Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Rīgas konferencē Krievija aicina atjaunot savstarpēju uzticēšanos

«Rīgas konferencē» Krievija aicina atjaunot savstarpēju uzticēšanos

Noslēdzot šā gada “Rīgas konferenci” Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs izteicies, ka pērn konferences dalībnieku skats uz situāciju pasaulē bija drūmāks - nesen bija noticis balsojums par “Brexsit”, valdīja neziņa par vairākām vēlēšanām Eiropā un ASV.  Tagad ir skaidrs, ka ASV loma, piemēram, Baltijas valstu aizsardzībā ir kļuvusi vēl lielāka un, kā vairākkārt šodien izskanēja konferences diskusijās, reģiona drošības stiprināšanā ciešāk jāsadarbojas Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. Bet ar vēstījumu, ka Krievijas militārā agresija ir pārspīlējums un tiešu militāru draudu Baltijas valstīm nav,  uz konferenci Rīgā bija ieradusies augsta Krievijas valdības amatpersona. Krievija gribot atjaunot savstarpēju uzticēšanos. Eksperti gan iesaka Krievijas priekšlikumus vērtēt piesardzīgi.

Diskusija lielā mērā centrējās ap Krievijas prezidentu Putinu, kura nomaiņa pēc nākamgad gaidāmajām termiņa beigām un vēlēšanām un pat vēl pēc aiznākamā prezidentūras posma tiek vērtēta kā gandrīz neiespējama. Viena no ekspertēm – Seleste Valandere, kura savulaik bija ASV prezidenta Baraka Obamas palīdze, atzīst -  Putina politiskā vara dod ekonomiskus labumus  Kremlim pietuvināto cilvēku lokam, kam viņa aiziešana sagādātu pārāk lielu risku. Savukārt tas rada stagnāciju. Eksperti norāda arī uz vājo Krievijas ekonomikas attīstību.

"Putins ir uzrādījis lielu taktisku veiklību, laiku pa laikam, bet es teiktu, ka tam ir bijušas lielas stratēģiskās izmaksas.14:40 Bet – protams, viņš rīkojas ļoti teatrāli un krāšņi, bet kaut kādā veidā tiek upurēti ilgtermiņa mērķi 2013-14.gads Ukraina. Nu – savā ziņā Putinam izdevās iegūt diezgan ievērojamus operacionālos panākumus. Bet ko viņš izdarīja beigu beigās?   Stratēģiski tas  bija pašiznīcinoši. Viņam ir izdevies nostādīt Rietumu līderus neērtās situācijās, bet paradoksāli – Krievijas ietekme uz starptautisko lēmumu pieņemšanu ir mazinājusies. Un vispār, manuprāt, Putinam nav izdevies izmantot ārkārtīgi labvēlīgos ārējos apstākļus, lai radītu materiālo pamatu tam, lai Krievija būtu 21.gadsimta lielvara,"  klāsta Bobo Lo, Francijas Starptautisko attiecību institūta pārstāvis.

Klātesošā Krievijas oficiālā amatpersona Mihails Popovs, Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieks, savu uzstāšanos sāka ar atziņu, ka jautājums, kurp dodas Krievija nav jauns, jo tiek  uzdots jau vairāk nekā 1000 gadus. Un norādīja, ka Putins Krievijā ir likumīgi ievēlēts prezidents, kas tiekot cienīts kā cilvēks, speciālists un Krievijas patriots: 

"Neviens nepiemin sankcijas, kas ir ieviestas Krievijai..Un visas šīs runas – kurp tad Krievija dodas? Tas varbūt nozīmē to, ka ir interesanti paskatīties – vai Krievija izdzīvos vai neizdzīvos šo sankciju rezultātā. Un šīs politikas rezultātā."

Tā vietā Krievijas amatpersona aicināja uz dialogu par drošības un stabilitātes nostiprināšanu Baltijas reģionā:

"Mums ir jāatzīst, ka nav tiešu militāru draudu Baltijas valstīm. Visiem vajadzētu atturēties no sliktās prakses, ka pārspīlē tā dēvēto Krievijas militāro agresiju."

Krievijas politikas pētnieki gan iesaka izskanējušos priekšlikumus vērtēt piesardzīgi, arī Māris Cepurītis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks:

"Protams, mūsu diplomāti var uzsākt šo dialogu, un dialogs jau savā ziņā notiek, bet ir ļoti svarīgas tās detaļas – par ko tad mēs vienojamies. Piemēram, viens no piedāvājumiem bija daudzpusējā formātā vienoties par Baltijas valstu drošību. Ko šis te daudzpusējais formāts ietver? Vai tas ietver Baltijas valstis, Krieviju un ASV, kur faktiski var nozīmēt, ka Krievija un ASV vienojas par situāciju Baltijas valstīs, kas mums ir galīgi nepieņemams, vai tas ir kaut kāda cita veida saspēle. Šie ir tie mazie jautājumi, uz kuriem netika dota atbilde."

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti