Latvijai iesaka izmantot NATO valsts statusu sarunās par Krievijas armijas mācību pārbaudēm

Krievija noraidījusi Latvijas ierosinājumu par papildu militāro inspekciju veikšanu Krievijas teritorijā. Tas nozīmē, ka Latvijai nebūs iespēju pārbaudīt darbības, ko kaimiņvalsts veic mūsu pierobežā, koncentrējot lielu skaitu armijas personāla un nozīmīgu bruņojuma daudzumu.  

Vērojot Krievijas vairākkārt rīkotās militārās mācības Latvijas pierobežā, tās ne reizi vien asociējušās ar sajūtām, ka tiek izspēlēts Baltijas valstu sagrābšanas scenārijs. Arī bez mācībām Krievija koncentrē spēkus, kas ir nesalīdzināmi lielāki par tiem, ko NATO plāno izvietot Latvijas pusē. Krievija, piemēram, izveidojusi helikopteru bāzi ar modernām “K-52 Alligator” kaujas mašīnām. Tās spēj lidot tik zemu, ka var būt nepamanāmas gaisa kontroles iekārtām. Rīgu tās varētu sasniegt pat stundas laikā, jo izvietotas Ostrovā, kur līdz robežai tikai 50 kilometri.

Pie Pleskavas ir vismaz 10 000 karavīru liela desanttrieciena divīzija, kas ir viena no profesionālākajām Krievijas bruņotajos spēkos. Un Rietumu kara apgabalā Krievija solās izvietot vēl trīs divīzijas – tātad vēl vismaz 30 000 karavīru. 

 

Tas viss neizskatās pēc aizsardzības, bet gan uzbrukuma spēkiem.

“Nu, mēs jau to arī visi redzam, no 2014.gada tiek būvēta infrastruktūra, negaidītas mācības un tā tālāk, un tā tālāk. To mēs visu ļoti labi redzam,” atzīst aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (Zaļo un Zemnieku savienība).

Bet Latvijas militārajiem ekspertiem gribētos redzēt vairāk. Atbilstoši starptautiski pieņemtai praksei Krievijai ir pienākums ielaist inspektorus. Krievija to dara, taču pēc saviem ieskatiem. Tādēļ Latvija lūdza atļaut papildu inspekcijas, kur mūsējiem būtu iespēja pašiem izvēlēties inspicējamos objektus.

“Tas arī ir tas, ir viena bruņojuma inspekcija un viena papildu inspekcija mācību novērošanai. Tas arī ir tas, kas tagad notiek arī šobrīd, kur ierodas pie mums arī Krievijas Federācijas bruņoto spēku pārstāvji un veic šādas inspekcijas Vīnes dokumenta ietvaros,” norāda Bergmanis.

Taču no Krievijas ir saņemts atteikums.

Rīgas Juridiskās augstskolas lektore starptautiskajās tiesībās Ieva Miļūna domā, ka “Krievija turpinās testēt NATO spējas un NATO atbildi uz Krievijas, piemēram, militārajiem manevriem Baltijas jūrā un gaisa telpā”.

“Būtībā sarunas ir jāturpina starpvaldību komisijas līmenī. Lai starpvaldību komisija lemj, cik tālu mēs varam vienoties par konkrētām Latvijas interesēm. Jo šis ir jautājums par Latvija interesēm,” uzsver Miļūna.

Cits ieteikums ir mēģināt ar Krieviju sarunāties, izmantojot mūsu dalībvalsts statusu NATO.

“Protams, pamatā drošības jautājumi ir jārisina NATO. Pagājušajā gadā trīs reizes notika tikšanās starp Krievijas un NATO padomes, tas ir, NATO vēstnieku delegācijām. Un šajās trijās reizēs man bija iespēja Latvijas interesēs uzrunāt Krieviju par iepriekš neizziņotajām mācībām, kas manā uztverē ir ļoti bīstams un provocējošs pasākums, un arī par iepriekš izziņoto mācību caurspīdīgumu. Tas ir – par iespēju šīs mācības novērot,” stāsta Latvijas pārstāvis NATO Indulis Bērziņš.

“Kas attiecas uz mācībām “Zapad”, par ko Latvijā ir cilvēki ļoti uztraukušies, varbūt nav pamats pārlieku uztraukties. Jo, kad šīs mācības notiks, Latvijā atradīsies gan Kanādas, gan pārējo valstu spēki, kas dodas mums palīgā. Tā ka mēs varēsim justies pietiekami droši,” piebilst Bērziņš.    

Šogad Krievija militārās mācības “Zapad” plāno rīkot septembrī. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti