticīdus lietojam pārlieku daudz.
Latvijas upēs ierīkotās mākslīgās nārsta vietas visbiežāk izmanto raudas un asari
Latvijas upēs ierīkotās mākslīgās nārsta vietas visbiežāk izmanto raudas un asari
Lai veicinātu zivju dabiskā nārsta iespējas, jau vienpadsmito gadu Daugavā tiek ievietotas zivju mākslīgās nārsta ligzdas – paredzēts, ka arī šajā pavasarī ūdenī tiks iegremdētas 450 jaunas, nārstošanai piemērotas vietas. Tās ir izvietotas rindās vairāku simtu metru garumā un dažādos dziļumos. Vizuāli tās ir ļoti vienkāršas – egļu zaru veidojums, kuru pareizajā dziļumā notur tās apakšā piesiets ķieģelis. Šādi vienkārši veidojumi upēs ļauj attīstīties tūkstošiem ikru.
Klimata pārmaiņu garša būs sajūtama vīna glāzē – Francijā bojā iet vīnogulāji
Klimata pārmaiņu garša būs sajūtama vīna glāzē – Francijā bojā iet vīnogulāji
Nesen Eiropu pāršalkušās ziņas par netipiski aukstām naktīm, kā rezultātā Francijā, neraugoties uz ugunskuru un sveču dedzināšanu, bojā gājusi liela daļa vīnogulāju ražas, nākotnē varētu būt ierasta parādība. Vides un klimata eksperti jau sen ir brīdinājuši, ka, neraugoties uz globālo sasilšanu, pēkšņi aukstuma viļņi ir viena no klimata pārmaiņu sejām, kurām nāksies pielāgoties arvien biežāk.
Vai kuģošana var kļūt videi draudzīgāka?
Vai kuģošana var kļūt videi draudzīgāka?
Kuģi atved ne tikai to, ko ēdam, valkājam un lietojam sadzīvē. Līdz ar kuģiem pie mums nonāk arī vides piesārņojums un jaunas, bieži vien nevēlamas sugas. Tās gluži kā bezbiļetnieki atceļo, piemēram, ar kuģu balasta ūdeni. Īpašā uzmanības lokā ir arī atpūtas jahtas, kuru bioloģiskais apaugums no ostas uz ostu var pārvadāt dažādas sugas, norādīja Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Solvita Strāķe.
Arī bērnu rotaļu laukumu pārklājumi dod savu artavu mikroplastmasas piesārņojumā
Arī bērnu rotaļu laukumu pārklājumi dod savu artavu mikroplastmasas piesārņojumā
Jau gadiem ilgi vides organizācijas brīdina, ka plastmasas patēriņš pasaulē ir tik liels, ka 2050. gadā okeānā būs vairāk plastmasas nekā zivju. Arvien lielāku artavu tajā sniedz arī mikroplastmasa jeb plastmasas daļiņas, kas ir mazākas par 5 mm. Lielu daļu mikroplastmasas piesārņojuma rada materiāli, par kuru kaitīgumu sākotnēji cilvēki nemaz neaizdomājās. Viens no šādiem avotiem ir arī sporta un bērnu rotaļu laukumu mākslīgie pārklājumi.
Zinātnieki: Ar invazīvām sugām labāk nevis cīnīties, bet tās gudri izmantot
Zinātnieki: Ar invazīvām sugām labāk nevis cīnīties, bet tās gudri izmantot
Gandrīz visas citzemju sugas atstāj negatīvu ietekmi uz vietējo vidi vai atsevišķiem biotopiem. Tomēr daļa no tām pie mums ir ieradusies uz palikšanu, jo to izskaušanai nepieciešamie resursi ir pārāk lieli, skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns. Tādēļ nu zinātnieki spriež, ka prātīgāk ir nevis ar ienācējsugām cīnīties, bet atrast tām gudru pielietojumu, vienlaikus cenšoties nepieļaut jaunu invazīvo sugu ienākšanu.
Pētnieks: Jūras līmeņa kāpumam Latvijā jāsāk gatavoties laikus
Pētnieks: Jūras līmeņa kāpumam Latvijā jāsāk gatavoties laikus
Jūras līmeņa celšanās ir neizbēgama, un ar laiku valstīm būs jāsāk īstenot pielāgošanās pasākumi. Latvijā vērā ņemamu teritoriju applūšanu uz neatgriešanos varētu sagaidīt pēc 70–100 gadiem, skaidroja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents Jānis Lapinskis.
Vai mājdzīvnieku turēšana kaitē mūsu planētai?
Vai mājdzīvnieku turēšana kaitē mūsu planētai?
Mājdzīvnieki atstāj tādus pašus "oglekļa pēdas nospiedumus" kā cilvēki, un vienu no lielākajiem pēdas nospiedumiem rada mājas mīluļu barības ražošanas industrija, secinājuši ilgstpējas eksperti.
Vai mākslīgais sniegs kaitē apkārtējai videi?
Vai mākslīgais sniegs kaitē apkārtējai videi?
Mākslīgā sniega ražošana ir dārga, prasa daudz resursu un atsevišķos gadījumos pat nodara kaitējumu apkārtējai videi, taču šī brīža klimatiskajos apstākļos bez tā palīdzības uzturēt kārtībā slēpošanas trases nebūtu iespējams.
Griezto ziedu indīgā pēcgarša. Kāpēc puķu industrija kaitē videi?
Griezto ziedu indīgā pēcgarša. Kāpēc puķu industrija kaitē videi?
Tuvojoties Valentīna dienai, ievērojami pieaudzis to reisu skaits, kuros tiek pārvadāti grieztie ziedi. Amerikas Savienotajās Valstīs vien ziedu iegādei visu mīlētāju svētkos ļaudis ir gatavi izdot divus miljardus ASV dolāru. Dāvināt un saņemt ziedus, protams, ir patīkami, bet ziedi ir daļa no lielas un ļoti ienesīgas industrijas, kurai ir sava cena, ko maksājam uz šīs planētas un arī savas veselības rēķina.
Kaņepes, aļģes un palmas – vai plastmasu drīzumā aizstās dabiski materiāli?
Kaņepes, aļģes un palmas – vai plastmasu drīzumā aizstās dabiski materiāli?
Plastmasas piesārņojums šobrīd ir sasniedzis pat planētas attālākos nostūrus un, sadaloties sīkākās vienībās, nonācis dzīvnieku organismos un tālāk jau arī mūsu pusdienu šķīvjos. Lai risinātu šo problēmu, arvien lielāku popularitāti pasaulē gūst idejas par plastmasas aizstāšanu produktu ražošanas procesā. Bet kāda ir šo plastmasas alternatīvu ietekme uz vidi?
Latviešu pētnieks Igaunijā palīdzējis izgāztuvi padarīt par iecienītu slēpošanas vietu
Latviešu pētnieks Igaunijā palīdzējis izgāztuvi padarīt par iecienītu slēpošanas vietu
Lai izvairītos no tā, ka senas atkritumu izgāztuves rada vides piesārņojumu, pasaulē tiek izmantotas dažādas inženiertehniskās metodes. Tās palīdz novērst nokrišņu skartā atkritumu slāņa jeb infiltrāta nekontrolētu veidošanos. Viens no labajiem piemēriem ir meklējams Igaunijā, kur Sāremā salas izgāztuvi ar inovatīvām metodēm palīdzēja slēgt Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieks Juris Burlakovs.
Iestājies īstais laiks lūšu un balto zaķu vērošanai dabā
Iestājies īstais laiks lūšu un balto zaķu vērošanai dabā
Parasti laikā, kad iestājas sals vai uzsnieg sniegs, ne vienam vien rodas iespaids, ka sniega sega varētu būt pārsteigusi arī dzīvniekus. Taču tā vis nav – nedz sniega parādīšanās, nedz gluži pretēji – salīdzinoši vēlā ziemas iestāšanās šogad nav mainījusi dzīvnieku uzvedību, kuriem šis ir vai nu aktīvas rosīšanās vai gulēšanas laiks.
Svētku mielasta karpa – rūpnieciski audzēt viegli, savvaļā sastapt grūti
Svētku mielasta karpa – rūpnieciski audzēt viegli, savvaļā sastapt grūti
Aizvadītā gada pēdējās dienās Latvijas lielveikalos varēja vērot pamatīgi iztukšotus zivju stendus. Vienas no zivīm, kas veikalu plauktos pazuda īpaši ātri, bija karpas. Tas nenoliedzami ir skaidrojams ar Jaungada sagaidīšanas tradīcijām un vēlmi galdā likt tieši karpas. Taču izrādās, ka savvaļā šīs zivis nebūt nav plaši izplatītas.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti