Sadaļas Sadaļas

Ludzas pilskalnā meklē veco pili

Ludza ir viena no vecākajām pilsētām Latvijā, taču ziņas par tās sākotni ir pretrunīgas, daudzi jautājumi nav atbildēti. Lai rastu skaidrību vēstures jautājumos, šonedēļ Ludzas pilskalnā bija manāma arheologu rosība. Līdzās viduslaiku pilsdrupām vairākas dienas rosījās vēstures speciālisti ne vien no Rīgas, bet arī no ārvalstīm.

"Par cik ir ļoti pretrunīgi dati līdz šim, dažādos avotos ir dažadi datējumi un fakti, par Ludzas vēsturi mums ir ļoti daudz nezināmo," iemeslu arheologu rosībai skaidro Ludzas novada tūrisma un inormācijas centra vadītāja Līga Kondrāte. "Viens no veidiem, kā mēs varam uzzināt, kad ir Ludzas pilsētas vēsture sākusies, kur un kurā vietā, un kad, kādos laikos ir bijuši latgaļu koka pilis un nocietinājumi, kad ir pirmā pilsēta radusies, kurā vietā, tieši kādos apstākļos. Mēs gribam savu vēstures mozaīku salikt pēc iespējas skaidrāku, pēc iespējas precīzāku, lai mēs paši zinām kāda mūsu sakne un kāda mūsu pilsētas vēsture."

Jau pagājušogad Hamburgas universitātes pētnieki ar ģeomagnētisko aparātu veikuši pilskalna apskati un sastādījuši karti, kas arī norāda vietas, kur būtu lietderīgi veikt tālākos pētījumus. Un šīsnedēļas priekšizpētes darbu gaitā šie pētījumi tiek turpināti, jau veicot nelielus izrakumus.

"Konkrēti šajā brīdī tiek veikta arheoloģisko izrakumu sagatavošanai nepieciešamā priekšizpēte, kultūrslāņa rakstura noskaidrošanai. Vai šis kultūrslānis vispār šeit ir, kādā tas ir stāvoklī un ko tas mums var pateikt tālāk," skaidro arheologs, vēstures doktors Artūrs Tomsons.

Līga Kondrāte atklāj, ka arī šī priekšizpēte nav bijusi bez rezultātiem.

"Protams, bez milzuma dažādu ķeramikas lausku un kaulu zvīņu, tās lietas, kas par sadzīvi stāstīja, par kultūru, atradām arī dažas vērtīgākas lietas manā skatījumā, kas stāsta vairāk par to, kas te bija no militāro, ekonomiskā, starptautisko attiecību viedokļa," saka Kondrāte.

Darbi Ludzas pilskalnā nav viegli, jo, lai arī vēsture šeit bijuši blīva, tā ir daudz postīta. Neskatoties uz to, līdzšinējo darbu Artūrs Tomsons uzskata par rezultatīvu.

"Apmēram ir tieši tas, kas bija gaidīts," par saimnieciskās darbības nodarītajiem postījumiem kultūrslānim saka Tomsons. "Patīkamais bija, ka metra dziļumā tomēr ir neliels neskarts slānītis."

Jau pēc kāda laika varētu būt arī zinātnisks atzinums par šonedēļ Ludzas pilskalnā atrasto, tomēr jāpiezīmē, ka galvenie Ludzas vēstures izpētes darbi vēl tikai gaidāmi, un šie esot tikai priekšdarbi lielākai arheoloģiskai izpētei. Nākošie darbi paredzēti jau pavasarī, bet lielāki un nopietnāki - jau nākamvasar.

"Nākamgad izrakumi būs nevis pilskalnā, bet baznīckalna nogāzē," atklāj Ludzas novadpētniecības muzeja speciālists Valērijs Dzevaltovskis, stāstot, ka pēc izpētes gaitā iegūtās infomācijas Ludzas novadpētniecības muzejs beidzot cer izveidot arī Ludzas pils modeli.

Darbiem Ludzas pilskalnā piesaistīti arī vācu zinātnieki, tie ir Hamburgas Universitātes pētnieki un studentu grupa.

"Pils, iespējams, ir no 14 gadsimta. Un Ludza varētu būt viena no vecākajām pilsētām Latvijā. Pastāv leģenda par vēl vecāku pili šeit, lielāko latgaļu pili, bet mēs to nezinām un gribam to noskaidrot," - tā Hamburgas Universitātes doktors Franks Andraško. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt