Piektdiena, 19. aprīlis

Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +3 °C, Z/ZA vējš, 4m/s
LSM Bērnistaba

Sandra Kropa-Kaļužnaja

Latvijas Radio un LTV raidījumu vadītāja, vides žurnāliste

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Pagājušā gada atkritumu pieaugumā sejas maskas nebija galvenais vaininieks
Pagājušā gada atkritumu pieaugumā sejas maskas nebija galvenais vaininieks
Ik gadu pasaules okeānā nonāk miljoniem tonnu plastmasas. Prognozes liecina, ka 2040. gadā apkārtējā vidē nonākošais plastmasas daudzums būs trīskāršojies. To, cik ļoti 2020. gads pasliktināja situāciju un pietuvināja planētu šim scenārijam, rādīs laiks, taču aplēses liek domāt, ka aizvadītājā gadā plastmasu esam lietojuši gana intensīvi un savu artavu tajā devusi arī Covid-19 pandēmija.
Kāpēc eglītē iekārti našķi meža zvēriem patiesībā kaitē?
Kāpēc eglītē iekārti našķi meža zvēriem patiesībā kaitē?
Laikā, kad mājas rotā Ziemassvētku eglītes, ne vienu vien pārņem vēlme izdaiļot kokus arī apkārtējā vidē. Taču, lai cik vilinoša liktos ideja par našķu iekāršanu koku zaros, tā sagādājot svētkus arī dzīvniekiem, speciālisti iesaka tā nerīkoties.
Ķīmiķe: Sveču ražotāji mēdz maldināt par produktu nekaitīgumu
Ķīmiķe: Sveču ražotāji mēdz maldināt par produktu nekaitīgumu
Tuvojoties Ziemassvētkiem, visā pasaulē tiek pārdoti vairāki miljardi sveču. Tā kā to sastāvs un izskats ir ļoti dažāds, aktuāls kļūst jautājums, vai bez estētiskā baudījuma tas nerada arī gaisa piesārņojumu? Gan paši sveču ražotāji, gan vides eksperti norāda, ka viss slēpjas sveču sastāvā un to dedzināšanas paradumos.
Vai auto vējstikla šķidrumi ziemā var kaitēt veselībai un videi?
Vai auto vējstikla šķidrumi ziemā var kaitēt veselībai un videi?
Ziema ir laiks, kad mainām ne tikai automašīnu riepas, bet arī vējstikla šķidrumu. Tieši aukstākajā gada laikā tas daudziem var radīt neizpratni par šķidruma specifisko smaržu. Taču, kā apgalvo speciālisti – nav pamata satraukumam, ka, to ieelpojot, varam kaitēt savai veselībai.
Kāpēc eglīte podā ne vienmēr ir «zaļāka» par cirstu?
Kāpēc eglīte podā ne vienmēr ir «zaļāka» par cirstu?
Tuvojoties Ziemassvētkiem, arvien vairāk audzētavu piedāvā ne tikai iegādāties dažādu šķirņu egles, bet arī izīrēt tās. Eglīšu noma sevišķi populāra ir kļuvusi Lielbritānijā, taču pamazām interese par šādu pakalpojumu parādās arī Latvijā. Tomēr eglītes podos ne vienmēr ir videi draudzīgāks risinājums par nociršanu mežā – ja koks ir nepareizi ieaudzēts vai turēts nepiemērotos apstākļos, pēc svētkiem tas var nonīkt.
Cik daudz siltumnīcefekta gāzu rada maizes klaips?
Cik daudz siltumnīcefekta gāzu rada maizes klaips?
Domājot par ietekmi uz vidi, ko radām ar savām ikdienas darbībām, ierasts rēķināt nobrauktos kilometrus vai atkritumos izmestos iepakojuma kilogramus, taču pētnieki aprēķinājuši, kādu ietekmi uz siltumnīcefektu radošajām gāzēm rada tāds ikdienā bieži lietots produkts kā maize.
Latvijas skujas noder gan cilvēku veselībai, gan siltumizolācijai būvniecībā
Latvijas skujas noder gan cilvēku veselībai, gan siltumizolācijai būvniecībā
Laikā, kad koku lapas ir nokritušas, arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā izmantot koku mūžzaļās daļas. Priežu un egļu skujas šajā ziņā piedāvā vairākus risinājumus. Tautas medicīnā lietoto vielu klāstā tās sen jau zināmas kā līdzeklis klepus ārstēšanai. Taču, pateicoties zinātnieku pētījumiem, to pielietojums kļūst arvien plašāks, piemēram, skujas var izmantot arī kā siltumizolācijas materiālu būvniecībā.
Vai noplicināta augsne ir realitāte arī Latvijā?
Vai noplicināta augsne ir realitāte arī Latvijā?
Runājot par gudru un saudzīgu resursu apsaimniekošanu, parasti atsaucamies uz naftas ieguves apjomiem, ūdens patēriņu vai citiem labumiem, bez kuriem mūsu ikdienā izmantoto preču ražošana vai piegāde nav iedomājama. Taču ne mazāk ātri un apjomīgi apsaimniekojam arī tādu resursu kā augsne. Lai veidotos auglīga zemes virskārta, nereti var paiet pat gadu simti, taču apmērs, kādā šobrīd zaudējam šo resursu, ir nepieredzēti liels.
Pircējus mudina būt vērīgākiem pret ikdienā lietot preču sastāvu
Pircējus mudina būt vērīgākiem pret ikdienā lietot preču sastāvu
Izvēloties pārtikas produktus, pēdējos gados arvien vairāk cilvēku pievērš uzmanību to sastāvam un izcelsmei, taču to pašu nevar teikt par mūsu uzvedību, pērkot apģērbu, sadzīves tehniku vai jebkuru citu ikdienā lietojamu preci. No kā sastāv aizkari, gultasveļa, zābaki vai panna, kurā gatavojam, ir ne mazāk svarīgi jautājumi, ja vēlamies dzīvot veselīgā un tīrā vidē.
«Covid pauze» planētai ļauj atkopties tikai daļēji
«Covid pauze» planētai ļauj atkopties tikai daļēji
Laikā, kad Covid-19 radītā pandēmija skārusi miljoniem cilvēku visā pasaulē un uz brīdi planētas rosība šķiet pieklususi, vēl nepieredzētā apjomā samazinājušās CO2 emisijas. Potsdamas Klimata ietekmes izpētes institūta (PIK) zinātnieki nākuši klajā ar publikāciju, kurā apgalvots, ka emisiju kritums ir lielāks nekā pēc 2008. gada finanšu krīzes un arī Otrā pasaules kara. Pētnieki noskaidrojuši, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos CO2 izmešu bijis par 8,8% mazāk kā šajā pašā laika periodā pērn, tādējādi samazinot emisijas par teju 1550 miljoniem tonnu.
Īpaši izmeklētas dabiskās pļavas sēklas sēj 700 Latvijas mauriņos
Īpaši izmeklētas dabiskās pļavas sēklas sēj 700 Latvijas mauriņos
Lai cik savādi arī neizklausītos, šoruden oktobra beigas ne vienā vien piemājas dārzā var izvērsties par aktīvu pļavas sēšanas laiku. Ne tikai tāpēc, ka rudens šiem darbiem ir piemērots, jo pļavas puķu sēklām ir jāpavada ilgs laiks augsnē un jāpiedzīvo sals, bet arī tādēļ, ka simtiem interesentu no Latvijas Dabas fonda (LDF) ir saņēmuši dāvanā īpaši izmeklētas dabiskās pļavas sēklas.
Siltais klimats nēģus nārstā uz upēm vilina vēlāk
Siltais klimats nēģus nārstā uz upēm vilina vēlāk
Mainoties klimatam, arvien vēlāk uz savām nārsta vietām sāk doties nēģi – tā secinājuši pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR pētnieki, kuri apzinājuši upes nēģu populāciju Latvijā un Lietuvā. Migrācijas sākums aizkavējas, jo upēs pēdējos gados arvien ilgāk saglabājas silts ūdens, kas nerada piemērotus apstākļus nēģu migrācijas uzsākšanai.
Rudens lapas. Padomi, kad grābt, kad izmantot kā augsnes bagātinātāju
Rudens lapas. Padomi, kad grābt, kad izmantot kā augsnes bagātinātāju
Oktobris ir laiks, kad par neatņemamu pilsētas ainavas sastāvdaļu kļūst lieli plastmasas maisi, kuros vāc nokritušās lapas. Ko ar tām darīt, lai gan cilvēkiem, gan dabai būtu labi? Vai tās jāvāc, vai krāsaino, čabošo paklāju labāk atstāt zem kokiem? Šie ir jautājumi, kas uzvirmo gadu no gada.
Rudens ogās rodams gan jaunības eliksīrs, gan parazīti
Rudens ogās rodams gan jaunības eliksīrs, gan parazīti
Rudens ir laiks, kad aktīvi ievācam ne tikai sēnes, bet arī ogas. Brūklenēs, dzērvenēs un daudzās citās ogās ir daudz veselībai vērtīgu vielu, taču tās uzņemt var, ne tikai ēdot. Latvijas zinātnieki pastiprināti sākuši pētīt ogās esošās vielas un nonākuši līdz daudzsološiem risinājumiem. 
Vai malkas apkure ir savienojama ar normālu gaisa kvalitāti pilsētā?
Vai malkas apkure ir savienojama ar normālu gaisa kvalitāti pilsētā?
Tuvojoties apkures sezonai, arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, ko darīt ar malkas krāsnīm. Ņemot vērā mērķus, ko gaisa kvalitātes uzlabošanai esam izvirzījuši sasniegt tuvākajā desmitgadē, izskatās, ka malkas krāsnis tuvākajos gados būtu vēlams aizvietot ar videi un cilvēkam draudzīgākām iekārtām. Vienlaikus Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM) gan apliecina, ka malkas krāsnis netiks aizliegtas.
Eiropā pret vides aktīvistiem izvērš prāvas – iebiedēšana nav sveša arī Latvijā
Eiropā pret vides aktīvistiem izvērš prāvas – iebiedēšana nav sveša arī Latvijā
Pēdējās nedēļas sevi pieteikušas ar vairākiem gadījumiem Eiropā, kuros dažādu industriju pārstāvji vērsušies pret vides aktīvistiem vai zinātniekiem, kas kritizējuši pastāvošās saimniekošanas prakses. Arī Latvijas vides aktīvisti atzīst, ka ir saskārušies ar vēršanos pret viņiem no dažādu uzņēmumu puses, tostarp ar draudiem izrēķināties.
Latvijas pircēju izbrāķētos līkos dārzeņus nākas atvēlēt zvēriem un lopiem
Latvijas pircēju izbrāķētos līkos dārzeņus nākas atvēlēt zvēriem un lopiem
Izskatīgs un garšīgs, bet arī bioloģisks un lēts – tāds, saskaņā ar tirgotāju teikto, ir ideālā dārzeņa tēls Latvijas pircēju vidū. Nestandarta izskata dārzeņus audzētāji un reizēm arī lielveikali ir spiesti atdot zoodārziem un fermām, lai izvairītos no pārtikas nonākšanas atkritumos. Līko dārzeņu nerealizēšana ne tikai sagādā zaudējumus, bet arī rada nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, jo tiek izšķērdēti dabas resursi, kas bija nepieciešami to audzēšanai.
Kardiologs: Prediabēts – pēdējā stacija pirms slimības, kur vēl var izkāpt
Kardiologs: Prediabēts – pēdējā stacija pirms slimības, kur vēl var izkāpt
Lai arī cukura diabētu biežāk ierasts saistīt ar vielmaiņu un tā cēloņus meklēt aizkuņģa dziedzera darbībā, arī kardioloģijā šī slimība nav sveša. Tas tāpēc, ka cukura diabēts bieži vien noved pie agrīnas vai paātrinātas asinsvadu apkaļķošanās jeb aterosklerozes vai arī sirds mazspējas.
Latvijā radīta unikāla iekārta lauksaimniecības atkritumu pārvēršanai par autogāzi
Latvijā radīta unikāla iekārta lauksaimniecības atkritumu pārvēršanai par autogāzi
Lauksaimniecība ir nozare, kas nereti tiek piesaukta kā viena no sarežģītākajām, kurā samazināt siltumnīcefekta radošo gāzu emisijas. Taču ir risinājumi, kas tieši šajā jomā ļauj pietuvoties oglekļa mazietilpīgas attīstības ieviešanai reālajā saimniekošanā. Turklāt padarot tos nevis par ierobežojumiem, bet gan iespējām. Arī Latvijā radītas idejas un iekārtas palīdz samazināt izmešus un piedāvāt pasaules tirgum jaunus risinājums.
Smēķēšana no zinātniska skatupunkta. Skaidro kardiologs Kārlis Trušinskis
Smēķēšana no zinātniska skatupunkta. Skaidro kardiologs Kārlis Trušinskis
Smēķēšana nogalina, izraisa vēzi, aklumu – šie visi brīdinošie uzraksti ir zināmi kā smēķētājiem, tā nesmēķētājiem. Bet pamatā stāsts ir par divām vielām: darvu, kas ļauj organismā nonākt kancerogēnajām vielām, kas tālāk izraisa vēzi, un nikotīnu, kas sašaurina artērijas.
Mazāk sniega ziemās: Kā mainīsies Latvijas ainava un pilsētvide?
Mazāk sniega ziemās: Kā mainīsies Latvijas ainava un pilsētvide?
Vai šogad būs daudz sniega vai drīzāk mūs sagaida nemitīgi snigšanas un kušanas brīži? Izrādās, šis jautājums nav aktuāls tikai ziemas mīļotājiem vai nīdējiem. Tas ir būtisks arī tiem, kuri palīdz meklēt veidus, kā labāk pielāgoties klimata pārmaiņām. Ko tās nes Latvijas ainavai un pilsētvidei? Un kā klimata pārmaiņas ietekmē to, no kā būvēsim mājas? To centās noskaidrot Latvijas Radio.
Saplākšņa līme no bērza tāss. Kādus atkritumus un izejvielas rada finiera rūpniecībā
Saplākšņa līme no bērza tāss. Kādus atkritumus un izejvielas rada finiera rūpniecībā
Par to, ka atkritumi jāmazina vai jāpārvērš jaunos produktos, tiek runāts daudz. Bet ko tas prasa uzņēmumiem un ko nozīmē patērētājiem? Lai jaunizveidotie produkti būtu ekonomiski izdevīgi, ekoloģiski tīri un patērētājam pieejami, neiztikt bez zinātnieku iesaistes izejvielu meklēšanā. Kādas izejvielas un atkritumus rada finiera rūpniecībā tik plaši pielietotais bērzs, un kā tas kļuvis par lielisku piemēru aprites ekonomikai?
Parkveida pļavas – īpaši saudzējams Eiropas un Latvijas retums
Parkveida pļavas – īpaši saudzējams Eiropas un Latvijas retums
Parkveida pļavas ir viena tām no dzīvotnēm, kas labā stāvoklī Latvijā ir retums. Šādas pļavas ir daudzveidīgākā ekosistēma, kas atrodamas Latvijā. Tās apliecina bioloģiskās daudzveidības daudzslāņainību. Pareizi saimniekojot, šādas pļavas ir iespējams atjaunot.
Baktēriju baterijas attīra ūdeni un ražo enerģiju. Skaidro pētniece Ilze Dimanta
Baktēriju baterijas attīra ūdeni un ražo enerģiju. Skaidro pētniece Ilze Dimanta
Baktērijas, citi mikroorganismi vairumā gadījumu mūs vairāk biedē nekā iedrošina. Tomēr baktērijas var piespiest strādāt arī mums visiem labvēlīgi un izdevīgi. Latvijas Universitātes pētniece Ilze Dimanta no Cietvielu fizikas institūta patiešām prot panākt to, ka baktērijas aug mums visiem labvēlīgi un ražo enerģiju.
Zinātnieks Jānis Liepiņš pēta raugu un atzīst – cilvēkam ar to ir daudz kas kopīgs
Zinātnieks Jānis Liepiņš pēta raugu un atzīst – cilvēkam ar to ir daudz kas kopīgs
Mikroorganismi ir varena lieta, tā ļoti spēcīgi ietekmē mūsu dzīves, un tas ir ļoti aizraujoši. Tā uzskata Jānis Liepiņš, kurš jau gadiem pēta raugu. Bet viņa uzmanības lokā nav nedz maize, nedz alus vai jebkurš cits produkts, kura gatavošanas procesā klāt bijis raugs. Viņš, vārda tiešā nozīmē, zem lupas paliek pašas rauga šūnas, tās audzējot īpašās barotnēs.
Kā cīnās ar bīstamu organismu ievazāšanu Baltijas jūrā?
Kā cīnās ar bīstamu organismu ievazāšanu Baltijas jūrā?
Baltijas jūrā ar kuģiem nonāk dažādas invazīvas sugas, kuras apdraud vietējo dzīvo radību. Jūrā nonāk arī bīstamas baktērijas. Pētnieki meklē risinājumus un pēta, kā mazināt šo problēmu, analizējot pat ūdenī atstāto DNS.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti