Sadaļas Sadaļas

Vai mājdzīvnieku turēšana kaitē mūsu planētai?

Mājdzīvnieki atstāj tādus pašus "oglekļa pēdas nospiedumus" kā cilvēki, un vienu no lielākajiem pēdas nospiedumiem rada mājas mīluļu barības ražošanas industrija, secinājuši ilgstpējas eksperti.

Lai noteiktu, cik ļoti vidi ietekmē dažādas cilvēku saimnieciskās aktivitātes un dzīvesveids, plaši izplatīts apzīmējums ir “oglekļa pēdas nospiedums”. Vienkāršoti tas nozīmē, jo vairāk savā ikdienā izmantojam fosilos resursus un radām atkritumus, jo pēdas nospiedums lielāks. Taču, izrādās, tāds pats pēdas nospiedums ir mūsu mājdzīvniekiem. Piemēram, kaķi un suņi atstāj ietekmi uz apkārtējo vidi vairākos būtiskos veidos.

ĪSUMĀ:

Dzīvnieku barības ražošanas radītā ietekme

Ilgtspējas eksperti ASV “pēdas nospieduma” ziņā pat vidēja izmēra suni salīdzina ar apvidus automašīnu. Izrādās, ka mājdzīvnieku barības ražošana ir atbildīga par procentuāli ceturto daļu no gaļas audzēšanas un pārstrādes radītās ietekmes uz vidi. Dzīvnieku barības ražošana ir resursu ietilpīga, un tajā tiek izmantots daudz dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu. Suņu barībā proteīnu daudzums ir 20–40%, bet kaķu barībā to ir nedaudz vairāk – 30–60%, kur liela daļa ir nevis augu, bet dzīvnieku izcelsmes.

Tas nozīmē, ka šo olbaltumvielu iegūšanai izmantots gan ūdens, gan zeme, gan baroti citi dzīvnieki, tāpat arī izmantoti pesticīdi un fosilā degviela enerģijas iegūšanai. Tas viss rada siltumnīcefekta gāzu emisijas, un, piemēram, ASV vien suņu un kaķu barības patēriņš rada vairāk nekā 64 miljonus tonnu metāna un slāpekļa oksīda gāzes, kā arī pievieno savu artavu jau tā lielajām CO2 emisijām.

Pirms dažiem gadiem veiktie aprēķini liecina, ka mājdzīvnieku barības ražošanas industrijas vērtība ir mērāma 94 miljardos ASV dolāru. Tas nozīmē, ka saražotais apjoms ir milzīgs.

Arvien augošais mājdzīvnieku skaits neliek domāt, ka tuvākajā nākotnē pieprasījums pēc šīs industrijas varētu mazināties.

Suņi un kaķi – drauds citām sugām

Mājdzīvnieki vidi ietekmē arī ļoti tiešā mērā – mazinot dabas daudzveidību. Ikviens mājdzīvnieka saimnieks gan jau būs novērojis, ka viņa mīlulis mēdz ķerstīt citus dzīvniekus nevis tāpēc, ka būtu izsalcis, bet gan tāpēc, ka viņa instinkti liek tam kādu nomedīt vai ar to paspēlēties.

Zinātniskos pētījumos noskaidrots, ka, piemēram, suņi pastaigas laikā vien spēj aizbiedēt 40% putnu, kas atrodas to pastaigas vietās.

Saskaņā ar 2017. gadā veiktu pētījumu suņi visā pasaulē 11 sugas ir noveduši līdz iznīcībai un vēl 188 līdz apdraudētam stāvoklim – no tām 96 ir zīdītāju sugas, 78 putnu un 22 rāpuļu.

Ne mazāks drauds dažādām dzīvnieku sugām ir kaķi. Īpaši liela kaķu ietekme uz dažādu mugurkaulnieku, tostarp putnu, zīdītāju un rāpuļu populācijām ir mazās un noslēgtās teritorijās, piemēram, uz nelielām salām. Tiek uzskatīts, ka no visām mūsdienās izzudušajām nelielo mugurkaulnieku sugām 14 % gadījumu pie to izmiršanas ir bijuši vainojami arī kaķi.

Kā stāstīja ornitoloģe Inga Freiberga, pētījumu par kaķu plēsonības ietekmi uz populāciju lielumu lielākās teritorijās, piemēram Eiropas līmenī, nav tik daudz. Turklāt šādās vietās populāciju stāvokli spēcīgi ietekmē arī citi faktori.

“Ir jāņem vērā arī tādi aspekti, kā, piemēram, dzīvotņu vides pasliktināšanās putnu ligzdošanas vai ziemošanas vietās, nelegālas medības, traucējumi ligzdošanas laikā un citi. Taču viennozīmīgi kaķu plēsonību var pievienot šim putnus apdraudošo faktoru sarakstam. Bet, lai apgalvotu, ka kaķi var novest kādu sugu populāciju līdz iznīcībai, ir nepieciešams vairāk pētījumu, kuros novērtētu, kādu apdraudējumu populāciju līmenī rada tieši kaķu plēsonība,” skaidroja Freiberga.

Ir diezgan liels izaicinājums noteikt, cik daudz putnu cieš no kaķu uzbrukumiem, jo pētījumi parasti ir balstīti uz saimnieku ziņojumiem par kaķa medību veiksmi.

“Jāņem vērā, ka šie dati var nebūt akurāti vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, kaķa īpašnieks var apzināti noklusēt, cik daudz upuru kaķis nomedī. Otrkārt, ne visus nomedītos upurus kaķi atnes saimniekam. ASV veiktā pētījumā vairāki kaķi tika aprīkoti ar nelielām pie kakla siksnas piestiprināmām kamerām. Šī pētījuma rezultāti parādīja, ka tikai 23% no noķertajiem dzīvniekiem tika atnesti atpakaļ uz mājām,” norādīja Freiberga.

Analizējot kamerās redzēto medījumu, interesanti, ka teju puse no noķertajiem dzīvniekiem tika atstāti nomedīšanas vietā un tikai 28 % gadījumu kaķi savu medījumu apēda. Tas liek domāt, ka izsalkums nav galvenais iemesls, kāpēc kaķis dodas medībās. To apliecina arī fakts, ka pētījumā iesaistītie kaķi tika regulāri baroti un tas neatturēja viņus no medībām. Satraucoši ir arī tas, ka līdz šim apjomīgākajā pētījumā par kaķu plēsonību noskaidrots, ka 69% no visiem kaķu nogalinātajiem putniem cieš tieši bezsaimnieka kaķu dēļ.

Vaicāta, kuras sugas putni kaķu nagos nonāk visbiežāk, Freiberga minēja zvirbuļveidīgos, kas mīt cilvēku apdzīvotās vietās, kā arī uz zemes ligzdojošos viensētu un fermu tuvumā. Viņa uzsver, ka kaķu plēsonībai ir lielāka ietekme uz putnu sugām, kuru populācijas samazinās arī citu faktoru ietekmē, piemēram, ja putniem nav piemērotu ligzdošanas biotopu.

“Par kaķu upuriem putni visbiežāk kļūst ligzdošanas sezonas laikā – pavasarī un vasaras sākumā. Šajā laikā nesen lidspēju ieguvušie jaunie putni vēl nav iemācījušies uzmanīties no plēsējiem un ir salīdzinoši viegls medījums,” norādīja Freiberga.

Taču nomedīts putns nav vienīgais, kā kaķi ietekmē putnu populācijas. Nereti pietiek tikai ar kaķa klātbūtni, lai putnu ligzdošana nebūtu veiksmīga.

“Ja pagalmā redzamā vietā guļ kaķis, ļoti ticami, ka pieaugušie putni izvēlēsies neapmeklēt savu ligzdošanas vietu, lai to neuzrādītu potenciālajam plēsējam. Šādā gadījumā mazuļi saņem mazāk barības kā normālos apstākļos, un tas samazina viņu iespējas izdzīvot gan ligzdā, gan pēc lidspējas iegūšanas,” skaidroja Freiberga. Zinātniskos pētījumos arī modelēts, kāda ietekme uz iespējamo olu skaitu ligzdā ir kaķim. Izrādās, ka putni kaķa klātbūtnes dēļ var veidot mazākus dējumus.

Rūpes par mīļdzīvnieku prasa lielu atbildību

Lai mazinātu mājdzīvnieku radīto ietekmi uz vidi, ornitologi aicina cilvēkus būt atbildīgiem saimniekiem. Tas attiecas gan uz savas motivācijas izvērtēšanu pirms dzīvnieka iegādes, gan arī pārdomātu rīcību, dzīvniekam dodoties ārpus mājas.

“Agrās rīta stundās un vakaros mēģiniet kaķi paturēt iekštelpās, piemēram, pabarojot. Ja iespējams, samaziniet, kaķa uzturēšanās laiku ārā putnu ligzdošanas sezonā pavasarī un vasaras sākumā. Efektīvs veids kaķa medību veiksmes samazināšanai ir kakla siksniņa ar zvaniņu. Kaķu īpašnieki bieži satraucas, ka siksniņa var satraumēt kaķi, taču ir iespējams nopirkt arī siksniņas, kuras aizķeroties automātiski atveras,” iesaka Freiberga.

Tāpat arī cilvēki, kuriem kaķa nav, var sniegt savu artavu putnu populāciju saglabāšanā – piemēram, pārliecinoties, ka dārzā izvietotās putnu barotavas un putnu būrīši ir droši pret kaķu uzbrukumiem.

Ir vairāk nekā skaidrs, ka bez visa minētā mājdzīvnieks sniedz arī mīļumu, tāpēc vides eksperti nekādā gadījumā neaicina no tiem atteikties. Gluži otrādi – aicina par tiem pastiprināti rūpēties un izglītot sevi, jo atbildīgs saimnieks nāk par labu gan pašam mājdzīvniekam, gan apkārtējai videi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt