Vai aļģes jūrā filtrē mikroplastmasu? Latvijas zinātnieki sāk jaunu pētījumu

Ir pamats uzskatīt, ka no jūras izskalotajās aļģes uzkrājas mikroplastmasa un tās ir kas līdzīgs filtram, tādēļ tuvākajā gada laikā Latvijas Hidroekoloģijas institūta zinātnieki pētīs šos organismus. Pētījumā aicināta iesaistīties arī sabiedrība.

“Ievāksim aļģes, pētīsim tās un pārbaudīsim, vai tajās patiešām mikroplastmasas piesārņojums ir sastopams augstākās koncentrācijās,” stāstīja Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ieva Putna-Nīmane.

Plastmasas piesārņojums jūrās un okeānos ir tik liels, ka par tā esamību nu jau nākas pārliecināties teju katram, kas dodas peldēties piekrastes ūdeņos. Taču ne vienmēr plastmasa ūdenī būs sastopama salmiņu vai pudeļu veidā – arī mazas, nenosakāmas izcelsmes daļiņas, kas līdzinās sīkiem akmentiņiem, ir viena no izplatītākajām mikroplastmasas formām tuvās un tālās ūdenstilpēs.

Par mikroplastmasu var kļūt ikviens plastmasas izstrādājums, kas saules, temperatūras, mitruma svārstību un viļņu iedarbībā sadalās sīkākās daļiņās.

Pilnībā iztīrīt jūras un okeānus no šī piesārņojuma nav iespējams, taču ir paņēmieni, kas situāciju palīdzētu uzlabot. Viens no tiem ir ievākt piekrastē izskalotās aļģes, kuras pētīt apņēmušies Latvijas Hidroekoloģijas institūta zinātnieki.

Aicina ziņot par aļģu sanesumiem

Tā kā aļģu sanesumi piekrastē mēdz pārvietoties, Latvijas pētnieki aicina sabiedrību palīdzēt un iesaistīties ziņojot par tiem portālā šeit. Tas palīdzētu laikus reaģēt un ievākt nepieciešamos paraugus.

“Saņemot informāciju par to, kur konkrētā dienā ir vērojami aļģu sanesumi, mēs varam tos operatīvāk ievākt, taču arī, ja nepaspējam savākt aļģes, zinot to atrašanās vietu un konkrētā brīža vēja virzienu, mēs varam noteikt to tālāku pārvietošanās ceļu,” skaidroja institūta zinātniskā asistente Liene Spilva.

Dokumenti

Aļģu noteicējs.pdf

Lejuplādēt

2.07 MB

Tā kā paraugi tiks ievākti no 40 kvadrātmetru lieliem laukumiem, zinātnieki aicina sabiedrību ziņot nevis par atsevišķi izskalotām aļģēm, bet to sanesumu joslām.  Lai arī ir izskanējusi informācija ziņot arī par noteiktām aļģu sugām, Putna-Nīmane apgalvoja, ka tās tik un tā pētnieki pārbaudīs, tāpēc par zināšanu trūkumu aļģu taksonomijā iedzīvotājiem nav jāsatraucas. 

Bet, ja iedzīvotājiem ir vēlme iepazīt Baltijas jūrā biežāk sastopamo makrofītaļģu sugas, uzsaukuma ietvaros ir sagatavots arī aļģu noteicējs, kas ievietots mājas lapā dabasdati.lv.

Aļģes pētītas maz

Mikroplastmasas koncentrācija dažādos jūras organismos, tostarp makroskopiskajās aļģēs, ir identificēta daudzviet pasaulē. Baltijas jūrā šis ir viens no nedaudziem šāda veida pētījumiem. “Pētījumu skaits Baltijas jūrā par mikroplastmasas koncentrācijām dažādās vidēs, piemēram, ūdenī, sedimentos, zivīs, notekūdeņos, ieplūstošajās upēs, pēdējos gados ir strauji audzis, taču  pētījumi par mikroplastmasu aļģu sanesumos ir ļoti maz,” norādīja Putna-Nīmane.

Novērst piesārņojumu pilnībā nebūtu iespējams

Vaicāta, vai aļģu sanesumu pētījumi vairāk palīdzēs izprast piesārņojuma apmēru un cēloni, vai tomēr būs veids, kā iztīrīt jūru, Putna-Nīmane atzina, ka šis pētījums palīdzēs izprast piesārņojuma plūsmu un, iespējams, identificēs veidu, kā to “izņemt” no jūras, ja koncentrācijas aļģu sanesumos būs augstākās un tiktu apsaimniekotas.

“Protams, paliek jautājums – ko darīt ar aļģēm, jo plastmasas daļiņas būtu no tām jāatdala, un tas, kā to vislabāk darīt, pagaidām nav pētīts,” skaidroja Putna-Nīmane.

Par to, ka aļģu izņemšana no jūras varētu palīdzēt to iztīrīt, lasāms arī dažādos pētījumos, taču tajos norādīts, ka novērst mikroplastmasas piesārņojumu jūrā pilnā apjomā tik un tā tādā veidā nebūtu iespējams. Taču šādi pētījumi palīdzēs labāk apjaust veidus, kā aļģes tālāk būtu apsaimniekojamas, lai kļūtu par vērtīgu resursu un neradītu draudus nedz apkārtējai videi, nedz cilvēku veselībai.  Jau šobrīd daudzviet pasaulē tiek strādāts pie tā, lai no aļģēm iegūtu vērtīgus mikroelementus un mēslojumu.

Risks arī dzīvniekiem

Mikroplastmasas klātbūtne aļģēs rada vēl kādu būtisku risku – tā kā aļģu audzes ir barības vielu avots daudziem ūdenī un uz zemes dzīvojošiem organismiem, tie piesārņojumu var sajaukt ar barību, tādējādi neuzņemot tiem nepieciešanās barības vielas. Dabiski aļģēs ir dažādi vēžveidīgie un mazas zivtiņas, ar ko labprāt barojas putni, tāpēc sanesumos esošais piesārņojums var nonākt putnu organismos

Mikroplastmasa katrā smilšu saujā

Par to, ka mikroplastmasas jūrā netrūkst, pārliecinājušies ir arī kampaņas “Mana jūra” aktīvisti – šogad pirmo reizi veicot piekrastes atkritumu uzskaiti, sīkāk tika analizēta arī tur atrodamā mikroplastmasa.

“Katrā monitoringa laukumā mēs sijājām smiltis un tajās atlasīto mikroplastmasu esam nodevuši tālāk Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniekiem, lai viņi veiktu tās detalizētu analīzi.

Rezultāti vēl ir jāgaida, bet mums, jau no malas skatoties vien, bija skaidrs, ka plastmasas daļiņu smiltīs netrūkst.

Turklāt, ja, uzskaitot izmēros lielākos atkritumus, mēs varam veidot tīrāko un netīrāko pludmaļu sarakstu, tad mikroplastmasas ziņā tā nav. To atradām pilnīgi visur – gan pludmalēs, kur ir liels apmeklētāju skaits, gan mazāk populārajās,” norādīja kampaņas rīkotājs, Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme.

Ziņot par aļģu sanesumiem piekrastē ikviens ir aicināts līdz pat nākamajam gadam, savukārt pirmos pētījuma rezultātus zinātnieki sola jau nākamā gada pavasarī, kad  būs izanalizēti šogad ievāktie paraugi.

Rakstu sēriju līdzfinansē:

 

 

 

Vides fakti

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt