Covid-19 pārvaldības likums pašlaik paredz, ka gadījumā, ja darbiniekam nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, viņš jāatstādina vai jāsūta dīkstāvē uz laiku līdz trīs mēnešiem, kamēr darbinieks sertifikātu iegūst. Ja to neizdara, tad var nekavējoties atlaist.
Uz balstvakcinācijas sertifikātiem šis neattiecas, jo balstvakcinācija nav noteikta kā obligāta. Tātad problēma ir tiem pedagogiem, kuriem šajā laikā beidzas pārslimošanas sertifikāts, pēc tā beigām turpināt strādāt nedrīkst. Pēc nozares aicinājuma šobrīd pie risinājuma strādā politiķi.
"Manuprāt, ir jāļauj strādāt šiem pedagogiem, kuri ir pārslimojuši. Šobrīd es varu teikt personīgo viedokli, tas ir tas, ko es jau esmu paudusi koalīcijas partneriem. Cilvēkam šobrīd ir sertifikāts, vēl vienam atstādināšanas vilnim es neesmu gatava, tā kā, manuprāt, ir jāļauj strādāt," Latvijas Radio atzina Muižniece.
Vakar koalīcijā jau vienojušies par ierobežojumu atcelšanas plānu, kas paredz tos pilnībā atcelt no aprīļa. Tomēr sertifikātu termiņi beidzas jau tagad, līdz ar to arī lēmumam ir jābūt šobrīd.
Otrs izglītības nozari satraucošais jautājums ir par to, kas notiek pēc ierobežojumu atcelšanas.
Vai sertifikātu prasību pedagogiem atcels? Pašlaik veselības ministra Daniela Pavļuta ("Attīstībai/Par!") piedāvājums neparedz atcelt pirmreizējas vakcinācijas prasību darba vidē, tomēr par detaļām vēl diskutē.
Izglītības ministre uzskata, ka prasībai valsts pārvaldē ir jāpaliek. Citu koalīcijas partneru viedokļi atšķiras. Piemēram, Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Dombrava uzskata, ka vakcinācijas prasība ir jāatceļ.
"Ir jāņem vērā, ka šobrīd absolūti lielākā daļa pedagogu ir vakcinējušies, un tas fakts nemainīsies. Ir jāņem vērā arī otrs faktors, ka lielākā daļa bērnu ir jau izslimojuši šo omikrona paveidu, kas ir ļoti lipīgs. Tāpēc pieprasīt šo kļūst ar vien nelietderīgāk," norādīja Dombrava.
Viņš uzskata, ka svarīgāk ir saglabāt šo prasību gados vecākiem pedagogiem. Par jau atstādinātajiem skolotājiem deputāts skaidroja, ka daļa varētu atgriezties darbā, bet pēc pašu vēlēšanās.
Savukārt frakcijas "Jaunā Vienotība" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens uzskata, ka pedagogiem jābūt vakcinētiem, tomēr, runājot par prasību pēc sertifikāta, viņaprāt, ir jāseko līdzi epidemioloģiskajai situācijai, kā arī tiesiskajam pamatojumam ierobežot darba tiesības.
"Tiesības uz darbu ir viena no konstitucionālām tiesībām. Valsts to var ierobežot līdz noteiktam līmenim. Ir skaidri jānosaka leģitīmais mērķis, kādēļ to visu dara. Ārkārtas situācija ir viena, un attiecībā uz vakcināciju šis mērķis ir leģitīms. Ja pēc 1. marta mēs atceļam ārkārtas situāciju, rodas jauna tiesiskā situācija, kurā ļoti rūpīgi ir jāvērtē tiesiskie argumenti," sacīja Dombrava.
Par šiem jautājumiem vēl diskutēs gan Saeimā, gan valdībā, kur ierobežojumu atcelšanas plānu, kurš paredz daļēji tos mazināt jau martā, bet pilnībā atcelt aprīlī, lems nākamnedēļ.
Direktori aicina ļaut turpināt darbu
Skolu direktori aicināja ļaut turpināt darbu tiem pedagogiem, kuriem līdz Covid-19 ierobežojumu atcelšanai beigsies pārslimošanas sertifikāta derīguma termiņš. Ar situāciju, kad beidzas sertifikāta termiņš, saskaras teju katrā skolā, skaidroja Latvijas Izglītības vadītāju asociācijā. Covid-19 pārvaldības likums paredz, ka šādā gadījumā ir jāsāk darbinieka atstādināšanas procedūra.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas vadītājs Rūdolfs Kalvāns Latvijas Radio atzina: "Gandrīz katrā izglītības iestādē ir kādi nodarbinātie, tehniskie vai pedagoģiskie, kuriem šobrīd spēkā ir pārslimošanas sertifikāts. Tie ir limitēti savā tiesiskajā termiņā, līdz ar to pastāv risks, ka tad, kad šis termiņš beidzas, tajā brīdī iestājas tālākās tiesiskās darbības, kuras noteiktas Covid-19 pārvaldības likumā. Tas nozīmē, ka visa brīdināšana, informēšana, atstādināšana, desmit dienas utt. Jā, šis skaits sektorā nav grandiozs, bet katram direktoram katrā iestādē, katrā pašvaldībā šie cilvēki ir svarīgi. Un viņi šos darba pienākumus veic labi."
Latvijas Radio: Kā šo situāciju risināt?
Rūdolfs Kalvāns: "Mēs, protams, līdz šī mācību gada beigām vēlamies, lai šiem cilvēkiem nekas nemainās un šie cilvēki pēc sertifikāta derīguma termiņa beigām varētu turpinās savas darba tiesiskās attiecības pilnā apmērā. Mēs aicinātu netaisīt haosu. Bet šobrīd pienāk trauksmes zvani, pastāv bažas, ka pēc 1. marta atstādinātie būs jāņem atpakaļ. Un ko tad darīt ar tiem, kuri no novembra jau ir iejutušies, pilda savus darba pienākumus. Virkne no atstādinātajiem, virkne nav atstādināti ar domu, ka viņš iegūs sertifikātu, vakcinēsies, nav paspējis.
Nē. Tie ir riktīgie "antivakceri". Tie ir cilvēki, kas nedarīs to, viņi ir principiāli. Un viņi, berzējot rokas, gaida, kad to riteni iegriezīs atpakaļ.
Un tad te sāksies gan tiesvedības, gan visādi citi brīnumi attiecībā uz dīkstāvi, visādām morālām kompensācijām un vēl visu kaut ko.''
KONTEKSTS:
Kopš 2020. gada pavasara Latvija līdzās citām Eiropas valstīm piedzīvoja vairākus Covid-19 uzliesmojumus. Pērnā gada nogalē bažas sāka radīt Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatība, kas vairākās valstīs novērota straujos tempos. Tāpēc ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināja līdz 28. februārim.
Kopš janvāra būtisks saslimstības vilnis novērots arī Latvijā, vienlaikus situācijai slimnīcās saglabājoties stabilai, valdība 8. februārī lēma atvieglot ierobežojumus skolās, kur nodarbinātie un audzēkņi pēc saskarsmes ar Covid-19 inficēto drīkst nedoties karantīnā, bet par plašākiem atvieglojumiem sabiedrībai politiķi plāno lemt tuvākajās valdības sēdēs.
Savukārt veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") rosināja valdību veidojošām partijām vienoties par Covid-19 drošības pasākumu mazināšanas plānu, kas īstenojams pakāpeniski trīs soļos, noslēgumā – no 1. aprīļa – paredzot iespēju atcelt visus ierobežojumus.
