Sadaļas Sadaļas

Mobilais ganāmpulks Latvijas pļavās atgriež augu daudzveidību

Jau ceturto ganību sezonu Latvijā uzsācis mobilais ganāmpulks. Vienpadsmit balti jostainās Galoveju šķirnes govis jau ir ieradušās Līgatnē, lai noganītu Pluču kalna nogāzi. Paredzams, ka nākamā mobilā ganāmpulka “darba vieta” būs Lielupes palienes pļavas Jelgavā. Tas izveidots Latvijas Dabas fonda (LDF) projekta "GrassLIFE" gaitā, lai atjaunotu izzūdošās dabiskās pļavas.

ĪSUMĀ:

Iespēja atgūt dabiskos zālājus

Pļavas ir viena no tām dzīvotnēm, kuru pastāvēšana nav iedomājama bez regulāras noganīšanas vai pļaušanas.

Mobilā ganāmpulka govis šo darbu nereti veic tehnikai grūti sasniedzamās vietās, un viena no tādām ir arī Pluču kalna pļava.

“Astoņus hektārus lielā Līgatnes Pluču kalna pļava atrodas uz stāvas nogāzes, tāpēc visdrīzāk tā nekad nav bijusi aparta un varētu būt sens dabiskais zālājs ar augstu atjaunošanās iespēju. Atsākot pļavas noganīšanu, tiks mazināts tajā uzkrātais kūlas slānis un nomāktas dominējošās sugas – slotiņu ciesa, parastā kamolzāle un citas, tāpēc būs iespēja atgriezties dabiskajiem zālājiem raksturīgajām sugām, kuru sēklas augsnē vēl varētu būt saglabājušās,” norādīja LDF eksperte, projektu vadītāja Baiba Strazdiņa.

Ganīšana un pļaušana ļauj dabiskajām pļavām atbrīvoties no kūlas slāņa un neaizaugt ar krūmiem, taču noganīšanai, salīdzinot ar mehānisku pļaušanu, ir vēl kāda priekšrocība. “Govis savā ēdienkartē mēdz būt izvēlīgas – tās izvēlas, kurus augus ēst un kuri tām tik ļoti negaršo, tāpēc pļavā vienmēr paliek kādi augi, kas spēj izplatīt sēklas tad, kad citi jau ir apēsti. Noteikti govis arī noder kā retu un aizsargājamu augu izplatītājas – to sēklas govis spēj pārnest no vienas pļavas vietas uz citu,” stāstīja mobilā ganāmpulka koordinators Jānis Andrušaitis.

Ganību pļavas izvēlas vides eksperti

LDF Komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa atzina, ka, uzturot šādu ganāmpulku, nākas saskarties ar tiem pašiem izaicinājumiem, ar ko sastopas gaļas liellopu audzētāji, papildus domājot vēl arī par jautājumiem, kas saistīti ar lopu pārvadāšanu un uzraudzību.

“Katrās ganībās, kur govis aizvedam, ir nepieciešams aploks, tāpat govīm vajadzīga vieta, kur padzerties – piekļuve ūdenim. Visās ganībās dabiski ir kāda ēnaina vieta, kur patverties karstā laikā. Daugavgrīvas pļavās Buļļupē, piemēram, govis karstās dienās dodas bradāt pa upi – turpat sauļojas vasarnieki, brauc jahtas un pa vidu – gotiņas. Ir bijuši daži gadījumi, kad govis nokļūst ārpus aploka un kaut kur aizstaigā – tas gan nenotiek bieži, jo katrā ganību “grupā” vismaz vienai govij ir raidītājs, kas ļauj lopus uzraudzīt attālināti,” skaidroja Brizga-Kalniņa.

Lai gādātu par govju veselību un palīdzētu gadījumos, ja rodas sarežģījumi teliņu dzimšanas laikā, mobilajam ganāmpulkam ir arī savs uzraugošais vetārsts.

Savukārt ganāmpulka vadības komanda pieskata, lai pārvietošanas laikā neveidojas nesaskaņas.

“Dažkārt govis savā starpā tik labi organizējas, ka sadumpojas un nav pierunājamas kāpt piekabē, lai ceļotu uz citām ganībām. Bet kopumā govis sadzīvo ļoti labi. Ganāmpulkā ir dažas govis, kas izceļas ar savu īpašo raksturu, piemēram, Skaistā Diena – tā ir govs, kurai nekad pašai nav bijuši teliņi, taču viņa ir īpaši gādīga un uzņemas ganāmpulka aizstāves lomu, pieskatot teliņus,” stāstīja Brizga-Kalniņa.  

Teliņi dzimst pavasarī, pēc tam, kad Līgatnes novietnē govis ir pavadījušas ziemu. Tā kā tās nav prasīgas, tās aukstajos mēnešos arī dzīvo zem klajas debess un ēd dabiskās pļavās ievākto sienu. Pļavas, no kurām ievākt sienu un kurās ganīties, pēc īpašiem atlases kritērijiem izvēlas vides eksperti.

“Vēlams, lai pļavas atrodas "Natura 2000" teritorijā, tāpat svarīgi, lai tajās ir potenciāls dabiskās pļavas biotops vai arī biotops, kuram nepieciešama atjaunošana. Tāpat svarīgi, lai pļava būtu lielāka par 5 hektāriem, jo uz mazākām vietām lopu vešana ir pārāk dārga. Nu jau ir vairākas teritorijas, kur ganāmpulks atgriežas otro vai trešo gadu – tur, kur noganīšana devusi labu rezultātu un ir pamats turpināt šāda veida apsaimniekošanu,” norādīja Brizga-Kalniņa.

Šovasar viesosies 20 pļavās

Govis Līgatnes Pluču kalnā uzturēsies apmēram mēnesi, un pēc tam pārcelsies uz pļavu līdzās Līgatnes pārceltuvei.

LDF informēja, ka šovasar ganāmpulks plāno darboties 20 teritorijās, kur pļavām nepieciešama palīdzība: Vakarbuļļu pļavās Jaunciemā, Siguldas pilsētas un apkaimes pļavās, Kujas un Aiviekstes palienē Madonas novadā, kā arī Egļukalnā un Bākūžkalnā Vestienas novadā.

Līdz šim visā Latvijā šādā veidā noganīti jau vairāk nekā 450 hektāri, atjaunojot tajos augu daudzveidību.

Dabiskās pļavas ir viena no izcilākajām Latvijas dabas vērtībām, kur vienā kvadrātmetrā ir sastopamas pat 50 dažādas augu sugas. Ja pirms gadsimta šādas pļavas Latvijā sedza apmēram trešo daļu no visas valsts teritorijas, tad šobrīd dabisko pļavu un ganību palicis vien tikai 0,7% no teritorijas jeb 67 000 hektāru.

Praksē labi pārbaudīta ideja

Mobilais ganāmpulks, kurš no 70 lopiem savos pirmsākumos nu jau ir izaudzis līdz vairāk nekā 110 govīm, ir viens no lielākajiem Galoveju šķirnes govju ganāmpulkiem Latvijā.

Lai arī tas šobrīd ir vienīgais Latvijā, kas izveidots dabisko pļavu atjaunošanai, pasaulē šāda prakse nav jauna.

“Tādi noganīšanas ganāmpulki ir arī citās valstīs, taču tie ceļo daudz mazākos apjomos, viena reģiona ietvaros. Līdzīgi kā mūsu gadījumā arī citās valstīs dabas aizsardzības organizācijām pieder lopu ganāmpulki, kas paredzēti dabas teritoriju noganīšanai, piemēram, Donavas ielejā. Taču mūsu projekts ir unikāls ar to, ka tas aptver visu Latviju – darbojas nacionālā mērogā, visos reģionos un tiek centralizēti vadīts,” norādīja Brizga-Kalniņa.

Ideja, ka govis vai aitas pārvietojas pa dažādām teritorijām, lai tās noganītu, līdzinās savulaik Latvijas laukos izplatītajai praksei “aizdot” savu ganāmpulku kaimiņu pļavai. Tāpēc mobilais ganāmpulks kaut kādā mērā ir jau praksē labi pārbaudīta ideja, kas ir modernizēta un pielāgota 21. gadsimta vajadzībām.

Rakstu sēriju līdzfinansē:

 

 

 

 

Vides fakti

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt