Rēzeknē atturīga līdzdalība «Tautas grāmatu plauktā»

Latvijas Nacionālajai bibliotēkai akcija "Tautas grāmatu plaukts" arī mazajās lauku bibliotēkās apmeklētāju un lasītāju uzrunā, aicinot uzdāvināt savu grāmatu Gaismas pilij. Par atsaucību mazajās bibliotēkās nesūdzas, lai gan Rēzeknē iedzīvotāju līdzdalība akcijā pagaidām atturīga.

"Voitkāna dzejoļu krājumiņš latgaliski man ir īpašs ar to, ka tas bija nopirkta manā agrā jaunībā, 1970. gados, kad es vēl biju vidusskolniece. Tā bija pirmā grāmata latgaliešu valodā, ko es tā vienkārši varēju nopirkt veikalā, jo tajos laikos latgaliešu valodā grāmatu vispār nebija. Un tā bija pirmā un vienīgā, kuru es pēc tam līdz Atmodai latgaliski arī varēju nopirkt," stāstu par savu īpašo grāmatu, ko plānots dāvināt Latvijas Nacionālajai bibliotēkai akcijā "Tautas grāmatu plaukts", atklāj Rēzeknes centrālās bibliotēkas direktore Marija Sproģe. Viņai nebūs žēl grāmatu atdot: "Es tā domāju, ka tur viņa glabāsies vēl ilgi pēc manis."

Akcijas "Tautas grāmatu plaukts" laikā Latvijas Nacionālajai bibliotēkai uzdāvinātās grāmatas nonāks un tiks glabātas bibliotēkas jaunās ēkas īpaši projektētā grāmatu sienā jeb plauktā, kas sliesies piecu stāvu augstumā. Kā uzsver akcijas organizētāji, šī būšot liecība par katru grāmatas dāvinātāju nākamajām paaudzēm, tāpēc, izvēloties grāmatu, būtu jāpadomā, ko teikt cilvēkiem, kas to lasīs pēc 10 vai vairāk gadiem.

"Man liekas, patiešām, katram ir kaut kāda grāmata, bet tur ir jāpieliek mazliet laika, mazliet varbūt izdomas, vēl ir kaut kas jāuzraksta no sevis, nevis vienkārši jāatnes un jānoliek – ņemiet," pagaidām salīdzinoši mazo aktivitāti akcijā skaidro Sproģe. Viņa cer, ka līdz 1. novembrim, kad akcija noslēgsies, arī rēzeknieši sarosīsies un nekautrēsies bibliotēkai dāvināt sev īpašas grāmatas, ar kādu īpašu stāstu tajā ierakstītu kā vēstījumu nākamajām paaudzēm.

"Nav nosacījumu kādām jābūt grāmatām ne saturiski, ne vizuāli. Galvenais nosacījums, lai tam cilvēkam, kurš to grāmatu dāvina šim plauktam, tā ir īpaša grāmata, vienalga kādā nozīmē. Mēs gribam, lai vienkārši cilvēki nes, lai dāvina, lai arī no Rēzeknes, no Latgales tajā plauktā grāmatas tiek ieliktas nākamajām paaudzēm," saka Sproģe.

Taču par iedzīvotāju aktivitāti akcijā daudz nesūdzas pagastu bibliotēkas. Sproģe to skaidro ar mazo lauku bibliotekāru iespēju personīgāk uzrunāt katru bibliotēkas apmeklētāju un lasītāju. Tā, piemēram, Rēzeknes novada Lūznavas pagasta bibliotēkas vadītāja Nadežda Tarasova atklāj, ka te lasītāji jau atnesuši piecas īpašās grāmatas. Arī Riebiņu novada Sīļukalna pagasta bibliotēkas vadītāja Natālija Sondore stāsta, ka bibliotēkā dāvināšanai ar īpašiem ierakstiem atstātas jau deviņas grāmatas, kas no šīs bibliotēkas kopskaitā gadā aptuveni 100 lasītājiem nav maz.

"No sīļukalniešiem ir ļoti liela aktivitāte. Vienkārši pašam vajag ļoti parosīties, tad cilvēki ir ļoti atsaucīgi. Piemēram, ir četras ģimenes, kas pilnīgi visi, katrs cilvēks no ģimenes atnesa pa grāmatai," stāsta Sondore. Vismaz pagaidām gan Sīļukalnā, gan Lūznavā lasītāji pārsvarā akcijas ietvaros dāvina tieši romānus, jo tā tomēr esot pagastos biežāk lasītākā literatūra.

Sev nozīmīgo un īpašo grāmatu, titullapā ierakstot veltījumu vai personisku stāstu, kas saistās ar šo grāmatu, vēl līdz 1. novembrim var pagūt atdot jebkurā Latvijas bibliotēkā, tādējādi iesaistoties "Tautas grāmatu plaukta" veidošanā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti