Sandra Kropa-Kaļužnaja

Sandra Kropa-Kaļužnaja

Latvijas Radio un LTV raidījumu vadītāja, vides žurnāliste

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Jāmācās lietot robotus, nevis baidīties no tiem. Intervija ar profesoru Leo Seļāvo
Jāmācās lietot robotus, nevis baidīties no tiem. Intervija ar profesoru Leo Seļāvo
Jomu, kurās roboti sevi piesaka, Latvijā netrūkst. Tas viss liek uzdot jautājumu, kur tad robotika mūs tālāk ved un kā labāk sagatavoties šai robotu ērai, lai mēs tajā būtu ieguvēji, nevis zaudētāji. Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors Leo Seļāvo intervija LTV raidījumā “Izziņas impulss” norāda, ka roboti ir instrumenti, kurus jāmācās pareizi lietot, nevis baidīties no tiem.
Nākotnes pārtika – jaunas tehnoloģijas vai ēšanas paradumu maiņa? Intervija ar uzņēmēju un pētnieku
Nākotnes pārtika – jaunas tehnoloģijas vai ēšanas paradumu maiņa? Intervija ar uzņēmēju un pētnieku
Nākotnes pārtikas jomā Latvijā vēl nevaram runāt par mākslīgās gaļas izaudzēšanu, bet attiecībā uz augu pasauli gan mums ir savi veiksmes stāsti. Proti, to, kas citādi būtu vajadzīgs hektāros audžu, nu iespējams iegūt laboratorijā. Par pārtikas izaicinājumiem nākotnē intervija ar uzņēmuma “Alternative Plants” līdzdibinātāju Annu Ramatu-Stundu un Latvijas Universitātes pētnieku Jāni Brizgu.
Ilga Gedrovica – Latvijas zinātniece, kura pēta slieku izmantošanu pārtikā
Ilga Gedrovica – Latvijas zinātniece, kura pēta slieku izmantošanu pārtikā
Ilga Gedrovica ir pētniece, kuras uzmanības lokā ir tas, ko ēdam un ko vēl tikai ēdīsim. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes zinātniskajā laboratorijā nonāk tas, ko citās laboratorijās izveidojuši Ilgas kolēģi – piena produkti, graudaugi, gaļa, dzērieni, maize. Tas viss, pamainīts vai nedaudz uzlabots, nonāk visdažādākajās testēšanas iekārtās.
Plastmasa kļūst par viltus barību ūdens iemītniekiem
Plastmasa kļūst par viltus barību ūdens iemītniekiem
Tikai pirms dažām desmitgadēm cilvēki sāka izmantot šobrīd tik ierasto plastmasu. Taču pa šo laiku tā paspējusi nonākt pat planētas tālākajos nostūros. Sekas tam esam apjautuši salīdzinoši nesen – par plastmasas un jo īpaši mikroplastmasas piesārņojumu aktīvi runā tikai pēdējā piecgadē. Lai saprastu, kādu postu mikroplastmasa nodara, zinātnieki īpašās ekspedīcijās ievāc paraugus cilvēkam tuvu esošos ezeros. Tostarp Pierīgas ezeros, kur mikrodaļiņu ietekme uz vēžveidīgajiem ir pirmais šāds pētījums pasaulē. 
Matemātiķis Andris Ambainis – pionieris kvantu skaitļošanā
Matemātiķis Andris Ambainis – pionieris kvantu skaitļošanā
Tam, ka smadzenes, ļoti vispārinot, var salīdzināt ar datoru, piekrīt matemātiķis Andris Ambainis. Viņš ir cilvēks, kurš datorikā ir iedziļinājies vairāk, nekā spējam iedomāties, jo savā galvā, tā vien gribas teikt, skaitļo datorā, kurš vēl nemaz nav uzbūvēts.
Kā «gudrās ierīces» mācās un atceras. Ieskats RTU laboratorijā
Kā «gudrās ierīces» mācās un atceras. Ieskats RTU laboratorijā
Lai "gudrās ierīces " varētu redzēt labāk par cilvēku, tām jābūt aprīkotām ar īpašiem sensoriem un sistēmām. Taču ar maņu imitēšanu vien ir par maz – šis gadsimts ir metis jaunus izaicinājumus tam, kā ierīces mācās, atceras un, kas zina, – varbūt pat domā? Lai saprastu, kā tad kaut kas nedzīvs var tikt apveltīts ar intelektu, ir jādodas uz laboratoriju, kur tas top.
Mērierīces, zondes, skaitļošanas modeļi un pat sniega mērīšana. Kā prognozē laikapstākļus?
Mērierīces, zondes, skaitļošanas modeļi un pat sniega mērīšana. Kā prognozē laikapstākļus?
Ja pirms 30 gadiem kāds teiktu, ka, paskatoties telefonā, būs iesējams pateikt, cikos tieši konkrētajā vietā līs vai spīdēs saule, daudzi to uztvertu par zinātnisko fantastiku. Taču šobrīd ir ierasta parādība, ko padara iespējamu tehnoloģijas un cilvēki, kas orientējas lielā datu jūrā. Bet, lai tiktu pie datiem, vispirms ir jāizveido meteoroloģisko novērojumu stacijas. Visvecākā no visām Latvijā meklējama pašā Rīgas centrā.
Latvijā tapusi ierīce palīdz Grenlandes ledū atrast kara laika lidmašīnu
Latvijā tapusi ierīce palīdz Grenlandes ledū atrast kara laika lidmašīnu
Grenlande ir vieta, kur strādāt nav viegli. Taču tās biezais ledus slēpj daudzko tādu, kam cilvēki vēlas piekļūt. Tostarp ir arī kara laikā pazudušas lidmašīnas. Lai noteiktu to precīzu atrašanās vietu, neaizvietojams izrādījās drona un radara savietojums, kas tapis Latvijā.
Entuziasti Latvijā attīsta dronu sacīkšu kultūru
Entuziasti Latvijā attīsta dronu sacīkšu kultūru
Latvijā attīstās dronu sacensību kultūra, kas ļāvusi rasties pasaules klases dronu pilotiem. Lidošana ar droniem, tos pilnībā kontrolējot paša rokām, nevis paļaujoties uz navigācijas sensoriem, ir pamatīgs koordinācijas un reakcijas treniņš. 
Noķert fantastiskus miglas skatus. Kas jāzina par filmēšanu ar dronu
Noķert fantastiskus miglas skatus. Kas jāzina par filmēšanu ar dronu
Ja runā par dronu lidošanu grūti sasniedzamās vietās, nevar nepieminēt to, kā šīs iekārtas palīdz mums ieraudzīt pasauli no skatu punkta, kas citādi pieejams tikai putniem. Arvīds Barānovs ir viens no tiem, kuram filmēšana ar dronu ir gan darbs, gan sirdslieta.
Kāpēc izvēli labāk neizdarīt pēdējā brīdī? Pētnieki par vēlēšanām
Kāpēc izvēli labāk neizdarīt pēdējā brīdī? Pētnieki par vēlēšanām
Tuvojoties vēlēšanām, aizvien vairāk domājam par savām izvēlēm. Taču mūsu dzīve ir nebeidzama izvēļu virkne arī brīžos, kad nav jādomā par valsts tālāko nākotni – lielas un mazas izvēles nosaka izmaiņas mūsu dzīves ritējumā, un ne velti, apzinoties šo izvēļu ietekmi uz mūsu tālāko dzīvi, dažkārt lēmuma pieņemšana var būt gatavās mocības. Kāpēc ir būtiski izdarīt izvēles un veikt tās ne gluži pēdējā brīdī?
Kādas izdzīvošanas prasmes nepieciešamas ziemeļos, satiekoties ar pamatiedzīvotājiem – polārlāčiem
Kādas izdzīvošanas prasmes nepieciešamas ziemeļos, satiekoties ar pamatiedzīvotājiem – polārlāčiem
Polārlāču Svalbārā ir vairāk nekā cilvēku. Aptuvenās aplēses rāda, ka Svalbārā un tuvējā Franča Jozefa zemē kopā ir aptuveni 3000 polārlāču, bet cilvēku Svalbārā ir aptuveni divi tūkstoši. Lai arī lāču un cilvēku ceļi nekrustojas bieži, un visbiežāk abi satiekoties šķiras dzīvi, ik pa laikam šīs tikšanās beidzas letāli vienam vai otram. Latvijas Radio raidījuma “Zināmais nezināmajā” žurnālisti Svalbārā centās izzināt šīs kopā sadzīvošanas īpatnības. 
Svalbāra tikai nesen sākusi cīnīties pret sniega lavīnu radītajiem postījumiem
Svalbāra tikai nesen sākusi cīnīties pret sniega lavīnu radītajiem postījumiem
Arvien biežāk Svalbāru Arktikā pārsteidz sniega lavīnas. Tās tur vairs nav reta parādība, un galvenais cēlonis tam ir, kā sniegu sapūš vējš, Latvijas Radio raidījuma "Zināmais nezināmajā" žurnālistiem Svalbārā stāsta pētnieks Aleksandrs Prokops. Tas ir cilvēks, kurš pēta sniegu, lavīnas un veido brīdinājuma sistēmas, lai pasargātu cilvēkus no lavīnu radītajām briesmām. Sniega lavīnās Arktikā arvien bojā iet vairāk cilvēku nekā, piemēram, polārlāču uzbrukumos.
Ziemeļu sugas arvien vairāk virzās uz aukstākiem reģioniem. Intervija ar biologu Svalbārā
Ziemeļu sugas arvien vairāk virzās uz aukstākiem reģioniem. Intervija ar biologu Svalbārā
Svalbāra ir sala arhipelāgā ziemeļu puslodē, kas savulaik vilināja gan piedzīvojumu meklētājus, gan pētniekus, gan strādniekus, gan peļņas tīkotājus. Tā ir bijusi pieturvieta polārajās ekspedīcijās pirms došanās uz Ziemeļpolu, un arī šobrīd ir īstā vieta, kur pasauli izzināt tiem, kurus interesē zemeslodes aukstākie reģioni. Lai izzinātu Arktikas ekosistēmu, Latvijas Radio raidījuma "Zināmais nezināmajā" žurnālisti bija turp devušies un sarunājās ar biologu Madu Foršammeru. Viņš šobrīd savā pētniecībā aizrāvies ar savvaļas ziemeļbriežiem.
«Berberiem pa pēdām. Maroka»: Marakešas bagātības - arhitektūra, zirgu skriešanās un čūskas
«Berberiem pa pēdām. Maroka»: Marakešas bagātības - arhitektūra, zirgu skriešanās un čūskas

Maroka ir viena no Ziemeļāfrikas vizītkartēm, kur cilvēku likteņi krustojušies jau gadu tūkstošiem. Iepazīt zemi, kur sastopas Austrumi un Rietumi, devās Sandra Kropa, lai sešu raidījumu ciklā radītu ieskatu par šo zemi. Ceturtā sērija veltīta vienai no Marokas slavenākajām pilsētai - Marakešai. Tajā izdodas tuvāk iepazīt musulmaņiem raksturīgo privātumu ēkās, kas slēpj krāšņu iekštelpu arhitektūru, kā noreibt no tirgus brīnumiem - čūskām un hennas zīmējumiem.

«Berberiem pa pēdām. Maroka»: Viesmīlība, kuskuss un negaidīts piedāvājums
«Berberiem pa pēdām. Maroka»: Viesmīlība, kuskuss un negaidīts piedāvājums

Maroka ir viena no Ziemeļāfrikas vizītkartēm, kur cilvēku likteņi krustojušies jau gadu tūkstošiem. Iepazīt zemi, kur sastopas Austrumi un Rietumi, devās Sandra Kropa, lai sešu raidījumu ciklā radītu ieskatu par šo zemi. Trešajā sērijā izdodas viesoties pie divām dažādām berberu ģimenēm. Ciemošanās laikā izdodas baudīt gan tradicionālo tēju, kuskusu, dzirdēt stāstus par dažādiem skarbajiem sociālajiem apstākļiem, kā arī saņemt precību piedāvājumu.

«Berberiem pa pēdām. Maroka»: Tēja ar nomadiem un gnaua ritmi
«Berberiem pa pēdām. Maroka»: Tēja ar nomadiem un gnaua ritmi

Maroka ir viena no Ziemeļāfrikas vizītkartēm, kur cilvēku likteņi krustojušies jau gadu tūkstošiem. Iepazīt zemi, kur sastopas austrumi un rietumi, devās Sandra Kropa, lai sešu raidījumu ciklā radītu ieskatu par šo zemi. Pirmajā dienā viņa iepazinās ar nomadu ikdienu, tradicionālo mūziku un paklāju aušanas mākslu.

Sandra Kropa: Marokas mozaīka
Sandra Kropa: Marokas mozaīka

Veidot ceļojumu raidījumus par valsti, kuru apmeklē miljoniem tūristu, nav nemaz tik viegli. Ne jau tāpēc, ka šādā zemē nebūtu ko redzēt, bet gan tāpēc, ka par to teju katram ir savs viedoklis. 

Sniegpārsliņu fotogrāfs atklāj profesionālos noslēpumus
Sniegpārsliņu fotogrāfs atklāj profesionālos noslēpumus

Mēdz teikt, ja kas nepatīk, vajag pamainīt perspektīvu, kā uz to skatāmies. Un tiem, kuriem sniegs ir raizes, varbūt vajag paraudzīties uz to tuvplānā. Ir cilvēki, kuriem, lai pētītu sniegu, to saprastu un mīlētu, nemaz nevajag milzu sniega laukus un kalnus. Sniegpārsliņu fotogrāfiem pietiek ar vienu pašu kristālu.

«Pirmais zaļais pāvests» maina sabiedrības izpratni par klimata pārmaiņām
«Pirmais zaļais pāvests» maina sabiedrības izpratni par klimata pārmaiņām

Aizvadītajā Parīzes ANO klimata samitā pasaules valstu līderiem tomēr izdevās panākt vienošanos par planētas tālāku attīstības gaitu, lai iespējami mazinātu klimata pārmaiņu radītās sekas. Izrādās, ka sabiedrības izpratnes veidošanā par klimata pārmaiņu jautājumiem liela nozīmes bijusi pāvestam Franciskam.

Sandra Kropa: Ātrās ģērbšanās ietekme uz vidi
Sandra Kropa: Ātrās ģērbšanās ietekme uz vidi

Ir tik ierasts dzirdēt par ātrās pagatavošanas ēdiena jeb "fast-food" negatīvo ietekmi gan uz veselību, gan vidi, ka lielā sabiedrības daļā lietot šāda veida pārtiku ikdienā kļuvis nepieņemami. Bet cik ļoti mūsu apziņā un informatīvajā telpā iemājojis tāds jēdziens kā ātrā mode jeb "fast fashion"? Pasaulē arvien vairāk par tās ietekmi runā ne tikai vides aktīvisti, bet arī modes industrijas atbildīgāk noskaņotie prāti.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd