Sandra Kropa-Kaļužnaja

Latvijas Radio un LTV raidījumu vadītāja, vides žurnāliste

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Ivars Kalviņš paliek ārpus uzvarētāju loka Eiropas Izgudrotāju balvā(papildināts)
Ivars Kalviņš paliek ārpus uzvarētāju loka Eiropas Izgudrotāju balvā(papildināts)

Ķīmiķis un mildronāta izgudrotājs Ivars Kalviņš ir pirmais latvietis, kurš ticis nominēts prestižajai Eiropas Izgudrotāju balvai. Parīzē pasniegtas balvas piecās nominācijās, Latviešu zinātnieks pretendēja uz balvu par mūža ieguldījumu, taču ķīmiķi žūrijas vērtējumā pārspēja Šveices nanozinātnieks Andreass Mancs par izgudroto ierīci, kura paredz plašas izmantošanas iespējas pasaules mazattīstītos reģionos.

Sandra Kropa: Parīzē tiekas spožākie izgudrotāji
Sandra Kropa: Parīzē tiekas spožākie izgudrotāji

Gaidot Eiropas izgudrotāju balvas pasniegšanas ceremoniju, kas ceturtdien, 11.jūnijā notiks Parīzē, nākas pārliecināties, ka zinātnes un tehnoloģiju pasaulē valstu robežām nav nozīmes. Parīzē ir ieradušies 15 šī apbalvojuma finālisti no 11 valstīm, kurus visus vieno ideja ar savu darbu padarīt ikviena planētas iedzīvotāja dzīvi vieglāku, drošāku un pilnvērtīgāku. 

Sandra Kropa: Banānu biogrāfija
Sandra Kropa: Banānu biogrāfija
Pēdējā laikā arvien biežāk izskanējis tāds jaunvārds kā glokalizācija. Un izrādās, piemēri tam, kā, darbojoties lokāli, ietekmēt globālus procesus, nav tālu jāmeklē. Viens no tuvākajiem atrodams mūsu iepirkumu groziņos. Tie ir kā ziņotāji par to, cik tad īsti mums rūp tas, ko ēdam, un tas, kādu ceļu produkts mērojis, lai nonāktu mūsu  veikalos. 
Sandra Kropa: Zinātnei ir nepieciešamas sievietes!
Sandra Kropa: Zinātnei ir nepieciešamas sievietes!

Vēl tikai divas nedēļas topošās un esošās zinātnieces var pieteikties "L`Oréal" Latvijas stipendijai "Sievietēm zinātnē", kas ar "UNESCO" Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) atbalstu Latvijā tiek piešķirta jau 11.reizi.

Sandra Kropa: Kosmoss nav melnais caurums!
Sandra Kropa: Kosmoss nav melnais caurums!

Veidojot raidījumus par zinātni, ar nožēlu nākas secināt, ka lielai daļai cilvēku kosmosa izpēte liekas kas elitārs, tikai dažiem interesentiem saistošs un pavisam noteikti kaut kas, ko var atļauties tikai lielās un bagātās valstis. Jā, ne katra valsts var būvēt milzu teleskopu vai sūtīt uz Starptautisko Kosmosa staciju (SKS) cilvēkus. Un pavisam noteikti ne katrai valstij tas būtu jādara! 

Sandra Kropa:  Saulespuķes tīrīs Rīgu
Sandra Kropa: Saulespuķes tīrīs Rīgu

Sestdien Rīga kļūs saulaināka – vismaz Sarkandaugava noteikti, jo tur ikviens ir aicināts stādīt saulespuķes. Iemesls tam ir gan estētiskais baudījums, gan arī vides attīrīšana no piesārņojuma. Augi šajā ziņā sevi pasaulē sen ir pieteikuši. Latvijā vides attīrīšana ar augiem jeb fitoremediācija ir tikai jaunums. Pats vārds "fitoremediācija" sevī iever grieķu vārdu "phyton" jeb augs un latīņu vārdu "remedium", kas liek domāt par līdzsvara atjaunošanu.

Sandra Kropa: Nedēļas nogalē jāķer tumšās debesis
Sandra Kropa: Nedēļas nogalē jāķer tumšās debesis

Aprīlis visā pasaulē ir astronomijas mēnesis un par tā "zīmogu" daudzviet kļuvušas tā saucamās Jurija naktis (www.yurisnight.net) –  gadu no gada tās notiek 12.aprīlī, kad par godu Jurija Gagarina lidošanai kosmosā ļaudis visā pasaulē svin zvaigznes, kosmosu un astronomiju. Jurija naktis ir laiks, kad ikviens interesents atrod sev tuvāko starparty vietu un sanāk kopā, lai vērotu debesis un dalītos stāstos par astronomiju. Savukārt aprīļa pēdējas  dienās īpaša vieta ir atvēlēta tieši tumšajām debesīm.

SPECIĀLI no Dienvidāfrikas: 400 miljoni dolāru un 2 eiro
SPECIĀLI no Dienvidāfrikas: 400 miljoni dolāru un 2 eiro

Dienvidāfrikas Republika (DĀR) teritorijas ziņā ir teju 20 reizes lielāka par Latviju. Šai Āfrikas zemei ir dimanti un citi derīgie izrakteņi, pasaulslavens nacionālais parks un divi okeāni vienlaikus. Bet līdzīgi Latvijai, DĀR ir tikai 20 gadu demokrātijas pieredze. DĀR ir zeme, kurā par spīti dabas bagātībām netrūkst problēmu gan veselības aprūpē, gan valsts pārvaldē, gan labklājībā. DĀR ir slavena ar savu korupcijas augsto līmeni, HIV slimnieku skaitu un to, ka iedzīvotāji nav pārtikuši - nabadzība ir tik liela, ka ubagošana uz ielām ir daudzu ģimeņu neatņemama sastāvdaļa. Keiptaunas ielās netrūkst tādu, kas naudu prasa katram, kas acīmredzami nav vietējais – jo viņu acīs būt ārzemniekam nozīmē būt bagātajam, kura pienākums ir atbalstīt vietējos. Taču šajā pilsētā ir arī tādi, kuri ir priecīgi pieņemt kasti ar pārtikas produktiem, ko neskartus pusdienās atstājuši „bagātie eiropieši”.

Speciāli no Dienvidāfrikas: Izglītība par diviem eiro mēnesī
Speciāli no Dienvidāfrikas: Izglītība par diviem eiro mēnesī

Āfrika ir kontrastu zeme - tas nav nekas jauns. Un redzēt šos kontrastus biju gatava jau pirms ierašanās Dienvidāfrikas Republikā. Tomēr šodien man bija iespēja redzēt šos kontrastus nevis lielpilsētas ielās, bet gan mazpilsētas skolā.

Speciāli no Dienvidāfrikas: Pirmā milzu teleskopa «MeerKAT» nakts
Speciāli no Dienvidāfrikas: Pirmā milzu teleskopa «MeerKAT» nakts

Savu pirmo nakti zem skaidrajām Āfrikas debesīm ir pavadījusi "MeerKAT" teleskopa pirmā antena. Naktī tā savas spilgti baltas krāsas dēļ ir pamanāma zem Piena Ceļa galaktikas, kas īpaši krāšņi paveras skatienam Dienvidu puslodes debesīs, savukārt dienas gaismā tās baltā krāsa veido lielisku kontrastu ar skaidrajām, zilajam Āfrikas debesīm.

SPECIĀLI NO DIENVIDĀFRIKAS: Surikātiem būs savs teleskops
SPECIĀLI NO DIENVIDĀFRIKAS: Surikātiem būs savs teleskops

Zinātne parūpējas par daudziem pārsteigumiem, un astronomija šajā ziņā ir īpaši bagāta. Vēl jo vairāk, ja talkā lielajiem izaicinājumiem nāk tikpat liela un iespaidīga tehnika. Tāda nenoliedzami ir teleskops, kas tiek veidots divos kontinentos vienlaicīgi – Lielais kvadrātkilometru režģis (SKA). Šis nav vienkāršs teleskops – simtiem tā saucamo šķīvju un simtiem tūkstošu antenu klās planētas tukšākās un klusākās vietas – Austrālijas smilšainās āres, kur nedzīvo itin neviens, un Dienvidāfrikas izolētākos un radiosignālu netraucētākos reģionus.

Sliedes kā zinātne
Sliedes kā zinātne

Izmantojot ikdienā sabiedriski transportu, cilvēki pat neaizdomājas, cik daudzi speciālisti savu roku pielikuši pie tā, lai transporta līdzeklis ne tikai varētu braukt, bet būtu drošs un ērts pārvietošanās līdzeklis. Zinātnieki ir tie, kuru laboratorijās tiek pārbaudīts viss, sākot no tehniskām detaļām līdz sliežu pārklājumam.

Strauji attīstās biomateriālu joma
Strauji attīstās biomateriālu joma

Latvijā ir vairākas zinātnieku ģimenes, kuras kopā ir gan darbā, gan mājās. Arī pērnā gada „L'Oreal” stipendijas sievietēm zinātnē laureāte Dagnija Loča ar vīru Jāni Loču kopīgi strādā pie tā, lai radītu materiālus, kuri spētu organismā aizvietot to, kas sabojāts un nestrādā.

No dūņām taps ķieģeļi
No dūņām taps ķieģeļi

Ik dienas zemeslode uzkrāj tonnām atkritumu. Bet kā izmantot to, kas uzkrājas un ko nezinām, kur likt? Pašmāju zinātniekiem ir idejas, kā atkritumu kaudzēm ne tikai neļaut uzkrāties, bet arī ietaupīt!

Latvijas zinātnieki strādā pie elektromobiļu grīdas izveides
Latvijas zinātnieki strādā pie elektromobiļu grīdas izveides

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Koksnes Ķīmijas institūta Polimēra laboratorijā zinātnieki sākuši dalību četrgadīgā ES projektā, kā ietvaros viņiem ir jārada elektromobiļiem piemērota grīda. Tās ražošanā ir jāizmanto videi draudzīgi materiāli.

Rīgā būvēs trokšņu sienu
Rīgā būvēs trokšņu sienu

Visiem, kuri dzīvo dzelzceļa tuvumā, troksnis nav svešs, un problēmas, ko rada garāmbraucošie vilcieni - tā ir ikdiena. Lai mazinātu dzelzceļa radīto troksni, Rīgā tiks veidota troksni slāpējoša siena.

Nākotne pieder nanotehnoloģijām
Nākotne pieder nanotehnoloģijām

Dzīvi ievērojami vieglāku spēj padarīt šķietami sīkas lietas. Piemēram, ja tikai nomaina pārklājumu, kas uzklāts uz detaļām, automašīna spēj braukt divreiz ilgāk un ietaupīt pamatīgu naudas summu. Arī kamaniņu sportā, - ja kamanu slieces tiktu pārklātas ar īpašu nanopārklājumu, tad pietuvoties medaļām būtu krietni vieglāk… Latvijā par šādu dzīves atvieglošanas stratēģiju tiek domāts ļoti nopietni, jo Rīgas Tehniskajā universitātē top īpaši nodilumizturīgie materiāli.

Rūpēs par ūdens kvalitāti
Rūpēs par ūdens kvalitāti

Šis gads pasaulē ir Starptautiskais ūdens gads, un par to domā arī dažādu jomu zinātnieki. Latvijā pētnieki strādā dažādās jomās, lai nodrošinātu labu ūdens kvalitāti. Kā uzturēt ūdeni tīru no brīža, kad tas sāk plūst caurulēs, līdz brīdim, kad nonāk pie patērētāja, domā arī pašmāju zinātnieki.

Zinātnieki meklē veidu, kā motivēt cilvēkus neuzkrāt atkritumus poligonos
Zinātnieki meklē veidu, kā motivēt cilvēkus neuzkrāt atkritumus poligonos

Atkritumi, kas uz planētas krājas ar katru mirkli arvien vairāk un vairāk, turpina pievērst zinātnieku uzmanību. Domas par to, kā tos šķirot un kā pārstrādāt, ir tikai daļa no darāmā. Tikpat nopietni zinātnieki strādā pie tā, lai ar matemātiskiem modeļiem atrastu veidu, kas visefektīvāk motivētu cilvēkus neuzkrāt atkritumus poligonos.

Sandra Kropa: Čīles dārgums - varš
Sandra Kropa: Čīles dārgums - varš

Viens no Čīles lielākajiem dārgumiem ir nevis zelts, bet gan varš. Netālu no ziemeļu pilsētas Kalamas atrodas pasaulē lielākās vara raktuves.

Sandra Kropa: No čīliešu ceļa norādēm līdz piedzīvojumiem tuksnesī
Sandra Kropa: No čīliešu ceļa norādēm līdz piedzīvojumiem tuksnesī

Katra diena Atakamas tuksnesī ir īpaša un neatkārtojama. No rīta mostoties, nav pilnīgi nekādas nojausmas, ar ko tā beigsies, un tāda bija arī diena, kad tika atklāts slavenais ALMA teleskops. Kad svinīgais brīdis jau garām un reportāža Radio nosūtīta, bija jāizdomā, kā pavadīt pēdējo pēcpusdienu San Pedro de Atacama oāzē. Kopā ar kolēģi no BBC nolēmām sameklēt velosipēdus un aizbraukt uz izslavētu lagūnu, kurā izņēmuma kārtā var arī peldēties.

Sandra Kropa: Tuvāk zvaigznēm un neredzamajai gaismai
Sandra Kropa: Tuvāk zvaigznēm un neredzamajai gaismai

Teiciens „elpu aizraujoši” vārda tiešā nozīmē ļoti precīzi raksturo jaunāko Eiropas Dienvidu observatorijas lolojumu – pasaulē modernāko teleskopu kompleksu ALMA (Atakamas Lielais milimetru režģis). Elpu aizraujošs ir ne tikai skats, kā vairāk nekā 5000 m augstumā sinhroni darbojas nu jau 57 teleskopa antenas – elpot uz brīdi kļūst grūtāk, ja ceļš līdz Čahnantura plakankalnei, kur antenas izvietotas, ir mērots ar autobusu.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd