“Katram novada bērnam, vai tā ir Kurzeme, Vidzeme vai Zemgale, ir jāzina sava vēsture, sava ģeogrāfija, valodas īpatnības. Es esmu par to, ka mans latgaliešu bērns mācās savu vēsturi, ģeogrāfiju tādā vecumā, kā viņš ir tagad, nevis pēc tam ap gadiem divdesmit. Es esmu par to, lai pasniedzēji ar viņu strādā, iemāca to visu, kas viņam būtu jāzina, ko es nezinu, man būs interesanti paklausīties to, ko es pati nezinu par Latgali, Rēzekni,” stāsta rēzekniete, 5. klases skolnieces māte Santa.
Šinī jautājumā gan vecāku domas dalās – vieni piekrīt, ka skolās būtu jābūt šādai stundai, kur bērni interesantā veidā apgūst latgaliešu kultūru, uzzina kaut ko jaunu par novadniekiem, iemācās lasīt un rakstīt latgaliski, citi tikmēr uzskata, ka skolēniem ir diezgan liela slodze skolā un ārpus skolas, tāpēc daudzi vecāki un bērni vismaz pagaidām šādai Latgales novada mācībai ir pateikuši - nē. “Es kā vecāks to atbalstītu un gribētu, lai mācītos. Bet bērni ir tādā vecumā, ka viņi tā kā zina, ko grib, un šobrīd no viņu puses ir noliegums,” atzīst kāds vecāks. “Nekas nav pret latgaliešu valodu un kultūru, bet, skatoties uz to, ka skolā jau tā ir pietiekoši liela slodze, tas varbūt pirmkārt, un, otrkārt, negribas tāpēc, ka bērnam pēc tam veidojas tas latgaliskais akcents, kas, manuprāt, ir traucējoši,” piebilst kāds cits.
Aizvadītā mācību gada beigās Rēzeknes pilsētas skolās veiktā aptauja 1.-9.klašu skolēnu un vecāku vidū atklāja, ka vairāk kā 26% no visiem skolēniem tomēr vēlas apgūt Latgales novada mācību. Tādēļ, sākot ar šo mācību gadu, šāda fakultatīva stunda Rēzeknes pilsētas skolās ar latviešu valodas apmācību reizi nedēļā ir paredzēta. “Šis impulss nāca no Trešās Pasaules latgaliešu konferences, kura notika Rēzeknē 2012.gada augustā. Konferences noslēgumā tapušajā rezolūcijā vienā no punktiem bija ierakstīts, ka būtu vēlams vienu stundu nedēļā atvēlēt novada mācībai Latvijas skolās, lai stiprinātu lokālās un nacionālās identitātes veidošanos,” skaidro izglītības pārvaldes pārstāvis Aigars Krauklis.
“Protams, lai varētu uzsākt šo novada mācības pasniegšanu skolās un lai izpratne par jautājumiem, kas būtu izskatāmi kursa saturā, būtu daudzmaz vienota, sākotnēji bija lūgts arī no domes atbalsts pedagogu apmācībai, kuri pasniegs šo fakultatīvo mācību savās skolās,” norāda Krauklis. Augusta nogalē 25 skolotāji ir uzsākuši šādas apmācības Rēzeknes Augstskolas mūžizglītības centrā.
Rēzeknes Augstskolas Zinātņu prorektore Ilga Šuplinska pagaidām par šo mācību saturu un to, kas konkrēti tajās būs iekļauts, runāt vēl nevar, jo tikai šobrīd tiek apzināts pedagogu sagatavotības līmenis. Šobrīd vien skaidrs, ka šādas mācības pamatmērķis būtu celt lokālo un šajā gadījumā latgalisko identitāti un pašapziņu. “Arīdzan izgaismot un apzināt tās kultūrvēsturiskās, ģeogrāfiskās, bioloģiskās, muzikālās, folkloriskās, literatūras un arī valodas īpatnības, kuras šeit ir,” atzīmē Šuplinska.
Kā galvenos šķēršļus novada mācības ieviešanai visā Latgales reģionā Šuplinska min skolotāju sagatavotību, mācību līdzekļu neesamību, kā arī standartu izstrādes nepieciešamību valsts līmenī, lai to varētu pielietot ne vien Latgales reģionā, bet visā valstī. “To, ka priekšmets ir vajadzīgs, apstiprina daudzas lietas, kas notiek mūsu vēsturē, ekonomikā uz visa šī emigrācijas viļņa. Visa demogrāfijas situācija pierāda tikai to, ka cilvēkiem pietrūkst stabilas sakņu apziņas,” pārliecību pauž Šuplinska.
Viņa atzīst, ka nākotnē šāda novada mācība, kas nupat uzsākta Rēzeknē, varētu būt katrā Latgales skolā, kā arī citos reģionos, to pielāgojot konkrētā reģiona īpatnībām.
