Iestājies īstais laiks lūšu un balto zaķu vērošanai dabā

Parasti laikā, kad iestājas sals vai uzsnieg sniegs, ne vienam vien rodas iespaids, ka sniega sega varētu būt pārsteigusi arī dzīvniekus. Taču tā vis nav – nedz sniega parādīšanās, nedz gluži pretēji – salīdzinoši vēlā ziemas iestāšanās šogad nav mainījusi dzīvnieku uzvedību, kuriem šis ir vai nu aktīvas rosīšanās vai gulēšanas laiks.

Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange skaidroja, ka šogad ziema nav viesusi korekcijas dzīvnieku uzvedībā, jo sniega sega nav bijusi tik dziļa, lai apgrūtinātu dzīvnieku pārvietošanos vai iespējas tikt pie barības.

“Latvijas dzīvniekus ietekmē tikai ārkārtēji apstākļi, kādi šogad nav novēroti. Taču pielāgoties nelielām izmaiņām, dzīvniekiem palīdz viņu uzkrātās tauku rezerves. Ja uznāk aukstums, viņi tās izmanto. Ja ziema kopumā izrādās pārāk silta, tad dzīvnieki vienkārši apaļīgāki sagaidīs pavasari,” stāstīja Lange.  

Netipiski uzvedas Līgatnes lāči

Jautāta, vai visi dzīvnieki šogad guļ ziemas miegu kā ierasts, Lange norādīja, ka lielu pārsteigumu šajā ziņā nav. Vienīgie, kas uzvedas netipiski savas sugas brāļiem, ir Līgatnes dabas takās dzīvojošie brūnie lāči.

“Parasti lāčiem šis ir gulēšanas laiks, taču Līgatnes lāču puikas ir tādā nosacītā miega fāzē. Aukstākajās dienās viņi dodas uz savu migu gulēt, taču siltākajās gurdeni aplūko apkārtni. Pavisam netipiski uzvedas lācene Ilzīte, kura nesen kā nosvinējusi savu 20. dzimšanas dienu – viņa ziemas miegā nedodas vispār, lai gan lāču mammām šis parasti ir gulēšanas laiks,” stāstīja Lange.

Līgatnes lācenes pilngadības svinības 2018.gadā.

Taču Lange to skaidro, nevis ar ziemas siltumu, bet gan Ilzītes dzīvesveidu. “Lācenei Ilzītei vispār ir ļoti netipiska uzvedība. Man liekas, viņa pat nezina, ka ir lācene. Tā kā viņa ir uzaugusi cilvēku uzraudzībā, viņa drīzāk savā uzvedībā atgādina cilvēku vai suni,” skaidroja Lange.

No aktīvajiem ziemas gulētājiem šobrīd savās migās ir devušies jenotsuņi un lielie susuri. Jenotsuņi ir īpaši ar to, ka ir vienīgie suņu dzimtas dzīvnieki, kuri ziemā guļ. Savukārt susuri izceļas ar miega ilgumu – gulēt tie dodas jau oktobra sākumā, bet mostas tikai aprīļa beigās vai pat maijā.

Lūšu un balto zaķu rosība

Taču laiks, kad daļa dzīvnieku ir devušies ziemas miegā, ir īstais brīdis doties dabā vērot lūšus. Savvaļā šos dzīvniekus izdodas ieraudzīt ne katram, jo sava uzmanīgā dzīvesveida dēļ lūšu un cilvēku ceļi bieži nekrustojas. Tomēr kā norāda Lange, ziemas aukstie mēneši ir piemērotākais laiks šos kaķu radiniekus vērot tuvumā.

“Es lūšus raksturotu kā īstus ziemas dzīvniekus. Siltajā gada laikā tie pārsvarā uzturas ēnā, gulšņā krūmos un tā kā viņiem nepatīk karstums, aktīvi ir tikai ļoti agri no rītiem un vēlu vakarā.

Bet ziemā lūši ir aktīvi, tiem patīk spēlēties un, ja vēl uzsnieg sniegs, līdzīgi kā cilvēku bērni, tie rotaļājas sniegā,” stāstīja Lange.

Līgatnes dabas takās šobrīd aktīvi ir visi pieci tur dzīvojošie lūši.

Vēl šobrīd ir piemērots brīdis dabā sastapt balto zaķi. “Janvāris un februāris ir laiks, kad tie aktīvi rosās un, ja vēl uznāk putenis, tad viņi tajā cilpo un rotaļājas. Nedaudz vēlāk jau būs zaķu pārošanās laiks, kad viņi būs sevišķi aktīvi. Labākais laiks to vērošanai ir martā un aprīlī, kad sniegs jau ir nokusis, bet zāle vēl nav uzaugusi,” stāstīja Lange.

Zaķis šogad ir atzīts par gada dzīvnieku - vienu no Latvijas dabas simboliem, tāpēc tā dzīvesveida un dzīvotņu apzināšanai 2021.gadā tiks rīkots ne viens vien pasākums. Tiesa, Covid-19 ierobežojumu dēļ pagaidām zaķu iepazīšana iespējama vien tikai video formātos vai privātās pastaigās dabā.

Baltais zaķis ir viens no tiem dzīvniekiem, kurš šajos platuma grādos kļuvis par klimata pārmaiņu vēstnesi. Kā norādīja Lange, baltā zaķa kažoks neatkarīgi no sniega segas paliek izteikti balts katru gadu un bezsniega periodos apgrūtina tā iespējas paslēpties. 

Ziemeļu un dienvidu sugu sastapšanās

Kažoka krāsa līdzīgā veidā mainās arī irbēm, sermuļiem un zebiekstēm, tāpēc arī šie dzīvnieki siltajās ziemās, kad nav sniega, jūtas sevišķi nepasargāti. Kopumā Lange vērtēja, ka Latvijas dzīvnieki siltām ziemām vai pēkšņiem aukstuma periodiem pielāgojas labi un par lieliem pārsteigumiem dzīvnieku uzvedībā mēs šoziem runāt nevaram.

Lidvāvere

“Ģeogrāfiskā novietojuma ziņā Latvija atrodas interesantā vietā, jo te sastopas gan ziemeļu, gan dienvidu sugas. Vienām te ir tālākā ziemeļu robeža, citām -  galējā dienvidu. Tikko kā klimatiskie apstākļi mainās, dzīvnieki, kuriem Latvija ir tālākais dienvidu izplatības areāls, pārvietojas uz ziemeļiem, savukārt no dienvidiem Latvijā ienāk, piemēram, Lietuvā izplatītās sugas. Šādā veidā mēs, piemēram, esam jau zaudējuši lidvāveri , kas ir tipiska ziemeļu suga un nu ir sastopama tikai Igaunijā un Somijā,” norāda Lange.

Neatkarīgi no tā, cik siltas vai aukstas ir ziemas dienas, dzīvnieku, kas šobrīd neguļ ziemas miegu, Latvijas dabā netrūkst. Un tā kā daži no viņiem tieši aukstajos gada mēnešos ir aktīvāki nekā vasaras sezonā, šis ir īstais laiks doties dabā un vērot tur notiekošo.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt