Sava meža stādīšana jāplāno laikus – uz stādiem var nākties gaidīt vairākus gadus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Laikā, kad daudz steidz iegādāties stādus balkona vai piemājas dārza apzaļumošanai, citi iet soli tālāk un apsver savā zemē stādīt mežu. Taču ne vienam vien pavasara stādīšanas laiks licis piedzīvot vilšanos, jo, lai tiktu pie meža stādiem, nākas gaidīt garā rindā.

ĪSUMĀ:

Apzinot gan valsts, gan privātās stādu audzētavas, nākas secināt, ka vēlme stādīt mežu Latvijā pēdējos gados ir kļuvusi arvien populārāka. Tā kā meža stādi ir īpaši sagatavojami un koki aug salīdzinoši lēni, tad iepriekš nezinot pasūtījuma apjomu, tos vienā gadā uzreiz iegūt nav iespējams.

Interese augusi pēdējos gados

Kā norādīja kokaudzētavas “Grigaļi” vadītājs Indulis Zīlītis, interese par koku stādīšanu ir pieaugusi tieši pēdējo gadu laikā.

“Pastiprināti interese par koku stādiem ir parādījusies pēdējo četru piecu gadu laikā. Manuprāt, tas saistāms ar to, ka ārzemnieki, kas iepirka zemi pirms daudziem gadiem, nu ir spiesti sākt to apsaimniekot. Tāpēc kopš apmēram 2016. gada ir sācies tāds kā stādu deficīts,” norādīja Zīlītis.

Kokaudzētava “Grigaļi” ir viena no tām, kas līdzās Latvijas Valsts mežu pārraudzībā (LVM) esošajām audzētavām piedāvā sertificētus un prasībām atbilstošus stādus. Gadā tajā izaudzē un pārdod apmēram pusotru miljonu stādu.

“Vislielākā interese ir par eglēm un priedēm, mazāk pērk bērzu un melnalkšņu stādus, pavisam reti vēlas iegādāties ozolus.

Vidēji koka stāda audzēšanas ilgums ir viens līdz trīs gadi. Mums ir savs ilggadējais pircēju loks un viņu vajadzības mēs nodrošinām pirmām kārtām. Ja parādās tā saucamie “nejaušie pircēji”, tad ja veidojas iztrūkums, viņi var palikt bez stādiem,” skaidroja Zīlītis. 

Arī “LVM Sēklas un stādi” pārdošanas izpilddirektore Irēna Aleksejuka norādīja, ka pieprasījums pēc meža koku stādiem gadu no gada pieaug.

“Meža īpašnieki ir sapratuši, ka atjaunot izcirtumus un apmežot lauksaimniecībā neizmantojamās zemes, piemēram, krūmājus, ir ekonomiski izdevīgi.

Apstādot platības ar selekcionētiem meža stādiem var palielināt meža zemju ražību un to vērtības paaugstināšanu. AS “Latvijas valsts meži” deviņās kokaudzētavās katru gadu tiek izaudzēti un Latvijā iestādīti vairāk nekā 43 miljoni meža stādu,” stāsta Aleksejuka.

Tas tikai atgādina, ka ikvienam, kurš ir nolēmis sev piederošajā teritorijā stādīt mežu, laikus ir jāpiesakās kokaudzētavās, lai pasūtītu sev interesējušos stādus, ko speciālisti laikus varētu izaudzēt.

Pēc trim gadiem ir cerība uz lielāku skaitu

Sākot no 2024.gada pieejamo stādu skaits varētu būt lielāks, jo LVM būvē jaunu kokaudzētavu, kas varētu papildināt stādu klāstu par vairāk kā 12 miljoniem dažādu koku.  Kopumā šobrīd Latvijā ir vairāk par 30 kokaudzētavām, kuras audzē meža koku stādus.

“Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs mežu var atjaunot arī ar paša iegūtajām sēklām vai izaudzētajiem stādiem.

Ja stādāmo materiālu audzē personiskām vajadzībām nelielā apjomā (līdz 10 000 gabaliem gadā), tad sertifikāts nav nepieciešams,” skaidroja Aleksejuka.  

Taču tas neatceļ prasību meža īpašniekam saskaņot meža reproduktīvā materiāla ieguvi ar Valsts meža dienestu. “Materiālu meža atjaunošanai, ieaudzēšanai vai stādāmā materiāla audzēšanai atļauts ievākt tikai no Valsts meža dienestā reģistrētiem meža reproduktīvā materiāla ieguves avotiem. Piegādātājam vai personai, kas ražo materiālu savām vajadzībām, par iegūto meža reproduktīvo materiālu 30 dienu laikā pēc ieguves pabeigšanas ir jāiesniedz informācija Valsts meža dienestā,” uzsvēra Aleksejuka.

Mežaudze vai plantāciju mežs?

Stādot mežu, vispirms jātiek skaidrībā, vai vēlaties tikt pie mežaudzes vai plantāciju meža. Ja vēlaties mežaudzi – proti, neizmantotā lauksaimniecības zemē audzēt kokus, tad pietiek ar kaut kur grāvī vai pļavā ieaugušu koku jeb sējeņu izmantošanu. Taču, ja vēlaties iegūt  ekonomisku un estētisku rezultātu gan naudas, gan vizuālajā nozīmē, tad produktīvas mežaudzes vai plantāciju meža stādīšanai derēs tikai kvalitatīvi stādi, kas iegūti no atlasīta sēklu materiāla.

Latvijā koku sēklas tiek iegūtas sēklu plantācijās, kuras ir ierīkotas, balstoties uz meža selekcijas darbu, kura aizsākumi Latvijā meklējami jau 20.gadsimta 50. gadu otrajā pusē.

“Tad sāka apzināt labākās galveno koku sugu audzes, tika veikta labāko koku jeb “izcilo koku” atlase, sēklu plantāciju ierīkošana, pēcnācēju iedzimtības stādījumu ierīkošana un analīze. Tika atlasīti labākie kloni un stādījumu salīdzināšana dažādās Latvijas vietās. Sēklu ieguvei AS “Latvijas valsts meži” tiek apsaimniekoti 521 ha priežu, 187 ha egļu un 33 ha citu (bērzs, melnalksnis, ozols, liepa, lapegle) koku sugu plantāciju,” norādīja Aleksejuka.

Plantācijās tiek ievākti čiekuri, ozolu zīles, bērzu spurdzes, kas pēc iztīrīšanas un izžāvēšanas tiek ievietotas sēklu noliktavā un turētas īpašā uzglabāšanas režīmā. Tālāk sēklas ceļo uz kokaudzētavām, kur tiek iesētas un audzēti stādi. Atkarībā no sugas un audzēšanas tehnoloģijas, tas ilgt pat trīs gadus.

Ar labiem stādiem vien nav gana

Taču ar augstas kvalitātes stādu materiālu nepietiek, lai koki augtu raženi. Kā norādīja Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" vadošā pētniece Mudrīte Daugaviete, ierīkojot mežu lauksaimniecības zemē, uzmanība jāpievērš augsnes sastāvam, auglībai un meliorācijas sistēmai.

Papildus mitruma režīmam un augsnes auglībai, atsevišķām koku sugām ir svarīgas vēl citas augšanas apstākļus raksturojošas pazīmes, piemēram, augsnes sastāvs, pH līmenis, augsnes aerācija, apgaismojums un citi.

Latvijā meža atjaunošanai un ieaudzēšanai var izmantot koku sugas, kuras minētas Ministru Kabineta noteikumos Nr. 308.

“Šajā sarakstā ir minētas visas pašmāju koku sugas un atsevišķas introducētās koku sugas, kuru piemērotība mūsu apstākļiem pārbaudīta ilglaicīgos Latvijā ierīkotos izmēģinājumu stādījumos. Šādas sugas ir sarkanais ozols, Eiropas dižskābardis, lapegles, ievestās apšu un papeļu sugas, kā arī saldais ķirsis. Lielākā daļa mūsu pašmāju koku sugu ir ļoti elastīgas un spēj augt diezgan atšķirīgos augšanas apstākļos. Izņēmums ir ļoti nabadzīgas smilšainas augsnes, kur kokaudzi var veidot tikai priede, un meži uz slapjām kūdras augsnēm, kuros kokaudzi veidot var tikai melnalksnis vai purva bērzs,” stāstīja Daugaviete.

Speciāliste arī norādīja, ka īpaši svarīgi ir izvēlēties atbilstošus augšanas apstākļus ievestajām koku sugām: “Lapegle labi augs tikai labi drenētās, vidēji auglīgās vieglās (mālsmilts) augsnēs.

To nedrīkst stādīt smagās māla augsnēs. Papeles un hibrīdās apses audzējamas labas kvalitātes lauksaimniecības augsnēs vai meža tipos neitrālās vai bāziskās minerālaugsnēs. Salīdzinājumā ar parasto ozolu, sarkanais ozols var labi augt arī nedaudz nabadzīgākās augsnēs – mazāk auglīgos damakšņos”.

Taču stādot mežu, vēl vērts paturēt prātā koku saderību. Piemēram, priedes nav ieteicams stādīt platībā, kur visapkārt aug apses, jo šiem kokiem var būt kopīgas slimības.

Rakstu sēriju līdzfinansē:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti