“Mūsu cilvēki ir ļoti vientiesīgi, visam uzticas. Kas garantēs to godīgumu - ka būs tā, kā rakstīts, ka viens lats ir 1,40. Nu, te mainot jā. Bet cenas veikalos?”- jautā kāda sieviete.
“Skaidrs ir viss. Vienīgais, kas mani tracina, tas ir eiro reklāmas kampaņa. Kad kaut ko sāk pārmērīgi slavēt, tad man kaut kāda alerģiska reakcija pret to sākas,” saka cits andrupenietis.
“Man lobuok pateik myusu valūta. Bet es cīš nasabeistūs par tū, ka man nav latu kruojumā, ka man i eiro nabyus, es cīš nabādoju,”- secina pensionāre.
Dagdas novadā nav nevienas bankas filiāles, un valūtas maiņas gadījumā Dagdas puses iedzīvotājiem uz banku jādodas uz 50 kilometrus attālo Rēzekni, Krāslavu vai Preiļiem. Līdzīgas problēmas ir arī Rēzeknes novada Maltā.
“Viss Rēzeknē notiek. Nu bet tā kā nekādu lielu uzkrājumu nav, dzīvosim tā kā būs. - Esmu ļoti neapmierināta, ka mēs, Latvija, pazaudēsim tieši latu. Mums ir divi tikai automāti, kur naudiņu ņemt, un vairs nav kur apmainīt, nu, pastā laikam varēs, es tā ceru vismaz. A ja kas nav skaidrs, vēl jau laiks ir priekš mums, ja mums būtu kaut kādi ietaupījumi, jā, tur vēl domātu, kur, kā.”
Savukārt Līvija no Maltas uzskata - ja cilvēki ir pret eiro, tad viņiem nav līdz galam izskaidrotas tās priekšrocības, ko dos šī vienotā valūta:
„Es eiro atbalstu, jo Latvija ekonomiski tikai vinnēs, jebkurš Latvijas iedzīvotājs arī vinnēs ekonomiski. To vajag skaidrot. Es neredzu pārliecinošu skaidrojumu, kādā veidā iegūs katrs cilvēks.”
“Mums alga tagad latos, bet būs eiro, un tad arī paskatīsimies, kāds būs koeficients. Bet kāds no tā obligāti kaut ko saņems!”- par to pārliecināts satiktais Dagdas vīrs.
Iedzīvotāji tomēr pauž bažas par iespējamo tirgotāju negodīgumu eiro ieviešanas procesā, bet - tā kā lielu uzkrājumu viņiem neesot – īpaši neuztraucas.
