Ik gadu Latvijā atklāj aptuveni 1200 jaunu krūts vēža gadījumu – tā ir biežākā onkoloģiskā saslimšana sieviešu vidū. 2019. gada maijā šādu diagnozi uzstādīja arī Laurai Lapiņai.
Viņa Latvijas Radio atklāja: "Diezgan ātri viss tas notika. Es pati krūtī sačamdīju bumbuli. Un praktiski pēc nedēļas jau sēdēju pie daktera Eglīša konsultācijā. Un jūnija sākumā man jau bija ieplānota operācija."
Lauras krūti amputēja, un ģimenē sāka krāt naudu, lai varētu apmaksāt tās atjaunošanu. Aptuveni gadu vēlāk Mikroķirurģijas centra rīkotā akcijā viņa guva iespēju to izdarīt bez maksas.
Laura par to ir ļoti pateicīga un priecājas, ka no šī gada sākuma daudzām sievietēm to apmaksās valsts.
Ilga cīņa
Par valsts apmaksātu krūts atjaunošanas operāciju sieviešu organizācijas cīnījās gadiem. Savulaik varēja panākt daļēju apmaksu, kur pacientei bija jāmaksā tikai par implantu, kura aptuvenās izmaksas ir 450 eiro. Tomēr nu jau mēnesi Latvijas sievietēm šo procedūru veic vien par nelielu līdzmaksājumu.
Kopumā no valsts līdzekļiem šai procedūrai šogad atvēlēts 1,1 miljons eiro, kas varētu palīdzēt vairāk nekā 300 sievietēm.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS) par valsts naudu šogad operēta 21 sieviete. Pašlaik īpašu intereses pieaugumu par šo procedūru vēl nemana, pastāstīja virsārsts krūts ķirurģijā Arvīds Irmejs.
"Plastikas ķirurgi nav mani informējuši, ka būtu ļoti liela papildus interese šoreiz. Bet jārēķinās, ka tikai mēnesis ir pagājis. Un ļoti specifisks mēnesis, Covid-19 ēnā. Pēc operāciju saraksta es redzu, ka plastikas ķirurgiem uz krūts rekonstrukciju brīvas vietas ir aprīlī," viņš teica.
Izmaksas par šādu operāciju ir dažādas, taču vidēji tās svārstās starp 2000 un 8000 eiro, skaidroja ārsts.
Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs Jānis Eglītis Latvijas Radio norādīja, ka ik gadu šāda operācija nepieciešama aptuveni 250 līdz 300 sievietēm, taču papildus nāk vēl sievietes, kuras līdz šim rekonstrukciju ir atlikušas. Šogad centrā par valsts līdzekļiem veiktas 12 operācijas.
"Te ir arī jāskatās, ka to operāciju izmaksas ir ļoti atšķirīgas. Lētāk ir tās, kur ieliek implantu vai espanderu. Savukārt, kur ir kopā ar mikroķirurgiem, kur tiek izmantoti pašas pacientes lēveri un veidotas jaunas asinsvadu savienojumu vietas, tādas operācijas ir daudz ilgākas. Faktiski pacientei tika atjaunota krūts, tika veikta otras krūts simetrizācija un šīs operācijas laiks bija septiņas stundas. Četri ķirurgi visu darba dienu nodarbojās ar vienu pacienti," norādīja Eglītis.
Ārsts skaidroja, ka šādu operāciju dēļ pacientēm līdz krūts rekonstrukcijai var nākties gaidīt ilgāku laiku, vairākus mēnešus. Procesu palēnina vairākas problēmas – personāla noslogotība un trūkums, kā arī problēmas ar silikona pieejamību implantu izveidei. Turklāt vasarā šīs procedūras veiks daudz mazāk, jo karstajā laikā ir vairāk risku.
Tomēr ne visas sievietes pēc amputācijas izvēlas krūti atjaunot.
Ikdiena bez krūts – sarežģīta
Vēzi uzveikusī Laura Lapiņa par savu pieredzi pirms operācijas pastāstīja: "Protams, es iegādājos ne tikai specializētos krūšturus, bet arī vienkārši krūšturus, kuros ir polsteri. Tad es ieliku tur šos ieliktnīšus. Tad protams, ir miljons apkaunojošu situāciju, [piemēram] kad tu sēdi sapulcē un paskatoties ieraugi, ka viņš ir iznācis ārā. Tā kā tā bija mana ikdiena, visu laiku bija jāpievaktē. Un tad tev vienā brīdī viena krūts ir te, otra ir tur. Viņš, protams, ir kustīgs, viņš nav speciāls."
Sievietēm, kuras šo operāciju neveic, ir iespēja saņemt arī speciālu ieliktni, taču Laura to darīt nevēlējās, jo gaidīja operāciju. Dzīve bez vienas krūts ir sarežģīta ne tikai komforta ziņā. Tas pievērš cilvēku uzmanību un reizēm pat maina attieksmi. To apstiprina arī psihologi. Psiholoģe Tatjana Goluba savulaik strādāja ar vēža pacientēm.
"Krūts kā jebkura cita ķermeņa daļa ir ļoti svarīga sastāvdaļa. Un, protams, sieviete piedzīvo lielu krīzi un arī nopietnu zaudējumu operācijas laikā. Līdz ar to krūts rekonstrukcija palīdz atgūt ķermeņa un emocionālo veselumu. Un sieviete spēj vēlāk skatīties spogulī bez nemitīga atgādinājuma par piedzīvoto slimību," norādīja psiholoģe.
Par to, lai krūts rekonstrukcija būtu finansēta no valsts, ilgi cīnījās arī Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls. Lai arī galvenās izmaiņas ir panāktas, vadītāja Inete Ielīte vēl neatslābst.
"Mēs neredzam vēl pietiekami daudz informācijas sabiedrībā, lai tā sasniegtu visas sievietes,"
viņa sacīja.
Organizācija šobrīd ir nosūtījusi vēstuli veselības ministram Danielam Pavļutam ("Attīstībai/Par!") ar lūgumu izveidot Krūts veselības koordinācijas konsultatīvo padomi, kura strādātu gan pie iedzīvotāju informēšanas, gan dažādu resursu piesaistes un procesa uzlabošanas.
Veselības ministrijā apliecināja, ka ar lūgumu iepazinušies un uzsāks sarunas ar nozares organizācijām, lai lemtu par tālākajiem soļiem.
Krūts rekonstrukciju Latvijā veic četrās ārstniecības iestādēs – Austrumu slimnīcā, Paula Stradiņa slimnīcā, Liepājas slimnīcā un Daugavpils slimnīcā. Lai pieteiktos šai procedūrai, pacientēm jāpiesaka vizīte pie plastikas ķirurga kādā no ārstniecības iestādēm vai jāvēršas pie ģimenes ārsta.
