Latgalē pēta kaņepju audzēšanas un apstrādes iespējas

Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrā šobrīd noris aktīvs darbs pie kaņepes kā pilnvērtīga kultūrauga izpētes. Starptautiska Eiropas projekta ietvaros audzētie kaņepju paraugi šobrīd Viļānu novadā tiek vākti, izmantojot specializētu pļaujmašīnu, un zinātnes centra speciālisti atzīst, ka tieši novākšana un vēlākā pēcapstrāde ir potenciālo kaņepju audzētāju lielākais klupšanas akmens.

„Tāda ir kaņepju šķiedra. Iegūstam šķiedru un šķiedras paraugus sūtam uz Rīgas Tehnisko universitāti, lai varētu noteikt to praktisko pielietojumu un arī izvērtēt to kvalitāti," - no tepat Viļānu novadā augušām kaņepēm iegūto šķiedru paraugus izrāda lauksaimniecības zinātņu doktore Veneranda Stramkale, Latgales Lauksaimniecības zinātnes centra direktore:

„Šinī nojumē ir divu projektu kaņepes, savāktas visa garumā, patreiz mēs veicam dažādas kvalitātes noteikšanu. Tās ir garākas par divi metri, trīs metri un tad attiecīgi pa posmiem tilināsim, mērksim ūdenī un kādas trīs dienas paturēsim, un tad ir domāts, ka mēs viņas sūtīsim uz Vāciju tālākai kvalitātes noteikšanai."

Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrā tiek audzētas kopumā 16 kaņepju šķirnes no visas Eiropas. Un saistībā tieši ar tām šobrīd šeit tiek realizēti arī divi projekti, viens no kuriem ir starptautisks Eiropas projekts. Kā skaidro Veneranda Stramkale, projektos iegūtie rezultāti dos informāciju par to, ko no kaņepēm var iegūt un kā tālāk izmantot šo kultūraugu, kurš salīdzinot, piemēram, ar liniem, dod ļoti lielu šķiedras ražu, un tā ir arī daudzkārt stiprāka.

"Tas ir tikai sākums Latvijā, un pieredze ir ļoti atšķirīga. Mēs esam tālu uz ziemeļiem un kaņepes neienākas, tur ir problēma, pieņemsim tur, kur plaši audzē - Francijā un Vācijā -, tur ir pavisam savādāk, viņiem ir citi klimatiskie apstākļi."

Tomēr, kā atzīst Veneranda Stramkale, kaņepju audzēšanas procesā visproblemātiskākā ir tieši šī kultūrauga novākšana, atklādama, ka specializēta pļaujmašīna kaņepju novākšanai šogad uz Viļāniem tiek transportēta no Ulbrokas: "Tā vienkārši nav viņas novākt, jo daudz šķiedras ir, ap 30% augos, un tā šķiedra pinas ap visiem griezējaparātiem. Izaudzēt nav problēmu, bet novākšana pēc tam. Kādā veidā mēs to varam pielietot praktiski, tas vēl nav atrisināts, un tas vēl ir tapšanas stadijā. Un tas ir vissarežģītākais."

Kā stāsta Veneranda Stramkale no kaņepēm var iegūt gan šķiedru, gan kaņepju koksni jeb spaļus, "un katram no tiem ir savs izmantošanas variants, šķiedru var izmantot tekstilam – dažādu audumu ražošanai un virvīšu gatavošanai."

Tā kā kaņepes ir jauna kultūra, arī tās pārstrādes iespējas pie mums nav plaši attīstītas. Kā atzīst Veneranda Stramkale, patreiz specializētas kaņepju apstrādes rūpnīcas nav, un šķiedra tiek pārstrādāta, pielāgojot liniem paredzētu tehnoloģisko līniju, kas ir Rēzeknē, Preiļos un Krāslavā.

"Kaņepes ir pilnīgi jauna kultūra vēl mūsu zemniekiem un nav apgūta. Un tie izmēģinājumi ir dēļ tā, lai mēs varētu arī zinātnē pateikt, vai mēs varēsim audzēt, vai tā ir lietderīga lauku cilvēkam, vai vispār to ir iespējams izaudzēt un arī novākt, un iegūt kvalitatīvu produkciju, un kas to arī tālāk pārstrādās."

Latvijas apstākļiem vislabāk piemērota esot graudu un rapša audzēšana. Un, lai arī mums iespējams nepieciešamie priekšnosacījumi kaņepju audzēšanai būtu, par šī kultūrauga plašāku audzēšanu mūsu klimatā vienīgās zinātniskās institūcijas Austrumlatvijas reģionā direktore Veneranda Stramkale pagaidām izsakās visai piesardzīgi. Problēmas varot sagādāt šī kultūrauga novākšana un apstrāde.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti