Sadaļas Sadaļas

Pētnieks: Jūras līmeņa kāpumam Latvijā jāsāk gatavoties laikus

Jūras līmeņa celšanās ir neizbēgama, un ar laiku valstīm būs jāsāk īstenot pielāgošanās pasākumi. Latvijā vērā ņemamu teritoriju applūšanu uz neatgriešanos varētu sagaidīt pēc 70–100 gadiem, skaidroja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents Jānis Lapinskis.

ĪSUMĀ:

Līdzšinējās jūras līmeņa prognozes – pārāk konservatīvas

Kopenhāgenas Universitātes pētnieki nākuši klājā ar paziņojumu, ka jūras ūdens līmenis varētu celties ātrāk, nekā uzskatīts līdz šim. Jūras līmeņa celšanos lielā mērā ietekmē divi galvenie faktori – ledāju kušana un jūras ūdens temperatūras pieaugums. Pētnieki radījuši jaunu metodi, ar kuras palīdzību var noteikt, cik ātri jūra reaģēs uz siltuma izmaiņām.

Jūras līmeni daudzviet pasaulē regulāri uzrauga, un līdz šim dažādos modeļos prognozētais tiek salīdzināts ar vēsturiskajiem datiem par ūdens līmeņa izmaiņām. Rezultāti liecina, ka agrākās jūras līmeņa prognozes ir bijušas pārāk konservatīvas.

Kā norādīja viens no pētījuma autoriem, Nīlsa Bora institūta asociētais profesors Aslaks Grinsteds, ātrums, kādā cēlies ūdens līmenis, ir pieaudzis pēdējo 150 gadu laikā.

“Lai arī mēs varam ieraudzīt, kā vēsturiski ir pieaugusi temperatūra un cēlies ūdens līmenis, šis laika posms nav pietiekoši ilgs, lai iegūtu pilnīgu ainu par to, cik ātri jūra reaģē uz siltuma izmaiņām. Tā kā okeānu sasilšana ir salīdzinoši lēna, var paiet vairāki gadsimti, līdz ieraudzīsim patiesās sasilšanas apmēru un tā sekas. Tieši tāpēc mēs salīdzinām agrāk veiktos novērojumus ar detalizētiem modeļu datiem un veidojam nākotnes scenārijus,” skaidroja Grinsteds.

Kā vienu no cēloņiem līdzšinējo prognožu neprecizitātei, viņš minēja satelītu datus, kas reālo ainu par Antarktīdas ledāju kušanas apjomu spēja atklāt vien 20. gadsimta 90. gados.

Pielāgošanās pasākumi prasīs izmaksas

Arī Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents Jānis Lapinskis norādīja, ka mēģinājumi prognozēt nākotnes ūdenslīmeni pēdējo 30 gadu laikā ir bijuši ļoti daudz un rezultāti visnotaļ dažādi. Par “konservatīvi-piesardzīgiem” viņš sauc Starpvaldību klimata pārmaiņu paneļa (IPCC) ziņojumos ietvertās nākotnes projekcijas.

“Jāpiebilst, ka arī IPCC ziņojumu dotie skaitļi par ūdenslīmeņa kāpumu ar katru nākamo ziņojumu ir kļuvuši arvien pesimistiskāki:  2007. gada ziņojumā minēts, ka līdz 2100. gadam ūdens līmenis celsies par 0,18–0,57 metriem, 2014. gadā jau tika prognozēts 0,26–0,82 metru kāpums. Lai arī 2017. gadā IPCC ziņoja, ka ūdens līmenis celsies par 0,29–1,10 metriem, nu tiek runāts par vēl lielāku kāpumu – proti, 1,2–1,6 metriem, atsevišķos avotos norādot pat 2 metru atzīmi,” skaidroja Lapinskis.

Viņš uzsvēra, ka, neraugoties uz to, ka skaitļi var likties pesimistiski, tas, vai 2100. gadā ūdens līmenis būs par 70 centimetriem vai 1 metru augstāks nekā šodien, neko radikāli nemaina.

“Pielāgošanās pasākumus īstenot būs jāsāk tik un tā, tikai gadījumā, ja kāpums būs 1,1 metrs, nevis 70 centimetri, to kopējās izmaksas būs par dažiem simtiem triljonu eiro augstākas,” uzsvēra docents.

Vissmagāk šī problēma, protams, skars zemās un līdzenās piejūras teritorijas, upju deltas, koraļļu atolus un teritorijas, kas tektoniski grimst.

Kā ūdens līmeņa celšanās skars Latviju?

Jautāts, ko šīs prognozes varētu nozīmēt Latvijas teritorijai, Lapinskis norāda, ka teritorijas grimšana vai celšanās pie mums tuvākajā laikā būs minimāla: “Baltijas jūra ir mazliet sarežģīta ar to, ka tā ir ļoti noslēgta jūra ar ļoti nozīmīgām reģionālām norisēm, kas vidējā termiņā pat varbūt ir svarīgākas par globālo vidējo ūdenslīmeņa kāpuma tempu. Baltijas jūras dienvidu daļā ūdenslīmeņa celšanos veicina sauszemes "iegrimšana", bet ziemeļos sauszemes "pacelšanās" to pilnībā kompensē. Botnijas līča ziemeļos nekāda applūšana pārskatāmā nākotnē nedraud. Latvija ir uz "nullītes" – mums grimšana/celšanās ir ļoti minimāla”.

Tuvāko 30 gadu laikā Latvijas teritorijā dramatiskas ūdens līmeņa izmaiņas nav gaidāmas.

Taču, kā norādīja Lapinskis, Latviju vairāk skars īslaicīgās applūšanas epizodes vētru laikā.

“Īslaicīgi applūdīs zemās teritorijas ap jūrā ietekošajām upēm, iespējams, ka Kurzemes dienvidos esošā zemā teritorija ap Nidas, Papes, Liepājas, Tosmares lagūnām arī piedzīvos kādu iespaidīgu plūdu epizodi, bet tas būs iespējams tikai tad, ja papildus notiks arī ievērojama krasta erozija, kas varētu vājināt krasta zonas pretplūdu barjerfunkciju. Vērā ņemamu teritoriju applūšanu uz neatgriešanos Latvijā varētu sagaidīt ne ātrāk kā pēc 70–100 gadiem,” skaidroja pētnieks.

Apdraudētās teritorijas iespējams pasargāt

Lai arī pēc gadsimta notiekošās pārmaiņas būs neatgriezeniskas, apdraudētās teritorijas ir iespējams pasargāt. Lapinskis kā risinājumu, kas prasa salīdzinoši zemas izmaksas, minēja šo teritoriju pārvēršanu par polderiem jeb ar aizsargdambjiem norobežotu nosusinātu platību. Viņš izteica minējumu, ka līdz  2100. gadam Latvijā pielāgošanās pasākumu izmaksas nepārsniegs 10–20 miljardus eiro.

Pielāgošanās mehānismu izmaksas ir atkarīgas no tā, cik liels būs ūdens līmeņa kāpums.

Ja tie būs daži desmiti centimetru, tad  pilnībā pietiks ar tādiem vietējas nozīmes pasākumiem kā, piemēram, uzlabot krasta zonas barjerfunkciju, uzberot papildu smiltis un "būvējot" masīvākas priekškāpas.

Tāpat saskaņā ar Lapinska teikto, upju grīvās varētu tikt ierīkotas slūžas un zemākām teritorijām apkārt varētu tikt veidoti dambji, uz kuriem būtu izvietotas sūkņu stacijas. Savukārt, ja kāpums būs vairāk par metru, tad ar vietējiem pielāgošanās pasākumiem varētu nepietikt.

Kā viens no racionālākajiem risinājumiem tiek uzskatīts investīcijas lielos inženiertehniskos projektos. Piemēram, aizsprostu/slūžu sistēmas izveidei Dāņu šaurumos vai Ziemeļjūrā.

Taču ļoti iespējams, ka, neraugoties uz tehnoloģiju sasniegumiem, pēc apmēram gadsimta daļa applūšanai pakļauto teritoriju būs jāpamet, izvēloties glābt vairāk apdzīvotās vietas.

Rakstu sēriju līdzfinansē:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt