Sadaļas Sadaļas

Latvijā audzis izmantoto pesticīdu daudzums. Ko tas nozīmē?

Pēdējo nedēļu laikā dažādus viedokļus sociālajos tīklos raisījuši “Eurostat” publicētie dati par pesticīdu lietošanas pieaugumu, kur Latvija ierindota otrajā vietā. Proti, Latvijā laika posmā no 2011. līdz 2019. gadam tirgotais pesticīdu apjoms pieaudzis vairāk nekā par pusi. Kamēr vieni pauž bažas par to, ka dati ir satraucoši un Latvija, atšķirībā no citām valstīm, necenšas ierobežot pesticīdu lietošanu, citi pārmetoši norāda, ka pieaugums vēl nenozīmē, ka pesticīdus lietojam pārlieku daudz.

ĪSUMĀ

“”Eurostat” dati jāuztver tieši tā, kā tajos rakstīts – Latvijā tirgo un attiecīgi arī lieto par 54% vairāk pesticīdu nekā pirms 10 gadiem. Salīdzinot pesticīdu pārdošanas apjoma izmaiņas, tiešām nav iespējams noteikt, kura no valstīm lieto vairāk vai mazāk pesticīdus, kurā ir labāka vai sliktāka vides situācija. Toties ir iespējams novērtēt kaut ko citu ļoti svarīgu – kāda ir valsts politika pesticīdu lietošanas jautājumos un cik efektīva tā ir,” skaidroja Latvijas Permakultūras biedrības valdes locekle Ilze Mežniece.

Arī Latvijas Biškopības biedrības pētnieks Valters Brusbārdis norādīja, ka “Eurostat” dati ir indikators šī brīža Latvijas lauksaimniecības politikai, kuras mērķis esot intensificēt lauksaimniecību un kāpināt pesticīdu patēriņu valstī.

“Daudzas Eiropas Savienības (ES) valstis no 2011.–2019. gadam ir mazinājušas pesticīdu tirdzniecības apjomu un pielietojumu lauksaimniecībā un ievērojušas ES lauksaimniecības politikas nostādnes. Īpaši tas noticis Skandināvijā. Piemēram, Zviedrija, ir valsts ar vienu no zemākajiem pesticīdu patēriņiem ES, un tas nav liedzis Zviedrijai laika posmā no 2011. līdz 2019. gadam samazināt realizēto pesticīdu apjomu valstī par 20%. Bieži salīdzinājumam Skandināvijas un Baltijas valstīs izmantojam Dāniju, kuru pielīdzinām intensīvai lauksaimniecības valstij. Taču Dānijā realizēto pesticīdu apjoms no 2011. līdz 2019. gadam ir samazinājies par 42%,” uzsvēra Brusbārdis.

Valsts augu aizsardzības dienests: Latvijā nav tik slikti kā citviet

Tikmēr Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), komentējot “Eurostat” datus, norādīja, ka situācija pesticīdu lietošanas ziņā Latvijā ne tuvu nav tik slikta kā citviet. “Latvijā 2011. gadā izplatītais augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu apjoms uz hektāru bija ļoti zems – 0,59 kg/ha, bet daudzās ES valstīs tas toreiz jau pārsniedza 2 kg/ha. Uzlabojoties mūsu lauksaimnieku finanšu situācijai un konkurētspējai, Latvijā ir pieaugusi augu aizsardzības līdzekļu lietojuma intensitāte.

Jāņem arī vērā, ka, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, Latvijā kopš 2011. gada par 8% ir palielinājusies lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība un par 14% aramzemes platība.

Līdz ar to palielinājies arī izmantoto augu aizsardzības līdzekļu apjoms, jo, lai ar krūmiem vai ilggadīgajām nezālēm aizaugušu platību sagatavotu lauksaimnieciskai darbībai, siltumnīcefekta gāzu emisiju un izmaksu ziņā visekonomiskāk ir to paveikt, izmantojot augu aizsardzības līdzekļus. Vēl viens pieaugumu ietekmējošs faktors ir tas, ka klimata pārmaiņu rezultātā veģetācijas sezona kļūst garāka un Latvijā mainās lauksaimniecības prakse un sējumu struktūra,” skaidroja VAAD Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande.

Vides organizācijas kritizē, kā Latvijā mēra pesticīdu lietojumu

Jāteic, ka minētās mērvienības un tas, kā tieši Latvijā mēra pesticīdu lietojumu, izpelnījies vides organizāciju kritiku. VAAD pesticīdu lietojumu rēķina kilogramos uz hektāru visā lauksaimniecībā izmantojamajā zemē, taču šajā kategorijā ietilpst ne tikai aramzeme un ilggadīgie stādījumi, bet arī pļavas un ganības. Turpretī “Eurostat” dati pesticīdu patēriņu mēra tieši aramzemēs, kur tos izmanto visbiežāk.

“Lauksaimniecības ķīmiju vislielākajā skaitā gadījumu izmanto aramzemes kultūrās vai augļu dārzos un gandrīz nemaz ganībās. “Eurostat”, izmantojot pesticīdu patēriņa novērtēšanai tikai aramzemes platību, rīkojas pamatoti. Turpretī VAAD, pārrēķinot pesticīdu patēriņu uz pilnīgi lauksaimniecībā izmantojamo zemi, mākslīgi “uzlabo” Latvijas situāciju. Tāpēc valstis, kurās ir maz pļavu un ganību, piemēram, Dānija, izskatīsies “sliktāk”, bet Latvijā, kur pļavas un ganības aizņem lielāku teritoriju, līdz ar to pesticīdu patēriņš uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru būs ievērojami mazāks nekā uz vienu aramzemes hektāru,” skaidroja Mežniece.

Vidējais pesticīdu patēriņš neatspoguļo vēl kādu būtisku aspektu – tas neparāda, cik ļoti intensīvi augu aizsardzības līdzekļus lieto intensīvi apsaimniekotās platībās un kāds ir šo platību apmērs.

“Vidējais rādītājs neatspoguļo, kāds ir šo intensīvi apsaimniekoto platību negatīvais slogs uz vidi. Tas ir līdzīgi kā ar Covid-19! Ja mēs izmērītu Latvijas iedzīvotāju vidējo ķermeņa temperatūru, tad mēs konstatētu, ka iedzīvotāju statistiski vidējā temperatūra ir normāla un neliecina par slimību. Vai tādēļ valstī nav Covid-19 un slimnīcā mirstoši cilvēki? Līdzīgi ir ar vidējo pesticīdu patēriņu uz hektāru. “Eurostat” dati skaidri norāda, ka pesticīdu lietošanas intensitāte Latvijā no 2011. līdz 2019. gadam ir būtiski pieaugusi. Līdz ar to ir pieaudzis arī pesticīdu radītais negatīvais slogs uz vidi un cilvēku dzīves telpu. Tāpat arī pēdējā desmitgadē Latvijā ir audzis pesticīdu radītais negatīvais slogs uz biškopības nozari un savvaļas apputeksnētājiem,” skaidroja Brusbārdis.

Vides aktīviste: Mūsu klimatā pesticīdi sadalās sliktāk

Lai arī vidējie rādītāji neļauj izvērtēt pesticīdu lietošanas daudzumu noteiktās teritorijās, tie tomēr ļauj salīdzinoši paraudzīties valstīm citai uz citu. Taču arī šajā ziņā dati nav iepriecinoši. Lai arī sākotnēji var likties, ka Latvija ne tuvu nav līdere Eiropā pesticīdu lietošanas ziņā, ir aspekti, par kuriem vērts aizdomāties.

“Ja salīdzinām Latviju ar Kipru vai Franciju, tad jāpatur prātā, ka valstīs ar siltāku klimatu pesticīdu atliekvielas sadalās ātrāk. Aukstā un mitrā klimatā pesticīdi sadalās pat vairākas reizes lēnāk un var apdraudēt dažādus organismus vairākus mēnešus pēc to izsmidzināšanas vidē. Tāpēc ES ir noteiktas 3 klimatiskās zonas pesticīdu reģistrācijai un to ietekmes pārbaudei.

Latvija ir iekļauta Ziemeļu zonā, kopā ar Igauniju, Lietuvu, Dāniju un Skandināvijas valstīm. Jēgpilni ir salīdzināt Latvijas pesticīdu patēriņu tikai ar šajā zonā iekļautajām valstīm,” norādīja Mežniece.

Statistikas dati liecina, ka Ziemeļu zonas valstīs pesticīdu patēriņš uz aramzemes hektāru Latvijā ir otrs lielākais (vairāk kā 1,2 kg pesticīdu uz vienu aramzemes ha). Gan Lietuva, gan Igaunija, gan pat Dānija 2019. gadā lietojusi mazāk pesticīdu nekā mēs. Turklāt Dānija šajā ziņā jau 2012. gadā spēra nozīmīgu soli un pesticīdu strauju samazinājumu panāca, ieviešot zemniekiem draudzīgu pesticīdu nodokli.

Valsts augu aizsardzības dienests izceļ plānu līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai

Kā vienu no piemēriem, ko Latvija ir darījusi, lai panāktu pesticīdu lietošanas samazinājumu, VAAD min Latvijas rīcības plāna izstrādi augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai. Saskaņā ar VAAD pārstāves Lestlandes teikto šobrīd spēkā esošais plāns paredz mazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.

“Būtisks uzdevums minētā mērķa sasniegšanai ir integrētās augu aizsardzības ieviešana no 2014. gada, kuras pamats ir alternatīvo augu aizsardzības metožu izstrāde, popularizēšana un ieviešana. Visu plāna uzdevumu un pasākumu realizācija ir vērsta uz mērķi mazināt lauksaimnieku atkarību no ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem,” norādīja Lestlande.

Biškopjiem plāns nepatīk

Tikmēr biškopji integrēto augu aizsardzības sistēmu tik pozitīvā gaismā neredz. “Tā ir izsmalcināta un gudra sistēma, kam jānodrošina ilgtspējīga pesticīdu lietošana. Diemžēl Latvijā tā praksē sekmīgi nestrādā, jo ir ieviesta uz papīra, nevis praksē. Zemkopības ministrija un VAAD nav papūlējusies izstrādāt korektu likumdošanu, kas uzliktu par pienākumu pesticīdu lietotājam stingri sekot integrētās sistēmas nostādnēm. Rezultātā Latvijā dominējoši pesticīdus augkopības sektorā lieto pēc intensīvās, nevis integrētās sistēmas principiem.

Par to, ka integrētā augu aizsardzības sistēma Latvijā nestrādā, liecina arī “Eurostat” dati. Ja integrētā sistēma sekmīgi strādā, tad augu aizsardzības līdzekļu aprite valstī samazinās, nevis pieaug,” norādīja Brusbārdis.

To, ka Latvijā pesticīdu lietošanai ir stabila izaugsme, uzsvēra arī Mežniece, norādot, ka ilgtspējas ziņā esam zaudētāji: “Tikai 2020. gadā tika pieņemts Latvijas rīcības plāns augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai (2019.–2023.gadam), lai gan iepriekšējais pārtrauca savu darbību jau 2015. gadā. Kā pirmais, tā otrais “ilgtspējīgās izmantošanas” plāns nav uzstādījuši nekādus konkrētus, skaitliskus, izmērāmus mērķus situācijas uzlabošanai. Plāna izstrādē sabiedriskās apspriešanas procesā iesaistījās ļoti daudz sabiedrisko vides un lauksaimnieku organizāciju, tomēr lielākā daļa ierosinājumu tika noraidīti. Šobrīd, kad plāna ieviešana ir “pusceļā”, mēs gaidām VAAD skaidru ziņojumu par ieviešanas rezultātiem.”

VAAD norādīja, ka, izstrādājot plānus, Latvija ievēro 2009. gada direktīvu, kas nosaka samazināt augu aizsardzības līdzekļu radītos riskus cilvēka veselībai un videi. Biškopji tikmēr ceļ trauksmi par to, ka dažu gadu laikā bioloģiskajā sistēmā iesaistīto biškopju skaits ir samazinājies gandrīz uz pusi un valstī kļūst ar vien grūtāk atrast teritorijas, kurās izvietot bioloģiskās bišu saimes. Savukārt vides eksperti norāda, ka Latvijā tiek tirgotas un lietotas vairākas ķīmiskās vielas, kas citviet ES kā augu aizsardzības līdzekļi jau ir aizliegtas. Skaidrs ir viens – kamēr nebūs vienotu atskaites punktu tajā, ko un kur mēra, un Latvija sevi salīdzinās ar valstīm, kas atrodas “citās svara kategorijās”, pesticīdu Latvijas dabā mazāk nekļūs.

Rakstu sēriju līdzfinansē:

 

 

 

 

Vides fakti

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt