Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Ģenerālprokurors: nav zināms, vai «oligarhu sarunas» ir autentiskas

Kalnmeiers: Daļa publiskoto «oligarhu sarunu» nebija krimināllietā

Vai žurnālā “Ir” publicētās tā sauktās oligarhu sarunas ir autentiskas – tas ir pirmais, kas jānoskaidro, uzskata ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Viņš norāda, ka atklātībā nonākusī sarunu daļa ir daudz plašāka nekā tā, uz kuras pamata pirms sešiem gadiem tapa krimināllieta par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, naudas atmazgāšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Šī krimināllieta tika izbeigta ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un prokuratūras secinājuma, ka iegūtie pierādījumi ir nepietiekami.

Ģenerālprokurors atzīst – sarunu pārējā daļa, kas tagad publiskota, iepriekš nav bijusi prokuratūras rīcībā, un neesot skaidrs, kāpēc tā noticis.   

“Vismaz, kā man ir apliecinājis uzraugošais prokurors, nekad šādi jautājumi nav tikuši virzīti uz prokuratūru izskatīšanai. Tātad – šī izmeklēšana ir apstājusies KNAB. Kādu iemeslu dēļ – es nevaru to atbildēt,” pauda ģenerālprokurors.

“Tas tiks skaidrots, vai vispār krimināllietā šādas informācijas bija. Ja nebija un tā ir objektīva, tad jautājums, kas un kādu iemeslu dēļ šo informāciju ir slēpis un nav nodevis izmeklēšanai?” norādīja Kalnmeiers.

“Pirmais solis ir tikt skaidrībā ar šo sarunu autentiskumu. Tad KNAB pēc tam jau attiecīgi no tā, cik lielā apmērā šīs sarunas ir autentiskas, ir jāvērtē, vai ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Ja jā, tad ir jālemj jautājums par procesa uzsākšanu konkrētās epizodēs un jāizmeklē. Tā var [darīt], ja ir likumā noteiktie priekšnosacījumi,” sacīja ģenerālprokurors.

“Tas nenozīmē, ka durvis ir aizslēgtas un atslēga nolauzta,” pauda Kalnmeiers.

“Oligarhu lietai” var būt turpinājums

Pilnā intervija ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, kas televīzijas ēterā bija sestdien, 1.jūlijā:

Ēriks Kalnmeiers: Ja apstiprināsies, ka šie ieraksti gadījumā ir autentiski un ka tie ir KNAB veikti, tādā gadījumā ir jāiet tālāk un  jākonstatē, no kāda avota šie ieraksti ir noplūduši. Ja sarunas nav bijušas deklasificētas un atrodas pie operatīvās lietas materiāliem, tādā gadījumā notikusi valsts noslēpuma noplūde, jo šie ieraksti atbilst valsts noslēpuma statusam.

Šinī gadījumā izskatās – ar pieņēmumu, ja šie ieraksti ir autentiski, tad ir noticis likuma pārkāpums.

 

LTV: Bet, kas, jūsuprāt, tagad ir svarīgāk, vai noskaidrot, kā ir noplūduši šie sarunu ieraksti vai noskaidrot to lietas būtību, kas ir šajās sarunās, respektīvi, vai Latvijas valsts ir nozagta un vai šie politiķi ir vainīgi?

Tātad primārais solis ir noskaidrot, vai šie ieraksti ir autentiski, vai tie nav viltojumi. Un tad var lemt tālāk. Tas, ka kādas personas savstarpējā sarunā lieto necenzētus izteicienus, runā par saviem biznesa plāniem, kaut kādiem nākotnes nodomiem, vēl nenozīmē, ka ir noticis noziegums. Tātad visi gadījumi ir jāvērtē. Ja šo sarunu ieraksti tika deklasificēti un pievienoti krimināllietas materiāliem, tad ir labs jautājums, kamdēļ tas netika izmeklēts. Jo lietas materiāli, kuri tika virzīti uz prokuratūru jautājuma par kriminālvajāšanas uzsākšanu

izlemšanai, saturēja tikai četras epizodes. Tātad viens bija par iespējamo tirgošanos ar ietekmi epizodē ar “Mediju namu”, un pārējais bija saistīts ar iespējami slēptām īpašuma tiesībām uzņēmumos “Rīgas tirdzniecības ostā”.

Pārējās nekad nav virzītas uz prokuratūru!

Tātad šī izmeklēšana ir apstājusies KNAB. Kādu iemeslu dēļ? Es nevaru to atbildēt.

Tas tiks skaidrots, vai vispār krimināllietā šādas informācijas bija. Ja nebija, un viņa ir objektīva, tad jautājums – kas un kādu iemeslu dēļ šo informāciju ir slēpis un nav nodevis izmeklēšanai.

Vai jūs pats esat izlasījis visus tos tekstus, kas tagad ir nopublicēti žurnālā “Ir”?

Nē, visus es neesmu lasījis.

Ieraksti atklāj, ka politiķi piemeklē savām interesēm atbilstošu valsts prezidentu, premjeru, žurnālistus, arī, starp citu, ģenerālprokuroru. Vai jūs to epizodi lasījāt, kur Šlesers saka, ka Lembergs ir nodemonstrējis spēku un iedevis pa rīkli ģenerālprokuroram? Tas ir, jūsu priekšgājējam Jānim Maizītim, jo viņam nepagarināja pilnvaras un tālāk Šlesers turpina par to, ka tas ir signāls visiem ierindas prokuroriem, cik viegli var nomainīt viņu vadību. Kā jūs pats jutāties, to lasot?

Nu, pirmkārt, tas, kā notika balsojums Saeimā un kamdēļ tika nomainīts Maizīša kungs, jāprasa ir Saeimas deputātiem. Es nebalsoju Saeimā.

Es saprotu. Bet kā jūs jutāties, lasot šo?

Tā ir politiskā virtuve, acīmredzot, un tādas sarunas ir notikušas, notiek un notiks arī uz priekšdienām. Es pieļauju, ka visi vēlētie amati mazākā vai lielākā mērā tiek saskaņoti starp politiķiem. Jo tas ir politiskais tirgus.

Bet kā varētu pierādīt to, ka, piemēram, mēs redzam, ka šajās sarunās Šlesers saka – vajag ievēlēt pareizu prezidentu? Tad Lemberga kungam, kurš pats ir krimināli apsūdzēts, tiek piedāvāts, lai viņš uzņemas atbildību par šo posteni. Tev ir savs prezidents, saka Šlesers, kurš X stundā varēs tev palīdzēt. Un tad mēs redzam, ka tik tiešām nākamais Valsts prezidents tiek ievēlēts no ZZS. Un šīs sarunas atklāj, ka ZZS deputāti, kas kandidē Saeimas vēlēšanās, pat kandidāti jau tiek atsijāti atbilstoši tam, kā to ir izselekcionējis Lembergs, spriežot pēc sev pieņemamiem standartiem. Kā vajadzētu rīkoties, lai pierādītu, ka te tiešām ir noziegums?

Konkrēti – tad ir jābūt atkal konstatētam, kas ir ietekmēts. Ja tā ir balsu pirkšana, atkal ir  jābūt pierādījumiem.

Bet kāpēc nav to pierādījumu?

Šie jautājumi par to, kāpēc nav šo pierādījumu, ir jāuzdod tā laika KNAB vadošajām amatpersonām. Kur ir šie pierādījumi? Tātad šo sarunu publiskošana tagad ir kā attaisnojums pašu mazspējai? Ka nav spējuši neko konstatēt un atrast?

Bet kāpēc nevar pierādīt?

Nu, acīmredzot, ka nav šo pierādījumu. Jo es neredzu, kādi ir bijuši šķēršļi strādāt – lūdzu, vāciet pierādījumus! Kur tie ir? Apgalvojums, ka prokuratūra nesadarbojas, tie ir klaji meli! Tā ir tukša pļāpāšana un retorika par to, ka prokuratūra ir traucējusi vai nav palīdzējusi. Lūdzu, lai kāds nosauc kaut vienu faktu, kādā veidā. Jo vienkārši pateikt – prokuratūra nesadarbojas, tas nozīmē nepateikt neko.

Raimonds Vējonis, valsts prezidents, norāda, ka, viņaprāt, vajadzētu finansiāli stiprināt izmeklēšanas iestādes. Vai, jūsuprāt, šajā lietā būtu kas labāks, ja būtu vairāk naudas izmeklētājiem bijis?

Nē. Prezidents runāja par kopējo situāciju. Bet konkrētā lietā – ja mēs runājam kaut vai par it kā slēptajām īpašumtiesībām “Tirdzniecības ostā”, tika nopratināta virkne cilvēku. Neviens neapstiprināja.

Tika izsūtīta virkne starptautiskās tiesiskās palīdzības lūgumu, uz kuriem netika saņemtas pozitīvas atbildes, kas apstiprinātu, ka persona A, B, C būtu patiesā labuma guvējs.

Tad šeit papildu finansējums neko nemainītu.

Sarunas ir vērtētas tajā apjomā, ko KNAB virzīja uz prokuratūru, tur viss ir vērtēts. Piedevām, kur bija runa par šo mediju līgumu, četri prokurori neatkarīgi, viens otram nezinot vērtēja kriminālvajāšanas uzsākšanas iespējamību. Un neviens nesaskatīja šo iespēju.

Tā ka tur ar pierādījumiem bija švaki. Faktiski tas ir tikai viens vērtējums, viena saruna.

Ja pēc ekspertīžu veikšanas, izrādīsies, ka šīs sarunas ir īstas, autentiskas, kādas būs tālākās konsekvences?

Tad ir jāvērtē konkrēts saturs, vai tas veido pamatu uzsākt kriminālprocesu, vai tajā ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Es nevienu uzvārdā nesaukšu… Bija viena saruna par it kā slēptām īpašumtiesībām – jā, ja tā ir valsts amatpersona, ir pamats veikt pārbaudi.

Jūs domājat par “Tirdzniecības ostu”?

Nav svarīgi, par ko… Tātad, ir pamats veikt pārbaudi. [Vai] varēs savākt pierādījumus vai nevarēs, tas ir cits jautājums atkal. Tikai tādā veidā likumīgi tas var notikt un nevis bļaujot, ķengājoties un zākājoties.

Vai prokuratūra var rīkoties kaut kā proaktīvāk vai kaut kā atšķirīgāk, ja runa ir par valsts nozagšanu?

Protams, mēs skatāmies, un sevišķi rūpīgi tiek kontrolēti un uzraudzīti tie kriminālprocesi, kur runa ir par korupciju, par noziedzīgiem nodarījumiem, kur iesaistītas augstas valsts amatpersonas. Tas ir viennozīmīgi.

Nav tā, ka jūs vienlīdz izturaties pret ievārījuma burciņas un valsts nozagšanu? Tik traki nav tomēr?

Nu, pirmkārt, Rīgā viena prokurora uzraudzībā ir no trīs līdz četri tūkstoši kriminālprocesu. Tas nozīmē to, ka reāli prokurors nemaz fiziski nespēj uzraudzīt visus kriminālprocesus, līdz ar to viņam ir jāšķiro. Jāsaka, ka šajā “oligarhu lietā” uzraugošais prokurors regulāri uzturējās KNAB telpās, regulāri kontrolēja lietu un šeit uzraudzība bija visaugstākajā līmenī. 

Bet tad sanāk, ka KNAB slēpa no viņa, ka ir vēl citi ieraksti šajā visā?

Mēs runājam par četrām epizodēm, kuras tika virzītas vajāšanai. Mēs nevaram runāt par kaut kādām citām, kas netika virzītas.

Vai jums pašam ir izveidojies savs priekšstats par to, kas īsti ir KNAB noticis ar šo visu?

Šeit ir vairākas versijas. Es tikai par versijām varu [runāt]. Viena versija, kas varētu būt, ir tāda, ka ņemot vērā lielo sarunu apjomu, darbinieki fiziski nespēja izanalizēt visu. Paņēma kaut kādu daļu, deklasificēja, kas viņiem šķita visperspektīvākais, ielika krimināllietā un pārējais vienkārši palika operatīvās izstrādes lietā. Ja šī versija ir nepareiza, tad, iespējams, ja šīs saruna tika pievienotas krimināllietai pie nosacījuma, ka tās ir autentiskas, tad atkal jautājums ir par to, cik godprātīgi tās tika izanalizētas un veikta pirmstiesas izmeklēšana šajā iestādē. Vai tika piesaistīti pietiekami daudz izmeklētāju, tātad pietiekams daudzums cilvēku, lai visu to izmeklētu. Kā jau es teicu, virzītas uz prokuratūru vajāšanai tika četras epizodes.

Ziņots, ka pamatīgu viļņošanos politiskajā virtuvē turpina sacelt  žurnāla “Ir” publicētās “Rīdzenes sarunas”, kurās vairāku gadu garumā fiksēts Aināra Šlesera, Aivara Lemberga un viņiem tuva loka personu teiktais. Vienā no sarunu atšifrējumiem klausāms, kā tā saucamie oligarhi – Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainars Šlesers – kā arī pazīstami uzņēmēji pārrunā ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu.

Savukārt otrajās sarunās apspriesta augstu amatpersonu gāšana. Visbeidzot, trešajās sarunās oligarhi apsprieda, kā pārņemt varu medijos

Šonedēļ žurnāls publicētajos sarunu atšifrējumos atklāts, kā politiķi kaluši plānus par sev labvēlīga mediju tīkla būvēšanu. Sarunās tiek  spriests, kurus žurnālistus paturēt darbā un kurus atlaist oligarhu pārņemtajā laikrakstā “Diena” un kādiem nolūkiem un vēstījumiem izmantot, piemēram, “Neatkarīgo Rīta Avīzi”, kas piederot sarunās uzvārdā nenosauktajam Aivaram. Izskan arī runas par toreizējo vēlmi “sakārtot” sabiedriskos medijos, īpaši Latvijas Televīziju, lai nodrošinātu sev vēlamu ziņu parādīšanos tās saturā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti