Tikmēr raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" veiktais pētījums vienā no lielākajiem Rīgas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem “Tokyo City” apstiprina – uzņēmējus varbūtējais sods nebija nobaidījis un tie aplokšņu algu praksi piekopa visai atklāti.
Uzņēmumu organizācijas: VID nav pietiekami aktīvs
Uzņēmēja psiholoģiskais portrets, kādu raksturo Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK), ir no trim grupām sastāvošs. Pirmajā flangā – tie, kuri maksā nodokļus un ir pārliecināti, ka tas jādara noteikti. Pretējā pusē tīrā noziedzība, ļaunprātīgie nemaksātāji, kuri pat pie nulles likmes gribētu vēl mīnus 1. Trešā pa vidu – pelēkā zona, kas maksā daļēji. Dažādi pētījumi ir apstiprinājuši, ka ēnu ekonomikas īpatsvars ir apmēram 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP)
Lai piespiestu šo daļu nodokļus tomēr maksāt, pirms pusotra gada tika grozīts likums, kas paredz līdz 370 000 eiro soda naudu, komercdarbības aizliegumu un pat līdz diviem gadiem cietumā, tomēr negodīgie uzņēmēji, kā redzam, savu praksi turpina. Ar soda bardzību viss kārtībā – tā uzskata gan LTRK, gan Viesnīcu un restorānu asociācijā – un norāda, ka vaina esot jāmeklē nepietiekamā VID aktivitātē.
"Es domāju, ka tas ir salīdzinoši maz. Skaidrs, ka situācijā dabā ir daudz vairāk. Te ir jautājums par spēju atrast pārkāpējus un konstatēt.
Un, jāsaka, ka arī šis televīzijas piemērs – ja žurnālisti var atklāt šādus gadījumus, tad drošības struktūrām vajadzētu spēt līdzīgi sameklēt šos gadījumus," uzskata LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
"Es domāju, ka VID rīcībā ir arī dati – gan par darbinieku stundām, gan par.. (..) Ir dažādi kritēriji, pēc kuriem ir iespējams izvērtēt – vai uzņēmums jau sāk ieiet šajā te ēnu ekonomikas sadaļā. Es domāju, ka to var laicīgi novērtēt. (..) Signāli situācijai, ka tā ir šāda, tie jau bija, kas ļautu izdarīt kādus secinājumus,'' vērtēja Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis.
VID redz uzlabojumus cīņā pret aplokšņu algām
Turpretim VID uzskata – astoņi kriminālprocesi, kas ir par aplokšņu algām uzņēmumos būvniecībā, sabiedriskajā ēdināšanā, apsardzē un skaistumkopšanā – tas ir ievērojams uzlabojums. Prātā paturot, ka mērķis nav nogalināt uzņēmumu, bet panākt, lai tas samaksā nodokļus.
"Līdz ar to mums ir jāsaprot, ka tajās situācijās, kad mēs runājam par pietiekoši lielu reāli darbojošos uzņēmumu, kas nodrošina daudzas darbavietas, mums ir jāatrod tas vislabākais kompromiss, jānodrošina, ka uzņēmums turpina darboties un maksāt nodokļus un maksāt arvien vairāk nodokļus. Tajā pašā laikā personas, kas ir organizējušas šīs aplokšņu algas, viņas saņem sodu par to," teica VID vadītāja Ilze Cīrule.
Piemēram, pēc VID datiem uzņēmuma "Gan Bei" krimināllietā saņemtie nosacītie cietumsodi un soda naudu piespriešana ir devusi ļoti labu rezultātu. Ja iepriekš uzņēmums gadā iemaksāja valsts budžetā 2,5 miljonus, tad šogad tie būšot jau seši miljoni. Šāds nodokļu maksāšanas potenciāls apstiprina arī, ka "Gan Bei", līdzīgi kā “Tokyo City", nav starp tiem, kas nevar savilkt galus un tāpēc būtu ķērušies pie aplokšņu algām.
"Es domāju, ka vajag vairāk tādu skaļu un publisku parauglietu. Un, ja ir tiešām nopietni pārkāpumi, tad kādā veidā šie sodi tiek piemēroti," sprieda Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents.
Tai paša laikā Viesnīcu un restorānu asociācija sarunās ar VID cenšas panākt nodokļu atvieglojumus mazajiem sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem. Lai tad, ja, piemēram, kafejnīcā ir tikai daži galdiņi, nodokļu slogs būtu mazāks. Tas gan nesaskan ar finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (Zaļo un Zemnieku savienība) viedokli, kura neuzskata, ka nodoklis ir par lielu.