"Viss jau notiek, maizīte cepas, tāpēc ka pirmie pasūtījumi mums jāpadod uz diviem, mašīna ies uz Rīgu, pa ceļam viņa iegriezīsies arī Smiltenē atdot produkciju," ieskatu ražošanas procesā iesāk akciju sabiedrības "Balvu maiznieks" valdes locekle Ņina Barsukova, atklādama, ka Balvos ceptā maize aizceļo pa visu Latviju.
Šeit, Balvos maizi cep jau 30 gadus. Šobrīd esošo vairāk nekā 70 darbinieku vidū sastopami arī tie, kas te strādā no pirmssākumiem. "Šodien es strādāju pie gatavās produkcijas, mums formiņas jādauza ārā, pēc tam būs maizīte uz pannām un pēc tam būs batoniņi," stāsta Sandra, kas "Balvu maizniekā" strādā jau 30 gadus un pārzina visu maizes tapšanas procesu. Un šeit, kā uzsver Ņina Barsukova, maizes tapšana ir galvenokārt roku darbs "un tagad mēs ļoti to akceptējam, un gribam arī visus savus maisiņus, visus savus produkcijas ielikt tā, ka mums ir ļoti maz mehanizācijas darba."
Ikdienā vidēji te tiek saražots ap četrām tonnām maizes produkcijas, kas galvenokārt nonāk lielo ķēžu veikalos. Tomēr Ņina Barsukova neslēpj, ka produkcijas apjomus ļoti ietekmē patērētāju pirktspēja.
Mēneša sākumā ir tādas tukšas dienas, kad vēl nav ne algas ne pensijas, pirktspēja ir zemāka, tad pa vidu sanāk tāda kustība, cilvēki saņem naudiņu, viņi kaut ko vairāk var nopirkt, bet uz mēneša beigām atkal iestājas klusums," stāsta uzņēmēja.
Konkurence esot ļoti liela un par panākumu atslēgu Ņina Barsukova uzskata maizes cepšanā nezaudēt iestrādātās tradīcijas.
"Katrs no ražotājiem atradis to savu nišu, ir atradis to produktu, ar kuru šobrīd viņu atpazīst, kuru ir iecienījuši viņu pircēji un darbojas savā reģionā. Latvijā mums ir trīs lielāki maizes ražotāji un pārējie ir mazāki," maizes tirgu atklāj Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs, piebilzdams, ka arī mazie ražotāji ar savu produkciju veiksmīgi iekaro plašāku teritoriju nekā vienīgi savs reģions, un bieži vien darbojas visā Latvijas teritorijā. Tomēr par savu vietu maizes tirgū esot diezgan jāpacīnās - "šīs ražošanas iespējas ir krietni lielākas nekā ir patēriņa tirgus. Mums ir liela teritorija un salīdzinoši maz iedzīvotāju un, lai to savu tirgus daļu noturētu, ir jādarbojas ļoti intensīvi."
Pie galvenajām grūtībām arī "Balvu maiznieks" valdes locekle Ņina Barsukova min noieta tirgu.
Mūsu uzdevums ne tikai izcept maizi, bet to maizi realizēt. Un mums pašiem jāmeklē klienti, jāstrādā ar klientiem," Barsukova skaidro, ka, lai šobrīd noturētos tirgū, nepieciešama ļoti elastīga cenu politika.
Savukārt Kārlis Zemešs atzīst, ka saglabājas tendence patērētājam izvēlēties lētāko.
"Mums ir ļoti daudz cilvēku ar salīdzinoši mazām iespējām izvēlēties dārgākus produktus," norāda Zemešs, atzīstot, ka tirgus pētījumi uzrāda pircēju tendenci izvēlēties akciju preces, kas nekad nebūs dārgākie nišas produkti. Tomēr arī šiem tā sauktajiem nišas produktiem ir savs patērētājs, un tā ir iespēja arī reģionālajām maiznīcām atrast savu pircēju ar savu specifisko produktu.
Kā viens no "Balvu maiznieks" nišas produktiem esot Baltijā vienīgā nātru maize.
Ļoti garšīga maize, ļoti īpatnēja maize, bet tai maizei ir savs pircējs, ļoti labi iet viņa pa Rīgu, tur cilvēki viņu vairāk pērk," atklāj Ņina Barsukova.
Tā kā arī sortimenta dažādība ir viens veidiem, kā noturēties tirgū, Balvos tiek ražots vairāk nekā 20 dažādu maizes veidu, "mēs cenšamies reizi trīs mēnešos izdomāt kaut ko jaunu, palaist tirgū," kā pēdējo jaunievedumu nupat 30 gadu jubileju nosvinējušās akciju sabiedrības "Balvu maiznieks" valdes locekle Ņina Barsukova min Abrenes saldskābo maizi, ko ir akceptējuši vietējie pircēji, un nu to iecerēts virzīt tālāk jau plašākā tirgū.
