Eiropas vadošās nevalstiskās un vides aizsardzības organizācijas izvērsušas trauksmes akciju, vācot parakstu pret Eiropas Komisijas ieceri mainīt dabas aizsardzības likumdošanu. Trauksme tika celta brīdī, kad jaunais Eiropas Komisijas vides komisārs apgalvoja, ka jāpārskata un jāmodernizē esošās putnu un dzīvotņu direktīvas.
Ķīmiķis un mildronāta izgudrotājs Ivars Kalviņš ir pirmais latvietis, kurš ticis nominēts prestižajai Eiropas Izgudrotāju balvai. Parīzē pasniegtas balvas piecās nominācijās, Latviešu zinātnieks pretendēja uz balvu par mūža ieguldījumu, taču ķīmiķi žūrijas vērtējumā pārspēja Šveices nanozinātnieks Andreass Mancs par izgudroto ierīci, kura paredz plašas izmantošanas iespējas pasaules mazattīstītos reģionos.
Gaidot Eiropas izgudrotāju balvas pasniegšanas ceremoniju, kas ceturtdien, 11.jūnijā notiks Parīzē, nākas pārliecināties, ka zinātnes un tehnoloģiju pasaulē valstu robežām nav nozīmes. Parīzē ir ieradušies 15 šī apbalvojuma finālisti no 11 valstīm, kurus visus vieno ideja ar savu darbu padarīt ikviena planētas iedzīvotāja dzīvi vieglāku, drošāku un pilnvērtīgāku.
Veidojot raidījumus par zinātni, ar nožēlu nākas secināt, ka lielai daļai cilvēku kosmosa izpēte liekas kas elitārs, tikai dažiem interesentiem saistošs un pavisam noteikti kaut kas, ko var atļauties tikai lielās un bagātās valstis. Jā, ne katra valsts var būvēt milzu teleskopu vai sūtīt uz Starptautisko Kosmosa staciju (SKS) cilvēkus. Un pavisam noteikti ne katrai valstij tas būtu jādara!
Adventa laikā Latvijas Radio katru dienu aicina ieklausīties kāda cilvēka pārdomās par viņam svarīgām dzīves atziņām. Šodien Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš stāsta par kādu interesantu tikšanos, kas viņu ļoti, ļoti aizkustinājusi.
Sestdien Rīga kļūs saulaināka – vismaz Sarkandaugava noteikti, jo tur ikviens ir aicināts stādīt saulespuķes. Iemesls tam ir gan estētiskais baudījums, gan arī vides attīrīšana no piesārņojuma. Augi šajā ziņā sevi pasaulē sen ir pieteikuši. Latvijā vides attīrīšana ar augiem jeb fitoremediācija ir tikai jaunums. Pats vārds "fitoremediācija" sevī iever grieķu vārdu "phyton" jeb augs un latīņu vārdu "remedium", kas liek domāt par līdzsvara atjaunošanu.
Aprīlis visā pasaulē ir astronomijas mēnesis un par tā "zīmogu" daudzviet kļuvušas tā saucamās Jurija naktis (www.yurisnight.net) – gadu no gada tās notiek 12.aprīlī, kad par godu Jurija Gagarina lidošanai kosmosā ļaudis visā pasaulē svin zvaigznes, kosmosu un astronomiju. Jurija naktis ir laiks, kad ikviens interesents atrod sev tuvāko starparty vietu un sanāk kopā, lai vērotu debesis un dalītos stāstos par astronomiju. Savukārt aprīļa pēdējas dienās īpaša vieta ir atvēlēta tieši tumšajām debesīm.
Dienvidāfrikas Republika (DĀR) teritorijas ziņā ir teju 20 reizes lielāka par Latviju. Šai Āfrikas zemei ir dimanti un citi derīgie izrakteņi, pasaulslavens nacionālais parks un divi okeāni vienlaikus. Bet līdzīgi Latvijai, DĀR ir tikai 20 gadu demokrātijas pieredze. DĀR ir zeme, kurā par spīti dabas bagātībām netrūkst problēmu gan veselības aprūpē, gan valsts pārvaldē, gan labklājībā. DĀR ir slavena ar savu korupcijas augsto līmeni, HIV slimnieku skaitu un to, ka iedzīvotāji nav pārtikuši - nabadzība ir tik liela, ka ubagošana uz ielām ir daudzu ģimeņu neatņemama sastāvdaļa. Keiptaunas ielās netrūkst tādu, kas naudu prasa katram, kas acīmredzami nav vietējais – jo viņu acīs būt ārzemniekam nozīmē būt bagātajam, kura pienākums ir atbalstīt vietējos. Taču šajā pilsētā ir arī tādi, kuri ir priecīgi pieņemt kasti ar pārtikas produktiem, ko neskartus pusdienās atstājuši „bagātie eiropieši”.
Savu pirmo nakti zem skaidrajām Āfrikas debesīm ir pavadījusi "MeerKAT" teleskopa pirmā antena. Naktī tā savas spilgti baltas krāsas dēļ ir pamanāma zem Piena Ceļa galaktikas, kas īpaši krāšņi paveras skatienam Dienvidu puslodes debesīs, savukārt dienas gaismā tās baltā krāsa veido lielisku kontrastu ar skaidrajām, zilajam Āfrikas debesīm.
Zinātne parūpējas par daudziem pārsteigumiem, un astronomija šajā ziņā ir īpaši bagāta. Vēl jo vairāk, ja talkā lielajiem izaicinājumiem nāk tikpat liela un iespaidīga tehnika. Tāda nenoliedzami ir teleskops, kas tiek veidots divos kontinentos vienlaicīgi – Lielais kvadrātkilometru režģis (SKA). Šis nav vienkāršs teleskops – simtiem tā saucamo šķīvju un simtiem tūkstošu antenu klās planētas tukšākās un klusākās vietas – Austrālijas smilšainās āres, kur nedzīvo itin neviens, un Dienvidāfrikas izolētākos un radiosignālu netraucētākos reģionus.
Izmantojot ikdienā sabiedriski transportu, cilvēki pat neaizdomājas, cik daudzi speciālisti savu roku pielikuši pie tā, lai transporta līdzeklis ne tikai varētu braukt, bet būtu drošs un ērts pārvietošanās līdzeklis. Zinātnieki ir tie, kuru laboratorijās tiek pārbaudīts viss, sākot no tehniskām detaļām līdz sliežu pārklājumam.
Dzīvi ievērojami vieglāku spēj padarīt šķietami sīkas lietas. Piemēram, ja tikai nomaina pārklājumu, kas uzklāts uz detaļām, automašīna spēj braukt divreiz ilgāk un ietaupīt pamatīgu naudas summu. Arī kamaniņu sportā, - ja kamanu slieces tiktu pārklātas ar īpašu nanopārklājumu, tad pietuvoties medaļām būtu krietni vieglāk… Latvijā par šādu dzīves atvieglošanas stratēģiju tiek domāts ļoti nopietni, jo Rīgas Tehniskajā universitātē top īpaši nodilumizturīgie materiāli.
Atkritumi, kas uz planētas krājas ar katru mirkli arvien vairāk un vairāk, turpina pievērst zinātnieku uzmanību. Domas par to, kā tos šķirot un kā pārstrādāt, ir tikai daļa no darāmā. Tikpat nopietni zinātnieki strādā pie tā, lai ar matemātiskiem modeļiem atrastu veidu, kas visefektīvāk motivētu cilvēkus neuzkrāt atkritumus poligonos.
Katra diena Atakamas tuksnesī ir īpaša un neatkārtojama. No rīta mostoties, nav pilnīgi nekādas nojausmas, ar ko tā beigsies, un tāda bija arī diena, kad tika atklāts slavenais ALMA teleskops. Kad svinīgais brīdis jau garām un reportāža Radio nosūtīta, bija jāizdomā, kā pavadīt pēdējo pēcpusdienu San Pedro de Atacama oāzē. Kopā ar kolēģi no BBC nolēmām sameklēt velosipēdus un aizbraukt uz izslavētu lagūnu, kurā izņēmuma kārtā var arī peldēties.
Teiciens „elpu aizraujoši” vārda tiešā nozīmē ļoti precīzi raksturo jaunāko Eiropas Dienvidu observatorijas lolojumu – pasaulē modernāko teleskopu kompleksu ALMA (Atakamas Lielais milimetru režģis). Elpu aizraujošs ir ne tikai skats, kā vairāk nekā 5000 m augstumā sinhroni darbojas nu jau 57 teleskopa antenas – elpot uz brīdi kļūst grūtāk, ja ceļš līdz Čahnantura plakankalnei, kur antenas izvietotas, ir mērots ar autobusu.