Par Krievijas uzsākto karu Ukrainā satraucas kā pieaugušie, tā bērni. Eksperti skaidro, ka ir ļoti būtiski notikumus skaidrot arī bērniem. Un ir svarīgi, ka to dara ne tikai mājās, bet arī skolās. Arī Ikšķiles vidusskolā piedzīvoja dažādas bērnu reakcijas uz notiekošo. Direktore Ginta Lapiņa skaidroja, ka bērniem gribas paust savu viedokli. Līdzīgi kā citās skolās, arī šeit bijuši starpgadījumi starp latviešu un krievu skolēniem, viņa skaidroja.

"Protams, ir skaidrs, ka bērns nāk no ģimenes. Un viņš nes tās emocijas, kas tiek paustas ģimenē, uz skolu. Mums bija tā, ka bija apsaukāšanās. Norādīšana, ka tu esi krievs, tātad – tu esi vainīgs pie tā, kas ir noticis. Bet ļoti ātri reaģēja klašu audzinātāji un tika skaidrots, un ar tiem bērniem runāts," norādīja Lapiņa.

Notikumu skaidrošanai skolā ļoti noderējis Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra veidotais buklets "Kā runāt par karu?", kurš pieejams gan skolotājiem, gan vecākiem. Šobrīd skolā liek uzsvaru arī uz vēstures notikumu atgādināšanu un psiholoģisko palīdzību tiem, kam nepieciešams.

Skolā arī neslēpj atbalstu Ukrainai – vietām izvietoti karodziņi, krāsu elementi apģērbā, kā arī aicinājumi atbalstīt ukraiņus.

 Līdzīgi ir arī Rīgas 40. vidusskolā, pastāstīja direktore Jeļena Vediščeva.

"Protams, mēs runājam par to, ka Latvijas drošību garantē dalība NATO un Eiropas Savienība. Mēs runājam par to, ka Latvija nav vienīgā valsts, kura nosoda Krievijas agresiju. Mēs rādām arī citu valstu piemēru, runājam par iniciatīvām, kuras notiek ne tikai Rīgā, bet visas pasaules līmenī Ukrainas atbalstam. Darba šobrīd ir daudz, ja mēs runājam par psihoemocionālo stabilitāti," teica Vediščeva.

Direktore pastāstīja, ka vidusskolai kā mazākumtautību skolai šobrīd jāsaskaras ar provokācijām sociālajos tīklos.

Vietnē "Twitter" ir izplatīti apgalvojumi, ka skolā atbalsta Kremļa agresiju, taču tā nav, uzsvēra Vediščeva.

Skolēniem skaidrot situāciju ļoti palīdzot Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotie bukleti.

Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs pauda, ka būtiskākais, kas jāievēro, runājot ar bērniem un pusaudžiem, ir drošības sajūtas radīšana. Runājot ar mazākiem bērniem, jāņem vērā, vai viņš to [runāt] vēlas.

"Ir labi paskaidrot vienkāršos vārdos, kur tas notiek, bet otrā pusē vienmēr piebilst, ka šeit mēs šobrīd esam drošībā. Un šeit mēs – ģimene, skolotāji – parūpēsimies par jums. Un svarīgi stāstīt, pat ja kaut kas notiek, tad bērni vienmēr ir tie, par kuriem pieaugušie vienmēr parūpējas un aizsūta uz drošām vietām. Man pusaudzis stāstīja par to, kā klasē fizikas skolotājs ir rēķinājis atombumbas iedarbību tad, ja tā tiks nomesta uz Latviju. It kā var saprast ideju, bet šāda veida lietas nevajadzētu darīt, jo tas uzdzen trauksmi," teica speciālists.

Centrā šobrīd kopā ar Valsts izglītības satura centru veido video mācību stundas, kur skaidros pašreizējos notikumus, vērtības, uz kādām balstās cilvēku lēmumi, un arī par psiholoģisku atbalstu. Šie materiāli būs pieejami tuvākajā laikā. Savukārt trešdien pedagogiem pulksten 16 ir iespēja pievienoties Izglītības un zinātnes ministrijas veidotai Emociju istabai tiešsaistē, kur par šo tēmu varēs diskutēt ar ekspertiem.