Sadaļas Sadaļas

Vai kuģošana var kļūt videi draudzīgāka?

Kuģi atved ne tikai to, ko ēdam, valkājam un lietojam sadzīvē. Līdz ar kuģiem pie mums nonāk arī vides piesārņojums un jaunas, bieži vien nevēlamas sugas. Tās gluži kā bezbiļetnieki atceļo, piemēram, ar kuģu balasta ūdeni. Īpašā uzmanības lokā ir arī atpūtas jahtas, kuru bioloģiskais apaugums no ostas uz ostu var pārvadāt dažādas sugas, norādīja Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Solvita Strāķe.

ĪSUMĀ:

Nevēlamie pasažieri

Aizvadītajās nedēļās pasaules plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā bija nonācis Suecas kanālā iesprūdušais kravas kuģis, kura izkustināšana prasīja ne tikai daudz pūļu un naudas, bet arī radīja pamatīgu sastrēgumu tik ļoti noslogotajā kanālā, tādējādi aizkavējot preču un izejvielu piegādi ne vienā vien valstī.

Milzīgā konteinerkuģa “Ever Given” gadījums lieliski ilustrēja to, par ko vides aktīvisti un žurnālisti runā jau sen – kuģniecība mums piegādā teju visu. Ja šajā procesā kas apstājas, tad sekas jūtamas daudziem.

Minētā kravas kuģa izkustināšanai Suecas kanālā tika izlietas 9000 tonnas balasta ūdens. Gadījumos, kad balasta ūdens nav atbilstoši attīrīts vai tiek izliets nepietiekoši lielā dziļumā un attālumā no krasta, līdz ar izlietajām tonnām ūdenī nonāk virkne ūdens organismu.

Vai tieši šajās izlietajās tonnās bija kas tāds, kas Suecas kanālā nonāca pirmo reizi, ir pāragri spriest. Lai to noteiktu, īsi pirms balasta ūdens izliešanas būtu bijis jāveic to paraugu analīzes un jāsalīdzina ar jau Suecas kanālā esošo sugu sarakstu.

Taču, kā norādīja zinātnieki, kas pastiprināti pievērsušies jūras svešzemju sugu pētniecībai, ikviena neattīrītu balasta ūdeņu nopludināšanas reize var atvest kādu jaunu sugu, kura jaunajos apstākļos varētu veiksmīgi iedzīvoties.

“Kaut arī tā būtu tikai viena reize, iespējams, tieši tajā reizē balasta ūdens tvertnē ir vairāki dzīvotspējīgi sugas īpatņi, to ikri vai mazuļi, kuri labvēlīgu apstākļu sakritības rezultātā atrod piemērotu vidi. Ja vien zinātnieki varētu precīzi pateikt,  kura būs tā reize, kad suga iedzīvosies! Diemžēl šobrīd tā ir kā "krievu rulete" – piecdesmit reizes nopludina balasta ūdeni, un nekas nenotiek, bet 51. reizē iedzīvojas,” situāciju ilustrēja Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Solvita Strāķe.

Balasta tvertnēs var būt pat simtiem organismu

Jaunu sugu ienākšana sākotnēji var likties vēlama parādība – kas gan tur slikts, ja ūdens vidi papildina jauni iemītnieki? Taču šāds uzskats ir ļoti mānīgs – jaunajās teritorijās ienākošie īpatņi bieži vien no dzīves vides vārda tiešā nozīmē izēd tur mītošos organismus, kas nereti ir komerciāli izdevīgi zvejojamas zivis, gliemenes vai citi tautsaimniecībā svarīgi jūras organismi.

“Sugu dzīves cikls bieži vien ir ar daudzām attīstības stadijām. Piemēram, gruntī dzīvojošiem tārpiem un arī gliemenēm ir planktoniskā attīstības stadija, kas var tikt atrasta balasta ūdenī. Tāpat tajā var būt zivju kāpuri un makroskopisko aļģu fragmenti. Lai arī daudzi neizdzīvo, ir zināms, ka balasta ūdens tvertnē izdzīvojušo organismu skaits mēdz sasniegt pat vairākus simtus,” stāstīja Strāķe.

Piemēram, Baltijas jūrā kopumā reģistrēti vairāk nekā 500 dažādu svešo sugu atradumi, no kuriem iedzīvojušās ir apmēram 200 sugas. Lielas iespējas iedzīvoties Baltijas jūrā ir dažādiem tārpiem, gliemenēm un sīkiem vēžveidīgajiem.

Arī kuģu korpusu apaugums jāsavāc pareizi

Lai mazinātu svešzemju sugu ienākšanu, tiek izstrādātas arvien stingrākas prasības kuģu balasta ūdens attīrīšanai. Nozīmīgs solis šajā ziņā bija 2017. gadā stājusies spēkā Starptautiskā konvencija par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību. Taču Strāķe norādīja, ka, viņasprāt, reālo efektu balasta ūdens ietekmes mazināšanai varēs just tikai pēc dažiem gadiem.

Tiesa, jau šobrīd liela uzmanība šajā ziņā tiek pievērsta bioloģiskajam apaugumam uz kuģu korpusiem.

“Īpašā uzmanības lokā ir atpūtas jahtas, jo dati liecina, ka to apaugums var pārvadāt no ostas uz ostu dažādas sugas un, ceļojot apkārt Baltijas jūrai, veicināt to izplatību. Tiek strādāts pie tā, lai, tīrot apaugumu, tas tiktu savākts un utilizēts kā atkritumi, nevis nogrimtu uz jūras grunts,” norādīja Strāķe.

Situāciju risina likumdošanas ceļā

Arī Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības departamenta eksperte vides aizsardzības jautājumos Ieva Šmite uzsvēra, ka daudz tiek domāts par to, kā mazināt jaunu sugu ienākšanu, kas pēdējo 20 gadu laikā kļuvusi arvien aktuālāka.

“Kuģi ir palikuši ātrāki un drošāki sadursmes gadījumā. Piemēram, tankkuģu dubultkorpusa konstrukcijas rada ideālus apstākļus sugu pārceļošanai kuģu balasta tvertnēs. Liels solis šīs problēmas risināšanā tika sperts 2004. gadā, kad Starptautiskā Jūrlietu organizācija (IMO) pieņēma Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību. Konvencija stājās spēkā tikai 2017. gadā, un šodien tai jau ir pievienojušās 86 valstis, tostarp arī Latvija. Tas veido vairāk nekā 90% no visas pasaules tirdzniecības flotes bruto tilpības,” norādīja Šmite.

Saskaņā ar šo konvenciju kuģiem ir jānomaina balasta ūdens, ievērojot noteiktas prasības, vai arī pirms ūdens izliešanas jūrā tas jāattīra atbilstoši konvencijas prasībām.

Izmantojot balasta ūdens attīrīšanas iekārtas, iespējams iznīcināt gandrīz visus balasta ūdenī esošos dzīvotspējīgos organismus.

“Sākot ar 2024. gadu, visi kuģi drīkstēs novadīt ūdens vidē tikai tādu balasta ūdeni, kas atbilst konvencijā noteiktam standartam, ja vien kuģis balasta ūdeni nenodod krastā vai kuģim īpašo nosacījumu gadījumā nav piešķirts atbrīvojums to darīt. Daudzi kuģu īpašnieki jau ir uzstādījuši iekārtas balasta ūdens apstrādei. Protams, ir konstatētas problēmas iekārtu ekspluatācijā un neskaidrības šīs konvencijas piemērošanā. Tāpat arī balasta ūdeņu pārvaldība prasa lielus finansiālus ieguldījumus kuģu īpašniekiem. Tomēr, neraugoties uz grūtībām, ir secināts, ka ieguvumi vides kvalitātei un cilvēku veselībai ir lielāki nekā šo pasākumu izmaksas,” skaidroja Šmite.

Solis videi draudzīgākas kuģošanas virzienā

Svešzemju sugu pārceļošana ir tikai viens no aspektiem, kurā kuģniecība atstāj ietekmi uz vidi, kurā dzīvojam. Līdzīgā veidā tā savu nospiedumu atstāj ar piesārņojumu, ko rada atkritumu vai notekūdeņu nonākšana jūrā. Arī kaitīgu vielu noplūde no kravas kuģiem un gaisa piesārņojums ar cietajām daļiņām, ozona slāni noārdošajām vielām vai siltumnīcefektu radošajām gāzēm ir aspekti, kas jāņem vērā, domājot par videi draudzīgu un ilgtspējīgu kuģošanu.

Saskaņā ar Šmites teikto šobrīd spēkā jau ir vairākas konkrētas aktivitātes, kas to palīdz īstenot: “Pēc 2021. gada 1. jūnija pasažieru kuģiem būs aizliegts novadīt neattīrītus notekūdeņus jūrā, un tie būs jānodod ostas pieņemšanas iekārtās, ja uz kuģa netiek izmantota atbilstoša notekūdeņu attīrīšanas iekārta."

"Var likties, ka prasība nav aktuāla un rezultāts nav taustāms, taču šie ierobežojumi būtiski mazinās eitrofikācijas procesu Baltijas jūrā. Tāpat šobrīd IMO dienas kārtībā ir arī alternatīvu degvielu un enerģijas veidu izmantošana uz kuģiem, kas var sniegt būtisku ieguldījumu emisiju mazināšanai no jūras transporta. Jau tagad Baltijas jūra ir noteikta par emisijas kontroles zonu attiecībā uz sēra oksīdiem un slāpekļa oksīdiem. Baltijas jūrā kuģiem jāizmanto degviela, kurai sēra saturs nepārsniedz 0,10 masas procentus un kuģu dzinējiem jāatbilst paaugstinātiem slāpekļa oksīdu emisiju standartiem,”  stāstīja speciāliste.

Baltijas jūra ir noslēgta, un tā jāuztver kā vienota ekosistēma – noteikta darbība vai bezdarbība vienas Baltijas jūras valsts ūdeņos var negatīvi ietekmēt visu Baltijas jūru.

Tāpēc jo īpaši svarīgi ir ieviest un īstenot prasības reģionāli. Bet kā reģionālā, tā globālā mērogā vienotas izpratnes veidošana ir pirmais solis, ko spert videi draudzīgas kuģniecības virzienā.

Rakstu sēriju līdzfinansē:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt