Divu dienu sanāksmē skartas visas būtiskākās tēmas, to vidū – ekonomiskā izaugsme, politiskā stabilitāte, drošība, attiecības ar Krieviju.
Samita atklāšanā Ukrainas prezidents Petro Porošenko šo tikšanos nosauca par vēsturisku, ņemot vērā būtisko progresu viņa vadītās valsts sadarbībā ar Eiropas Savienību, kas panākta pēdējā laikā.
“Esmu jau teicis, ka šīs ir pēdējās ardievas Padomju Savienībai un Krievijas impērijai. Šī ir Ukrainas atgriešanās Eiropas tautu ģimenē,” sacīja Porošenko,
Ukrainas prezidents Petro Porošenko klātesošajiem izteica cerību, ka kādu dienu šāds samits varēs notikt vai nu Doņeckā, vai Jaltā – pilsētās, kurās patlaban saimnieko Kremļa atbalstītie separātisti vai Krievijas militārie spēki.
Ukrainas un Eiropas Savienības samits Ukrainas galvaspilsētā Kijevā aizritējis, izceļot abām pusēm svarīgākos sadarbības punktus un iezīmējot jaunus – transportā un enerģētikā, kas Ukrainai ir būtiski laikā, kad nozīmīgākais gāzes koridors enerģijai no Krievijas uz Eiropu draud palikt ēnā, tā kā Krievija būvē jaunu vadu, apejot Ukrainu.
Tā kā joprojām ir okupēta Krima un arī valsts austrumos nav rimusies vardarbība, Kijevai bija ļoti svarīgi izdzirdēt Briseles atbalstu šajā jomā.
„Eiropas Savienība stingri atbalsta Ukrainas teritoriālo integritāti, saskaroties ar Krievijas agresiju,” paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.
"Mēs stingri stāvam Ukrainas pusē. Mēs neatzīstam Krimas nelikumīgo aneksiju," viņš sacīja preses konferencē, stāvot blakus Ukrainas prezidentam Petro Porošenko un Eiropas Komisijas prezidentam Žanam Klodam Junkeram.
Tikai dienu pirms lielā samita Kijevā Brisele nāca klajā ar ziņu, ka Eiropas Savienība beidzot oficiāli ir apstiprinājusi asociācijas līgumu ar Ukrainu un tas stāsies spēkā 1. septembrī. Tas abas puses tuvina politiski un ekonomiski un ir milzīgs Krievijas pretestības objekts.
Kijevā Ukrainas vadošie politiķi gan saņēmuši sadarbības apsolījumus no Eiropas Savienības, gan arī mudinājumu aktīvāk darboties, lai izskaustu korupciju un sakātotu tiesu varu. Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers norādīja, ka arvien ievērojamais korupcijas līmenis stipri traucē Ukrainas attīstības ceļam.
Bez asociācijas līguma Eiropas Savienība Ukrainai ir atvērusi arī brīvas ceļošanas durvis. Atbilstoši jaunajiem noteikumiem ukraiņi ar biometriskajām pasēm varēs iekļūt Eiropas Savienībā un uzturēties 90 dienas jebkurā 180 dienu periodā, ja mērķis ir, piemēram, brīvdienas, radinieku vai draugu apciemojums, uzņēmējdarbība, bet ne darba vajadzībām. Tāpat arī Eiropas Savienība Ukrainas kasē ir pārskaitījusi jau 10 miljardu eiro no apsolītajiem 12 miljardiem eiro. Nauda ir domāta valsts attīstībai un sakārtošanai, tā kā Ukrainai ir milzum daudz vajadzību, lai pamazām tuvotos Eiropas Savienības vēlamajiem standartiem.
