Dienas ziņas

Ziņu speciālizlaidums

Dienas ziņas

Latvieši Londonā ar koncertu svin baltā galdauta svētkus

Latgales kongresā prasa plašākas pilnvaras latgaliešu valodai

Latgales Simtgades kongresā pieļauj prasīt lielāku nozīmi latgaliešu valodai

Latgales Simtgades kongresa plenārsēdē piektdien, 5.maijā, tā dalībnieki sāka diskutēt par rezolūciju, kurā prasa piešķirt noteiktu statusu latgaliešu valodai, oficiāli apstiprināt Latgales karogu, nostiprināt latgaliešu rakstu valodu medijos, ieviest novadmācību visās izglītības iestādēs un virzīt valsts finansējumu latgalistiskas pētījumos.

Tāpat ir rosinājums 27.aprīli noteikt kā Latgales dienu.

Vairāki kongresa dalībnieki savās runās uzmanību pievērsa latgaliešu valodai un tās tiesiskajam regulējumam.

Kongresa laikā tika runāts arī par to, ka nepieciešams domāt, kā saglabāt latgaliešu kultūru un valodu. Dzejniece Anna Rancāne uzstājoties runāja par “latgalisko latviskumu”. Latgaliskais un latviskais - tās nav pretnostatāmas vērtības.

“Mums ir jāiet uz to apzināti, ar Latvijas valsts atbalstu, lai latgaliskais nebūtu tikai pašdarbība, svētku vai modes lieta uz negaru laiku. Tāpat kā jāiet uz novadu mācību stundu, lai mūsu bērni zinātu, no kā viņi ir cēlušies. Mums ir jāsaprot, kā pēc vēsturiskās loģikas latgaliešu valodai jau sen bija jābūt turpat, kur lībiešu un prūšu valodai,” norādīja Rancāne.

Kongresā neiztika arī bez skarbas kritikas centrālajai varai gan vēsturiskā griezumā, gan mūsdienās. To no tribīnes pauda režisors Viesturs Kairišs, atgādinot gan neatkarīgās Latvijas, gan okupāciju varu centienus vērsties pret latgalisko.

Šādas tendences vērojamas vēl aizvien. "Man nav sajūtas, ka Latvijas attīstība bijusi pareiza un taisnīga. Ja mūsu Latvijas elite nespēj iestāties par latgaliešu kultūru, tās attīstību un valodas jautājumu, tad manā ieskatā provinciāla ir nevis Latgale, bet mūsu elite. [..] Skaidri jāsaprot, ka valsti mēs turpinām veidot līdz šai dienai, ka latgaliešiem šajā procesā jāieņem zīmīgāka loma, nevis jāgaida, kad tevi pasauks pie galda," uzsvēra Kairišs.

Viņa ieskatā nākamajos gados jāattīsta tieši Latgales kultūrtelpa, kas veicinātu ne tikai kultūras un izglītības nostiprināšanos, bet vairotu arī sabiedrības integrāciju un lojalitātes veicināšanu Latvijai.

Arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis savā runā norādīja uz latgaliešu valodu kā Latvijas bagātību. “Latgaliešu valoda ir viena no Latviešu valodas dzīvības saknēm un mūsu Latvijas kopīgā bagātība, leposimies ar to un strādāsim kopīgi, lai saglabātu to,” viņš teica.

Savā atklāšanas runā Vējonis arī uzsvēra pirms simts gadiem notikušā Latgales kongresa lomu Latvijas valsts dibināšanā, atgādinot, ka tikai vienota tauta spēja pieprasīt un izcīnīt savu valsti, kā arī uzvarēt sekojošajās brīvības cīņās. ''Latgalieši, bieži mēdzam teikt, ka Latgale ir trešā zvaigzne latvijas ģerbonī. Man gan liekas, ka Latgale ir pirmā zvaigzne, kas iedegās Rēzeknes kongresā Latvijas austrumos, mums vēstījot par Latvijas sākumu. Latgale ir mūsu dvēsele un sirdsapziņa," sacīja Vējonis.

Tikmēr bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga savā uzrunā  aicināja meklēt kopīgo, nevis atšķirīgo. "Ļoti daudz ir redzams, ka mūsu gara vienība ir lielāka par atšķirībām, kas ir mūsu starpā. Arī [Francis] Trasuns uzsvēra, ka atšķirības ir interesantas, bet tas nav būtiskākais. Ja vēlamies neatkarīgu valsti, mums jāspēj domāt kā valsts piederīgajiem par tās kopējo raksturu un kopējo drošību," teica Vīķe-Freiberga.

Tiesa, par plenārsēdē apspriežamo rezolūciju bija dzirdami arī skeptiski vārdi.

Tāpat ne mazāk svarīgs kongresa jautājums ir Latgales ekonomiskie rādītāji, kas salīdzinājumā ar pārējo Latviju ir sliktāki. Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) uzsvēra, ka nereti runājot par Latgali nonākam stereotipu lamatās, no vienas puses, ka latgalieši ir spēcīgi un stipri, no otras ekonomiskās un sociālās problēmas par Latgali rada iespaidu kā mazāk attīstītu reģionu.

“Latgale nedrīkst būt bēdu ieleja, kura izmisīgi sauc pēc palīdzības. Vairāk iniciatīvas un drosmes! Valdība jūs vienmēr atbalstīs, lai mūsu bērni visā valstī zinātu, no kā viņa ir cēlušies,” mudināja Kučinskis.

Jau vēlāk intervijā premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) LTV sacīja, ka šobrīd ir ieviesta ekonomiskā programma, kuras mērķis ir uzlabot ekonomisko situāciju Latgalē. Taču ieguldītajiem līdzekļiem ir jābūt ar atdevi.  “Svarīgi, lai tā būtu nauda, kas rada naudu,” sacīja Kučinskis.

Attiecībā uz latgaliešu valodas tiesībām un iespējām attīstīties Kučinskis ir vēlīgs un pieļauj, ka varētu būt kādas izmaiņas par labu šai valodai. Savukārt attiecībā uz Latgales karoga izmantojumu ikdienā viņš ir piesardzīgāks.

Vēstīts, ka Latgales kongresa simtgades pasākumi piektdienas rītā sākās ar dievkalpojumu un turpinājās ar gājienu, kā arī kongresam radīta pieminekļa un laukuma atklāšanu.

Kongresa darbs turpināsies sestdien.  To plānots sadalīt piecās sekcijās, skarot Latgales reģionam būtiskus jautājumus tautsaimniecības, tiesību zinātņu, mediju un latgalistikas jomās, kā arī diskutējot par problēmjautājumiem un akceptējot kongresa rezolūciju. Tā ietvers risināmos uzdevumus Latgales reģiona stiprināšanai un vēsturisko 1917.gada lēmumu īstenošanai praksē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti