Sadaļas Sadaļas

Latvijas zinātnieki atklājuši enerģijas ražošanas potenciālu piekrastes mazajos viļņos

Zinātnieki visā pasaulē strādā pie tā, kā iegūt enerģiju no viļņiem, bet Latvijā pētnieki gājuši soli tālāk un meklē risinājumus tam, kā pie elektrības tikt, izmantojot tieši mazu viļņošanos. Turklāt enerģijas ieguves platformas iecerētas tā, ka uz tām var izvietot teju jebko – kaut vai atpūtai domātu lapeni.

ĪSUMĀ: 

Mazo viļņu lielās iespējas?

“Katram ir iespēja iegūt savu peldošo platformu, kuru iespējams noformēt pēc sirds patikas. Kaut vai izvietot tās vidū lapeni un uz tās baudīt vakaru. Platforma ir individuāli pielāgojama katrai mājsaimniecībai,” stāstīja Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta pētnieks Pēteris Lesničenoks.

Viņš ir viens no pētniekiem, kura uzmanības lokā nonākusi enerģijas iegūšana tieši no mazajiem viļņiem. Pētnieks atzīst, ka iegūt enerģiju no nelieliem viļņiem ar tradicionālām enerģijas savākšanas sistēmām ir grūtāk, jo enerģijas pārveidošana un apstrādāšana ietver zudumus. Taču, ja strādā ar citām metodēm, proti, lineāro ģeneratoru, kas spēj uztvert visu pieejamo enerģiju, tad iegūt enerģiju no mazajiem viļņiem ir gana izdevīgi.

Piemēram, no aptuveni 20–50 cm augstiem viļņiem ar vairākiem ģeneratoriem iespējams iegūt dažus kilovatus enerģijas.

“Valstis, kuras investē viļņu un plūdmaiņas enerģijā, parasti ir laba viļņu režīma, proti, lielu viļņu vai lielu bēgumu zonās. Taču mums tādu viļņu nav – tāpēc esam izstrādājuši interesantu magnētiskā lauka izmantošanas mehānismu. Tas ir patentēts inženiertehnisks risinājums,” skaidroja Lesničenoks.

Kā vienu no šīs tehnoloģijas priekšrocībām viņš min mazās izmaksas un to, ka pasaulē šī joma vēl ir salīdzinoši maz apgūta: “Priekšrocības ir maza konkurence šajā nišā. Viegli saliekama, modulāra, salīdzinoši lēti transportējama un uzstādāma viļņu enerģijas pārveidotāju platforma ļauj apgūt ne tik turīgu klientu tirgu, īpaši piejūras reģionos, kur enerģijas pieejamība ir problēma. Arī to uzstādīšanai nepieciešams mazāk dārgo komponenšu – mazāk dārgā metāla. Tāpat arī šos objektus ir iespējams ražot Latvijā, neizmantojot tam milzīgu rūpnīcu.”

Risinājums piejūras reģionos

Enerģijas ieguve tieši no mazajiem viļņiem ir risinājums, kas lieliski būtu piemērots jau minētajai piekrastes zonai, kā arī uz salām, kur cita veida enerģijas ieguvei nepieciešamas dārgas infrastruktūras izbūve.

“Ir valstis pie jūras, kur skolās vēl aizvien ir problēmas ar elektroapgādi. Ir slimnīcas, kurām vētrā var pazust strāva un dīzeļa ģeneratori var būt par lēnu. Šādi risinājumi būtu piemēroti arī piejūras industrijām, kurām nepieciešama elektroenerģija, bet kuru negribas pievilkt no tīkla,” stāstīja Lesničenoks.

Neraugoties uz to, ka šādu enerģijas ieguves sistēmu jūras piekrastē vai citu ūdenstilpju tuvumā varētu izmantot ļoti dažādi lietotāji, galvenais šo platformu izveides mērķis ir tieši mājsaimniecību vajadzību nodrošināšana.

“Jauda ir atkarīga no vajadzības. Ar vairākām vai lielākām platformām būtu iespējams iegūt 20–100kW. Bet viss atkarīgs no viļņu režīma. Ja mēs domājam par zemajiem viļņiem un iespēju kādreiz šādus ģeneratorus uzstādīt Latvijā, tā būtu 1–3 kW sistēma, kura kļūst lietojama kopā ar enerģijas uzkrāšanu – tādu, kas derīga arī saules enerģijas savākšanai. Viens ģenerators lielākos viļņos spētu uzlādēt telefonu, taču ģeneratoru platforma un uzkrājējs ļautu darboties tā saucamajai “off-grid” (angļu val. – "ārpustīkla") mājsaimniecībai.  Ziemassvētku cepšana un veļas diena bez kārtīgas bateriju pakas vai vairākām platformām nebūtu realizējama,” enerģijas ieguves apjomus ilustrēja Lesničenoks.

Paplašina elektroenerģijas ieguves iespējas

Ideja par šādu platformu ierīkošanu un enerģijas ieguvi tieši no mazajiem viļņiem nav tikai pētnieku galvās – tas viss jau ir pārbaudīts gan laboratorijā, gan brīvā dabā.

Tehnoloģija jau ir izmēģināta Rīgā pie Mangaļsalas mola, kā arī Liepājas ezerā un kādā īpašā viļņu baseinā.

Tas ir simulators, kas ģenerē viļņus, un tajā sadarbībā ar Liepājas Universitāti tika testētas šīs enerģijas ieguves iekārtas vienmērīgu viļņu režīmā.

Lai arī dabā nav sastopami vienādi viļņi, ierīces testēšanā tam bijusi nozīmīga loma – saskaņā ar Lesničenoka teikto tas nepieciešams, lai noteiktu vidējo viļņu augstumu, pie kuriem iespējams iegūt noteikto enerģijas daudzumu.

“Ir jāskatās, kur viļņu enerģijas pārveidotāja izvietošana ir lētāka par alternatīvām, un tur arī tas jārealizē. Jāsaka, ka esam savā ziņā unikāli, jo piedāvājam risinājumu zemo viļņu zonām – tās parasti ir vairāk apdzīvotas un tajās vairāk nepieciešama elektroenerģija. Daudz kur pasaulē vēl aizvien diennakts tumšās stundas kavē izglītības apgūšanu, interneta pieejamība kavē ātru komunikāciju, tirdzniecību. Mūsuprāt, šis ir vajadzīgs izgudrojums, neskatoties uz to, ka ir iespējams enerģiju iegūt arī no saules un vēja. Gudri kombinējot visu pieejamo, šī sistēma var patiešām palīdzēt palielināt elektroenerģijas pieejamību,” izgudrojuma nepieciešamību komentēja Lesničenoks.

Rakstu sēriju līdzfinansē:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt