“Tas ir it kā būt ārpus laika. Mūsu svētceļojums arī bija ārpus laika tāpēc, ka mēs visu pametām un tikai gājām caur laukiem, un tas bija skaisti, jo mums nevajadzēja neko - ne telefonus, datorus, bet mēs bijām kopā. Tā mēs gājām, dziedājām, dejojām un nonācām šeit, un šeit ir ļoti brīnišķīga baznīca un es sajutu prieku,” stāsta Vitorio no Itālijas, kas Latvijā šajās dienās ieradies kopā ar citiem Karmela Ekleziālās kustības dalībniekiem, lai kopā ar svētceļotājiem kājām mērotu nepilnus 100 kilometrus no Varakļaniem uz Aglonu.
Savukārt Manuelu no Itālijas veikt šo ceļu pie Aglonas Dievmātes pamudināja 2011. gadā Pasaules jauniešu dienās Madridē satiktie jaunieši no Latvijas: “Viņi mūs uzaicināja piedalīties svētceļojumā, un, lūk, es esmu šeit jau otro reizi. Pirmo reizi piedalījos jau pagājušajā gadā. Tagad esmu ļoti laimīgs būt atpakaļ un domāju, ka tas ir mainījis manu dzīvi.”
Vitorio un Manuels ir tikai divi no vairākiem simtiem ārzemju svētceļnieku, kas apmeklēja Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus, kas no 11. līdz pat 15. augustam norisinās Aglonā un tradicionāli pulcina daudzus tūkstošus svētceļotāju ne vien no visas Latvijas, bet arī no Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas, Itālijas, Polijas un citurienes.
“Mums pierakstās grupas, kuras ir atnākušas, un mēs ierakstām ziņas par viņiem, cik kilometrus viņi ir nogājuši,” stāsta Aglonas bazilikas svētku laika informācijas centra vadītāja Ruta Giluča, kas atzīmē, ka vistālākie svētceļnieki, kas veikuši 600 kilometrus, ir no Kolkas: “Viņi ir 25 cilvēki, un viņi visu ceļu veikuši ar velosipēdiem, tas būtu, es teiktu, tas tālākais šoreiz. Un tālāk tad ir tādas mums grupas - mums ir no Gulbenes, Pļaviņām, Valmieras...”
Šogad jaunākajam svētceļotājam ir vien divi mēneši, bet vecākajam 87 gadi, viņš ceļu uz Aglonu mērojis no Balviem. Aglonas bazilikas informācijas centrā šogad reģistrēti gandrīz 1000 kājāmgājēju. Ruta Giluča atzīst, ka kopumā šajās svētkus dienās cilvēku skaits Aglonā varētu sasniegt aizvadīto gadu līmeni: “Pagājušajā gadā mums bija kaut kur pāri simt divdesmit tūkstošu pa visam dienām kopā, domāju, ka tas skaits varētu būt.”
Aglonas bazilika jau sen kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām svētvietām ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Viļānu klostera priekšnieks tēvs Benedikts Aglonu kā starptautisko svētceļojuma galamērķi izskaidro ar īpašo Aglonas Dievmātes svētgleznu:
“Tas ir Dieva un Dievmātes darbs. Un cilvēki, spējot novērtēt šo žēlastību, šīs pateicības votas, kas ir pie Aglonas Dievmātes skulptūras, liecina par to, ka cilvēki šeit gadsimtu laikā ir lūgušies, uzklausīti un tamdēļ šeit atgriežas atkal. Un tā, kas šeit Aglonā ticīgos pulcina, tā ir Dievmāte.”
Lielākie notikumi Aglonā ir Tautas Krusta ceļš 14.augusta vakarā, kā arī svētku galvenais dievkalpojums un euharistiskā procesija, kas aizvadīta ceturtdien dienas vidū Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā.
Baznīcas svētku pasākumi noslēdzas ar vakara Svēto Misi pie Dievmātes altāra.
