ĪSUMĀ:
- Nākotnē jārēķinās - lai arī kopumā kļūst izteikti siltāks, aukstums un stipra snigšana Eiropā tomēr būs.
- Pasaules Dabas fonda Latvijā valdes priekšsēdētājs Uģis Rotbergs uzskata, ka šie notikumi ir neizbēgama klimata pārmaiņu skartās pasaules realitāte.
- Arvien biežāk tiek runāts par to, ka drīzumā varētu mainīsies noteiktu kultūru audzēšanas reģioni.
- Šāds risinājums var arī nebūt visiem pa prātam, jo vīnogulāju “pārcelšana” vārda tiešā nozīmē ir gaumes un garšas jautājums.
- Arī Latvijas lauksaimniekiem šis gads, vismaz pavasarī, liks būt pacietīgiem.
Lai arī klimata pārmaiņas notiek pakāpeniski un tās raksturo gaisa temperatūras pieaugums, gads no gada ir atšķirīgs un līdzīgi, kā ik dienu mainās laika apstākļi, pēkšņas izmaiņas var notikt arī gadalaiku robežās.
“Ir izteikti karsti gadi, kad tiek pārsniegti neskaitāmi gaisa temperatūras rekordi, tomēr tiem nereti seko aukstas ziemas vai pat ilgāki periodi, kad gaisa temperatūra ir zem klimatiski vidējās normas. Ar to ir jārēķinās arī nākotnē – lai arī kopumā kļūst izteikti siltāks, aukstums un stipra snigšana Eiropā tomēr būs. Tāpat arī nākotnē iespējami ļoti stipra sala periodi pat Eiropas dienvidrietumu reģionos,” norādīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu daļas vadītājs Andris Vīksna. Taču, lai arī aukstuma viļņi, visticamāk, būs īslaicīgi, šādas pēkšņas izmaiņas, kā pārliecinājāmies pirms dažām nedēļām, lauksaimniekiem var radīt vērā ņemamus zaudējumus, jo ražu nereti spēj sabojāt tikai dažas ļoti aukstas naktis.
Tas, ka Bordo, Burgundijā, Langedokā un Ronas ielejā neizdosies nosargāt vīnogulājus un vietām tiks zaudēti pat 90% no šī gada ražas, daudziem Francijas vīnogu audzētājiem bija pārsteigums. Vīndari atzīst, ka tik lielus zaudējumus līdz šim viņi nav pieredzējuši. Līdzās vīnogulājiem sals pamatīgi ir pabojājis arī Francijas persiku, nektarīnu un aprikožu audzes.
Gaidāmas jaunas vīnogu lielvalstis
Pasaules Dabas fonda Latvijā valdes priekšsēdētājs Uģis Rotbergs uzskata, ka šie notikumi ir neizbēgama klimata pārmaiņu skartās pasaules realitāte. “Ugunskuru dedzināšana un vīnogulāju sildīšana ir cīņa ar sekām, nevis krīzes risināšana. Tas ir viens no pielāgošanās mehānismiem. Bet problēmai ir jāmeklē gan īslaicīgi, gan ilglaicīgi risinājumi. Īslaicīgā kultūru sildīšana var mēģināt pasargāt augus konkrētajā dienā, tāpat nelabvēlīgus apstākļus var palīdzēt pārvarēt noteiktu vielu izsmidzināšana gaisā. Taču tas viss rada papildu izmaksas.
Ar sentēvu metodēm stāties pretī pēkšņa sala vai sausuma periodiem turpmāk būs arvien grūtāk un ar to vien nepietiks, ” norāda Rotbergs.
Viņš uzsvēra, ka lielā mērā tas būs saistīts ar to, ka situācijas, ar kurām saskarsies lauksaimnieki, kļūs arvien sarežģītākas – sākot no veģetācijas perioda izmaiņām līdz pat jaunu slimību un kaitēkļu izplatībai, kas mainoties klimatam, kļūs par neatņemamu realitātes sastāvdaļu. Kā vienu no ilgtermiņa pielāgošanās mehānismiem Rotbergs minēja selekciju, kas palīdzētu radīt sala vai sausuma izturīgas šķirnes. Tāpat arvien biežāk tiek runāts par to, ka drīzumā varētu mainīties noteiktu kultūru audzēšanas reģioni. Piemēram, vīnogu audzēšanai piemērotā teritorija varētu pavirzīties vairāk uz ziemeļiem, ļaujot Lielbritānijai kļūt par vienu no vīnogu audzēšanas lielvalstīm.
Ne visiem garšos britu vīns
Tiesa gan šāds risinājums var arī nebūt visiem pa prātam, jo vīnogulāju “pārcelšana” vārda tiešā nozīmē ir gaumes un garšas jautājums. “Laiks rādīs, kura būs nākotnes vīna lielvalsts.
Vīns ir sarežģīts produkts, jo tajā ir ietverta liela gudrība un pamatīga pieredze. Ar izejvielu, proti, vīnogu audzēšanas pārvirzīšanu uz citu reģionu ir par maz!
Lai iegūtu konkrētajam vīnam raksturīgās garšas nianses, svarīga ir ne tikai gaisa temperatūra un saules daudzums, bet arī noteikts augsnes sastāvs, konkrētās apkaimes ģeoloģija. To pārcelt nevar, tāpēc dzerot vīnu, kas iegūts no Lielbritānijā audzētām vīnogām, mēs Francijas vīna garšu nesajutīsim,” skaidroja Rotbergs, norādot, ka mainoties klimatam, noteiktus vīnus nāksies zaudēt.
Jautāts, vai aukstuma un sausuma viļņi, ar kuriem arvien vairāk tuvākajā nākotnē nāksies saskarties dažādu lauksaimniecības kultūru audzētājiem, varētu ietekmēt produktu cenas, Rotbergs atzina, ka nozares subsīdiju dēļ daudzas no klimata pārmaiņu reālajām izmaksām mēs kā patērētāji tieši neizjutīsim.
“Kompensējošie mehānismi lauksaimniecībā ir ļoti lieli. Es pat teiktu, ka tā ir ar atbalsta mehānismiem pārregulēta nozare. Jo ātrāk klimata ietekme parādīsies cenu mehānismos, jo labāk mēs kā gala lietotāji ieraudzīsim produktu patieso cenu. Gala lietotājs bieži vien nejūt savā makā, kādas ir izmaksas, ko veido sausuma vai plūdu gadījumā izmaksātās kompensācijas vai kādas citas lauksaimniekiem piešķirtās subsīdijas. Klimata izmaiņas ir abstraktas līdz brīdim, kad pasakām, ka alus maksās dārgāk, jo apiņus izaudzēt kļuvis grūtāk,” norādīja Rotbergs.
Arī Latvijas lauksaimniekiem jābūt pacietīgiem
Pasaules Dabas fonda valdes priekšsēdis uzsvēra, ka jau šobrīd Latvijā nav sveša situācija, kad klimata izmaiņu dēļ kādas kultūras audzētāji saskaras ar zaudējumiem vai kad noteiktu šķirņu izaudzēšana prasa papildu izmaksas.
Iespējams, ka līdzīgi kā mainīsies vīnogu šķirnes vai to audzēšanas reģioni, tā Latvijā sevi pieteiks jaunas graudaugu vai ārstniecības augu kultūras.
Cik ātri vai pakāpeniski notiks šādas pārmaiņas Latvijā, rādīs laiks, taču pagaidām izskatās, ka šis gads vismaz pavasarī lauksaimniekiem liks būt pacietīgiem. “Pavasaris nenāks ļoti strauji. Kopumā kļūs siltāks, bet vēl labu laiku naktīs nereti termometra stabiņš noslīdēs zem 0 grādu atzīmes, savukārt dienas laikā gaiss iesils līdz +12...+15 grādiem, tikai daždien paaugstinoties līdz 18 grādiem. Tālākā periodā gaisa temperatūra tiek prognozēta ap normu vai tikai nedaudz virs normas, tomēr prognozēt vasaru pagaidām ir pāragri. Kopumā Latvijā ziemas vidējā gaisa temperatūra ir bijusi 0,2 °C virs gadalaika normas,” norādīja LVĢMC pārstāvis Vīksna.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
