«Mežsētās» gaidīs ārvalstu medniekus

Pededzes lejteces dabas lieguma mežos Rugāju un Gulbenes novados jau tuvākajā laikā cer ievilināt ārzemju medniekus, kas beidzot varētu mainīt situāciju, ka staltbriežu dārzs "Mežsētas" tiek uzturēts vien no saimniecības papildnozarēs iegūtajiem līdzekļiem. Svarīgi vēl atzīmēt, ka šobrīd briežiem ir bauru laiks.

"Vīrs bija mednieks, mežsargs - meži, zvēri, tā bija viņa stihija," stāsta briežu dārza "Mežsētas" saimniece Ināra Pušpure, atklādama, ka ideja par briežu dārza izveidi radusies jau vairāk nekā 10 gadus atpakaļ, kad arī paziņām bijuši izveidoti šādi dārzi. "Iepirkām mežus ar tādu domu, ka vajag briežu dārzu. Pašlaik ir bauru laiks un, kā jau kāzu laikā, brieži saveido savas 'harēmas', iezīmē savas teritorijas, un tad ragus met nost ziemas beigās, un mīksti pūkaini samtaini radziņi izaug, un tad vasarā viņi noberž to samtu, un tad viņi paliek kā tagad rudenī."

Kā stāsta saimniece Ināra, arī briežu ragi saimniecībā tiek vākti, jo esot doma, ka tos vairumā iepirks ārzemnieki, bet arī tagad pa kādam ragu pārim tiek pārdots tūristiem un ekskursantiem. Pagaidām gan briežu dārzs "Mežsētas", kas izvietojies Rugāju un Gulbenes novados, no briežiem peļņu vēl neredz, cerības tiek liktas tieši uz jau tuvākajā laikā plānoto medību biznesa attīstīšanu.

"Šitā mums ir medību zona, šie vēl pēdējie, kas ielaisti, tāpēc viņi vēl neiet projām, bet tur ir daudz tādu, kas neiet klāt pie mums, jo priekš medībām gatavojam. Bet medniekam nebūs interesanti, ja atnāk briedis un skatās acīs... un tur arī mežacūkas ir, lai interesantāk. Sākumā bija doma tikai medībām, bet mums tie ekskursanti, tūristi, pieradināja pie sevis. Kā pasauc, uz balsi reaģē... un tad nāk, sevi parāda. Kā atnāk niknāks, kuram jau šī teritorija pieder, tas aizdzīs prom citus, tas ir rudenī tikai. Ir arī tā, ka savvaļas Latvijas brieži, mūsu brieži atnāk pie šiem, šie bauro un kā bara dzīvnieki atnāk šeit tuvumā pie šī dārza."

Šobrīd Pededzes upes palieņu pļavās ap 200 iežogotos  hektāros mīt vairāk nekā 300 dažādu ārvalstu šķirņu brieži. Šeit mīt brieži no Anglijas, Polijas, Ungārijas, Holandes, arī Lietuvas.

"Šitā visi nobļaustās, un, kad visi bauro, pamale visa skan, īpaši agrā rītā vai vēlā vakarā, tad liekas, ka serenādes dzied," stāsta Pušpure.

Briežus pavasarī atbrauc apskatīties arī skolēni, tūristi un kādas interesentu grupas, bet no šādā veidā iegūtajiem līdzekļiem pietiekot vien graudu iepirkšanai, ar ko dzīvniekus pacienāt. "Tad mēs ar šitā pat sasaucam, panašķojamies ar graudiem vai kartupelīšiem, vai ābolīšiem. Ekoloģiski tīru pārsvarā dodam." Citādi visi izdevumi par briežu dārzu šobrīd tiekot segti no saimniecības papildnozarēm, galvenokārt ekskavatora pakalpojumiem. Ar aktīvu lauksaimniecību šeit Pededzes upes dabas liegumā nodarboties nevarot.

"Platību maksājumi mums ir tādi... par cik šeit ir liegums, Lubānas mitrājs skaitās un Pededzes lejtece, un te ir liegums, tāpēc mēs nevaram arī saimniecisko darbību nekādu veikt. Pļavas varam pļaut, sakopt varam, bet augustā tikai, un tad zāle ir bezvērtīga. Tas mums ir liels mīnuss."

Tieši tādēļ ģimenes biznesam jeb briežu dārzam šeit ir cerības vienīgi uz medību biznesa attīstību. "Tad arī summa ir lielāka, par to briedi. Piemēram, ja pārražojam produkciju par konserviem vai par desām un, ja tu gribi pārdot, mēs atpakaļ to brieža cenu nedabūjam, lai kā tu pūlētos. Bet medības uzreiz atsit, tāpēc, ka mednieks maksā galvenokārt par to azartu, ka viņš var nomedīt, nošaut un paņemt trofeju."

Kā atklāj briežu dārza "Mežsētas" viena no īpašniecēm Ināra Pušpure, ar medniekiem sarunas jau iesāktas un drīzumā šeit, iespējams, tiks organizētas briežu medības ārvalstu medniekiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti