Slimnīcas gatavas uzņemt ievainotos
Ukraiņiem šajos grūtajos laikos palīdzību gatava sniegt arī medicīnas nozare Latvijā. Bez ārstēšanas nozare jau palīdz apgādāt Ukrainā palikušos ar medicīnas ierīcēm un dažādiem materiāliem. Taču nozare gatava drīzumā sniegt arī medicīnisko palīdzību, piemēram, ārstēt tos, kuri Krievijas īstenotā iebrukuma laikā ir ievainoti. Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā varētu ārstēt vairākus desmitus ievainoto, pastāstīja valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.
"Mēs runājam par desmitiem pacientu, kas varētu būt neiroķirurģiski, sirds ķirurģija, brokālā ķirurģija, vēdera ķirurģija. Pirmā etapa palīdzība tiks sniegta tuvākajās valstīs, kā Polijā. Bet pie mums, tieši attiecībā uz kara ievainojumiem, varētu būt tikai plānveida palīdzība, kad situācija jau ir stabilizēta kādā no Polijas slimnīcām," stāstīja Muciņš.
Visu veidu ārstniecību plāno sniegt arī Ukrainas bēgļiem. Kopumā slimnīcā dažādos profilos bēgļiem plāno atvēlēt ap 20% no ārstēšanas vietām, kas ir aptuveni 150 pacientiem. Muciņš pastāstīja, ka kapacitāti vajadzības gadījumā ir iespējams palielināt, piemēram, tad, kad samazināsies kovida gultu noslodze.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā karā ievainotajiem atvēlēs 100 gultas, stāstīja valdes loceklis Haralds Plaudis.
"Mēs šobrīd varam tikai spekulēt un domāt par to, cik liels varētu būt šis potenciālais pacientu skaits un kad šie pacienti varētu ierasties. Par to informācijas mums nav, jo, kā jau jūs zināt, šobrīd Ukrainā notiek aktīva karadarbība. Un, protams, civilo iedzīvotāju, īpaši, ievainoto, arī ievainoto karavīru transportēšana ārpus valsts laikā, kad notiek aktīva karadarbība, ir ārkārtīgi sarežģīta," norādīja Plaudis.
Slimnīcā šī nebūs pirmā pieredze darbā ar karā ievainotajiem – Austrumu slimnīca ārstēšanā iesaistījās arī 2014. gadā, kad Doneckā un Luhanskā sākās Krievijas atbalstīto separātistu militārā ofensīva. Tolaik slimnīcā pārsvarā sniedza traumatoloģisku palīdzību un rehabilitāciju.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") pastāstīja, ka šajā laikā sniegt medicīnisko palīdzību ukraiņiem ir gatavas ārstniecības iestādes visā Latvijā. Tam atvēlēs vairākus simtus gultasvietu.
"Eiropas Savienības dalībvalstis ir iezīmējušas savas spējas. Mērķtiecīgi un vadīti šī slimnieku un ievainoto pārvietošana un ārstēšana notiks. Mēs strādāsim kopējā sistēmā. Šeit nav vietas voluntārismam un patvaļīgai rīcībai. Mūsu gatavība ir pilna. Protams, es jums pateikt konkrētu grafiku nevaru, mēs strādājam ar ļoti daudziem nezināmajiem," skaidroja ministrs.
Bēgļi no Ukrainas saņems veselības aprūpi
Savukārt bēgļi no Ukrainas Latvijā varēs saņemt tādu pašu veselības aprūpi, kāda ir Latvijas iedzīvotājiem par valsts budžeta līdzekļiem. Līdz šim Latvija uzņēmusi 1158 Ukrainas kara bēgļus.
Ukrainas pilsoņi Latvijā varēs saņemt pakalpojumus ģimenes ārstu praksēs, ārstu-speciālistu konsultācijas, laboratoriskos un diagnostiskas izmeklējumus (ar ģimenes ārsta vai ārsta-speciālista nosūtījumu), neatliekamo medicīnisko palīdzību, ārstēšanos slimnīcā, medicīnisko rehabilitāciju, valsts kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, vakcināciju atbilstoši vakcinācijas kalendāram un vakcināciju pret Covid-19, kā arī citus valsts apmaksātos pakalpojumus. Valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi, tostarp rehabilitācija, būs pieejami arī Ukrainas karavīriem, kuri ieradīsies Latvijā.
VM sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) ir izstrādājusi un publiskojusi informatīvu materiālu ukraiņu un angļu valodā ar svarīgāko informāciju par pieejamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, to saņemšanas kārtību un informatīvajiem tālruņiem. Savukārt atbildes uz interesējošiem jautājumiem, kas saistīti ar veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, Ukrainas pilsoņi varēs noskaidrot, zvanot uz NVD bezmaksas informatīvo tālruni 8000 1234 (informācija angļu un krievu valodā) vai rakstot e-pastu [email protected].
VM apkopojusi arī informāciju par psihoemocionālā atbalsta pakalpojumu sniedzējiem, kas ir gatavi sniegt bezmaksas palīdzību no Ukrainas bēgošajiem bērniem un viņu ģimenēm, kā arī pieaugušajiem. To apkopojums pieejams VM tīmekļvietnē un tas regulāri tiks aktualizēts, pievienojoties jauniem pakalpojumu sniedzējiem.
Lai saņemtu Latvijas valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, būs jāuzrāda Ukrainas pase.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
