VK ir izpētījusi, ka no tiesu iekārtas attīstībai ieplānotajiem pasākumiem ir īstenots ļoti daudz - 87,5% . Tomēr cerētais progress nav tik liels, jo
nav sasniegts, piemēram, plānotais uzlabojums tiesvedības ilgumā, saglabājies augsts atcelto un grozīto spriedumu īpatsvars, ir pārāk gara tiesnešu kandidātu atlases procedūra, ir arī būtiskas atšķirības tiesnešu noslodzē, un tiesu darbības izdevumi, vērtējot pret iekšzemes kopproduktu, ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā.
Pētot tiesas pieejamību, VK norāda, ka valsts apmaksātā juridiskā palīdzība ir starp zemākajām Eiropā. Uz vienu iedzīvotāju 2014.gadā Igaunijā tie bija 3,04 eiro, Lietuvā 2,01 eiro, bet Latvijā – tikai 58 centi.
Tāpat saziņa galvenokārt notiek papīra formātā, tiesas reti izmanto videokonferences.
Proti, tikai 2% civillietu, 4% krimināllietu un 7% administratīvo lietu. Secināts, ka tiesu darbības izdevumi, rēķinot no iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju, Latvijā ir vieni no augstākajiem Eiropas valstīs un arī Baltijā – ja Lietuvā tie ir 0,17%, Igaunijā 0,19%, tad Latvijā tas ir 0,21%. Budžeta izdevumi tiesu darbības nodrošināšanai laikā no 2010.-2016.gadam ir vēl turpinājuši pieaugt.
Tai pašā laikā iedzīvotāju skaits ir turpinājis samazināties un mazumā gājis arī tiesās saņemto lietu skaits, bet, neraugoties uz to, tiesnešu skaits ir palielinājies.
Redzot šo, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) intervijā LTV izmaksu samazināšanos tomēr nesteidzās solīt.
“Nē, tas nav saistīts ar nākamā gada budžeta palielināšanu vai samazināšanu. Tas ir saistīts ar ilgtermiņa plānošanu, ilgtermiņa politiku, kur, protams, līdzekļu pārdale būs saistīta ar teritoriālo reformu. Loģiski, ka mazās tiesas tiek likvidētas, un no 34 tiesām mums nākamgad 1. martā būs deviņas. Loģiski, ka līdzekļu pārdales rezultātā mēs varēsim efektīvāk izmantot [palikušos līdzekļus],” norādīja Rasnačs.
Ministrs gan piezīmē, ka tiesu sistēma nekad nebūs lēta.
“Tāds apgalvojums nekādā veidā nav saistīts ar demokrātiskas un tiesiskas valsts principiem. Citās valstīs tiesu sistēmas ir daudz dārgākas, kur ir zvērināto tiesas, kur ir tiesu piesēdētāji. Mums ir viena no efektīvākajām tiesu sistēmām,” sacīja Rasnačs.
Kad VK savu revīziju cēla priekšā Tieslietu padomei, ministrs kontrolierus pārsteidza, apšaubot analīzes metodes un pārmetot VK vienpusīgu skatījumu. Piemēram, lietu izskatīšanas termiņiem, skatoties kopš 2013.gada līdz šim, patiesībā esot tendence samazināties. “Mēs ignorējam sistēmu kopumā, bet izdarām secinājumus. (..) Es nekādi nevaru piekrist lineāram salīdzinājumam,” pauda Rasnačs.
Tam gan atkal nepiekrita Valsts kontroles padomes locekle Ilze Grīnhofa. “Mēs ar savu ziņojumu parādām to tendenci, kādu redzam, kāda tā ir izveidojusies šīs politikas rezultātā. Protams, tas ir jūsu lēmums – ja jūs uzskatāt, ka nekādas izmaiņas nav jāveic vai jums starptautisks pētījums uzrādīs pavisam citu situāciju – nu, tad mēs varēsim redzēt,” sacīja Grīnhofa.
Kritiska par Rasnača attieksmi ir arī valsts kontroliere Elita Krūmiņa. “Nu, kā lai saka? Mēs laikam ilgstoši savā darbības pieredzē esam saskārušies ar dažādu attieksmi. Ir nozares pārstāvji, kas tiešām korekti prot atzīt savas problēmas un arī domā par tālākiem risinājumiem. Ir arī nozares pārstāvji, kuriem, liekas, vieglāk ir visu noliegt un atrast kaut kādus punktiņus, kurus var destruktīvi apšaubīt,” saka Krūmiņa.
Valsts kontrole neesot gatava atteikties ne no viena sava secinājuma. Tieslietu padomes vadītājs Ivars Bičkovičs sola revīzijas rezultātus ņemt vērā. “Šis dokuments netiek nolikts kaut kur rakstāmgalda atvilktnē vai skaistā mapītē grāmatplauktā, bet tas ir mūsu darba materiāls. (..) Meklēsim konkrētus soļus šo problēmu un jautājumu risināšanā,” saka Bičkovičs.
Tomēr ministrs arī atzīst – kopumā Valsts kontroles veikumu viņš tomēr vērtējot pozitīvi.
