Ziemassvētki pēc senlatviešu tradīcijām daudziem asociējas ar dažādām tradicionālām izdarībām, no kurām viena no senākajām un pazīstamākajām ir ķekatās jeb budēļos iešana, kas mājās ienesot svētību un auglību. Speciāli šai paražai, ko Latgalē vairāk sauc tomēr par čigānos vai kaitās iešanu, Dagdā tiek darinātas arī speciālas maskas.
No pirmdienas visu svētku laikā Rēzeknē tiks organizēta Ziemassvētku sociālā akcija. Tajā jau pilsētā ierastās zupas virtuves vietā pilsētas trūcīgajiem iedzīvotājiem Nakts patversmes virtuvē tiks izsniegtas siltas pusdienas.
Jau no šodienas Rēzeknes slimnīcā pacientiem ir pieejamas jaunas iespējas audu un orgānu vizuālās diagnostikas jomā, jo šeit nupat ir atklāts kodolmagnētiskās rezonanses kabinets. Lai arī ārstnieciskās iestādes vadība ar šādu modernizācijas soli cer palielināt slimnīcas darba kapacitāti, valsts kvotas šādiem diagnostikas izmeklējumiem Rēzeknes slimnīcai pagaidām nav piešķirtas, tomēr slimnīcas vadība nākotnē skatās cerīgi, ziņo Latvijas Radio.
Lai arī sniegu daudz vēl nemana, ziema ir atnākusi un mednieki vai vienkārši aukstā gadalaika mīļotāji var jau sākt domāt par ziemas aprīkojumu – slēpēm un ragavām. Latgalē nu jau kopš aizvadītā gada ir savs meistars, kas ne vien vasarā gatavo laivas un jahtas, bet nu jau ziemā arī slēpes un ragavas. Uldis Pildigovičs ir iespējams vienīgais, kas slēpes gatavo no saplākšņa, un klusībā cer Rēzeknē nākotnē attīstīt masveida slēpju ražošanu.
Ieskandinot ziemas saulgriežus svētdien Rēzeknē tiks atklāts Ziemassvētku ciematiņš. Šāds savdabīgs brīvdabas svētku tirdziņš, kas līdzīgi galvaspilsētai ierīkots speciālos koka namiņos, Rēzeknē notiek pirmo reizi un darbosies trīs nedēļu garumā,
Piektdien pēc septiņu gadu ilgiem rekonstrukcijas darbiem, Rēzeknē tika atklāta Rēzeknes Augstskolas vēsturiskā ēka, kas ir bijusi viena no nozīmīgākajām pirmās Latvijas laika sabiedriskajām celtnēm. Savulaik tur atradās Rēzeknes Skolotāju institūts. Nu šeit turpinās darboties Rēzeknes Augstskolas Izglītības un dizaina, kā arī Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte.
Varakļānu novada Murmatienes pagastā iespējams vērot meža zvērus un putnus, dodoties uz mednieku māju Trizelniekos, kas ir īpaši dabai draudzīga, jo visa mājas saimniecībā nepieciešamā enerģija tiekot iegūta no saules un vēja.
Maizes cepēju tirgus Latvijā ir visai piesātināts, un, lai tajā iekļūtu vai noturētos, maizniekiem jāsaskarās ar sīvu konkurenci un nepieciešamību tirgū ieviest aizvien kādus jauninājumus. Starp mazajām un reģionālajām maiznīcām, kas nodrošina 20% no kopējā maizes tirgus, par savu vietu tirgū nu jau 30 gadus cīnās arī "Balvu maiznieks".
Drīzumā Rēzeknes novada Kaunatas pagastā tiks atklāta darbnīca, kur varēs soli pa solim sekot līdzi tam, kā top tāds mūzikas instruments kā ģitāra. Šo ieceri dzīvē plāno realizēt Jānis Kuzminskis, kurš šobrīd pagaidām vēl hobija līmenī nodarbojas ar elektrisko ģitāru ražošanu.
Jaunieši arī lauku reģionos nebaidās no uzņēmējdarbības, tomēr tiem dažkārt nepieciešams uzmundrinājums un atbalsts, to pierāda nesen noslēdzies konkurss "Laukiem būt!", kura ietekmē kāds jaunietis Balvos uzsāks ražošanu, bet viļakiete pakalpojumu sniegšanas biznesu.
Latvijas Republikas proklamēšanas 95. gadadienā Rēzeknē pirmdien ikviens tika aicināts „ieelpot" pilsētu skrējienā. Uz kopīgo Tautas skrējienu pa pilsētas galveno ielu, tādējādi visiem kopā arī veselīgi nosvinot valsts svētkus, pulcējās vairāk kā 450 skrējiena dalībnieku ne vien no Rēzeknes, bet arī no tuvākās un tālākas apkārtnes.
Rēzeknes novadā Makašānu Amatu vidusskola pastāvējusi jau gandrīz 130 gadus un vismaz trešdaļu no tiem šī skola pastāvējusi kā savdabīga ģimene, ko kopā saturējusi ilggadējā direktore Lūcija Rancāne. Bet nu tradīciju turpina viņas meita gleznotāja Gundega Rancāne, nesen kopā ar tēvu, arī skolotāju, Antonu Rancānu pie skolas uzstādot kādu īpašu pieminekli "Sargeņģelis".
Ludza ir viena no vecākajām pilsētām Latvijā, taču ziņas par tās sākotni ir pretrunīgas, daudzi jautājumi nav atbildēti. Lai rastu skaidrību vēstures jautājumos, šonedēļ Ludzas pilskalnā bija manāma arheologu rosība. Līdzās viduslaiku pilsdrupām vairākas dienas rosījās vēstures speciālisti ne vien no Rīgas, bet arī no ārvalstīm.
Pededzes lejteces dabas lieguma mežos Rugāju un Gulbenes novados jau tuvākajā laikā cer ievilināt ārzemju medniekus, kas beidzot varētu mainīt situāciju, ka staltbriežu dārzs "Mežsētas" tiek uzturēts vien no saimniecības papildnozarēs iegūtajiem līdzekļiem. Svarīgi vēl atzīmēt, ka šobrīd briežiem ir bauru laiks.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs ir uzdevis vērtēt, vai Valsts vides dienests ir laicīgi informējis sabiedrību par zivju bojāeju un piesārņojumu Ičas un Aiviekstes upē. Vides dienesta vadība norāda, ka viņi ir aktīvi strādājuši, lai apzinātu tuvējās pašvaldības. Tāpat dienests pirmos analīžu paraugus izpētei ir nodevuši jau svētdien.
Pie veca tilta pār Ičas upi Viskuļos, kur varētu būt aizsācies piesārņojums, kā rezultātā masveidā gājušas bojā zivis, iedzīvotāji stāsta, ka zivis sākušas iet bojā jau pirms divām nedēļām.
„Lursoft" pētījuma dati kopējās tendences Latgales reģiona uzņēmējdarbībā esot pozitīvas un jau pērn Latgalē reģistrēto uzņēmumu kopējais skaits turpinājis pieaugt. Uz Latgali atgriežas un savu uzņēmējdarbību uzsāk arī savulaik peļņā uz ārzemēm izbraukušie jaunieši, tajā pat laikā neslēpdami, ka atgriezušies vairāk patriotisku jūtu dzīti.
Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrā šobrīd noris aktīvs darbs pie kaņepes kā pilnvērtīga kultūrauga izpētes. Starptautiska Eiropas projekta ietvaros audzētie kaņepju paraugi šobrīd Viļānu novadā tiek vākti, izmantojot specializētu pļaujmašīnu, un zinātnes centra speciālisti atzīst, ka tieši novākšana un vēlākā pēcapstrāde ir potenciālo kaņepju audzētāju lielākais klupšanas akmens.
No nākamā gada bezmaksas televīzijas kanālu pakā, iespējams, vairs netiks translēti LNT un TV3 kanāli. Rēzeknē un Rēzeknes novadā satiktie iedzīvotāji apliecina, ka par šādu faktu ir informēti un citiem tas sagādāšot neērtības, dažiem pat būšot jāmaina televizors.
Latvijas Nacionālajai bibliotēkai akcija "Tautas grāmatu plaukts" arī mazajās lauku bibliotēkās apmeklētāju un lasītāju uzrunā, aicinot uzdāvināt savu grāmatu Gaismas pilij. Par atsaucību mazajās bibliotēkās nesūdzas, lai gan Rēzeknē iedzīvotāju līdzdalība akcijā pagaidām atturīga.
Vārkavas novadā dzīvojošais mucenieks trešajā paaudzē Juris Kivlenieks atzīst, ka šī senā aroda pārņēmēju trūkstot un jaunie mucas taisīt vismaz pagaidām aktīvi neraujas. Mucenieks tomēr stāsta, ka, lai arī smags, šis darbs varot būt gana ienesīgs.
Mazo maizes cepēju galvenais noieta tirgus lauku novados ir amatnieku tirdziņi un gadatirgi, kas pārsvarā notiek vasaras mēnešos. Šobrīd, tuvojoties ziemas sezonai, maizes ceptuvju saimnieki ir nobažījušies ne vien par to, kā pārdzīvot klusos ziemas mēnešus, kad tūrisma sezona noplok, bet arī par to, vai pircējus nenobiedēs maizes cenas eiro vērtībā.
Varakļānos un Viļānu novada Dekšārēs sestdien jau desmito reizi pulcējas etnogrāfisko kokļu koklētāji, tādējādi pieminēdami arī pazīstamo kokļu meistaru Donatu Vucinu. Koklētāju saiets jau kļuvis par tradicionālu pasākumu Latgalē, kas pulcina ne vien vietējos, bet arī koklētājus un interesentus no visas Latvijas un pat ārvalstīm.
Visu šo nedēļu Rēzeknē turpinās tradicionālās, nu jau devītās Baroka mūzikas dienas, kas pulcē māksliniekus ne vien no Latvijas, bet arī no ārzemēm. Tradicionāli šādi koncerti ik gadu ir visnotaļ apmeklēti, jo, kā atzīst arī festivāla organizētāji, publika ik gadu kļūstot aizvien izglītotāka senās mūzikas jomā.
Rēzeknes pilsētas vispārizglītojošās mācību iestādēs ar latviešu mācību valodu šis jaunais mācību gads 1.-9. klašu skolēniem ienesīs jaunas vēsmas, jo šogad skolās ir paredzēta fakultatīvā Latgales novada mācība.
Jau kopš šī gada jūlija sākuma Rēzeknē autoosta vairs ir tikai apzīmējums, nevis reāli funkcionējoša iestāde: biļešu kases nedarbojas, biļetes pārdod autobusu šoferi, un autobusi šeit iebrauc vairs tikai, lai uzņemtu pasažierus. Autoostas ēku pasažieri var izmantot kā uzgaidāmo vietu, šeit dežurē arī kāda darbiniece, kas pasažieriem sniedz nepieciešamo informāciju. Kā atzīst autoostā satiktie cilvēki, problēmas rada vienīgi pārskatāmas informācijas trūkums par autobusu pienākšanas un atiešanas vietām, iekāpšanas platformām.
Pēc vairāk nekā pusotru nedēļu ilgas bēguļošanas aizturētais Ralfs Tokaho ir noķerts ar robežsargu palīdzību, apstiprina Valsts policijas Latgales reģionālās pārvaldes preses pārstāve Anastasija Laizāne.
Nesen Kurzemes pusē pāršalca vēsts, ka tradicionālais Dienvidkurzemes ēdiens „Liepājas menciņi” tiek pasniegts māla traukos, kuriem pēc Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvju domām neesot veiktas atbilstošas trauku nekaitīguma ekspertīzes. Tas radījis bažas par Liepājas tūrisma un Kurzemes podniecības apdraudētību. Latgalē, kur bez māla traukiem arī nav iedomājama neviena tūristu ēdināšanas vieta, par šo Kurzemē radīto ažiotāžu un iespējamām māla trauku papildus dārgām ekspertīzēm, keramiķi pagaidām satraukumu nepauž.
Nesen par Dagdas novada atpazīstamības preci kļuvis siers, ko gatavo Andrupenē. Īsto Latgales sieru var iegādāties lielveikalos visā Latvijā, taču ražo to nelielā mūsdienīgā ražotnē netālu no Krievijas pierobežas.
Līdz eiro ieviešanai Latvijā palikuši vien daži mēneši. Dagdas novada Andrupenē satiktie iedzīvotāji pārsvarā apliecina, ka jaunās valūtas ieviešanas process jautājumus neizraisa, tomēr bažas rada, vai tirgotāji uz tā rēķina neiedzīvošoties.
Ceturtdien noslēgušies Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki. Nekādu būtisku sabiedriskās kārtības traucējumu nav bijis. Noslēguma dievkalpojumā piedalījās aptuveni 100 tūkstoši cilvēku gan no Latvijas, gan no ārzemēm. Daudzi citu valstu iedzīvotāji ne tikai piedalās svētkos Aglonā, bet arī ierodas tur svētceļojumā no kādas citas Latvijas vietas.
