Uz Saeimu grozīt Interešu konflikta novēršanas likumu grib doties gan korupcijas apkarotāji, gan pašvaldību pārstāvji, lai nodotu deputātu lemšanai savstarpēji konfrontējošus priekšlikumus par ziedojumiem pašvaldībām.
Kopumā pērn pašvaldību vēlēšanu gadā vietvaras ziedojumu veidā ir saņēmušas rekordlielu summu – 4,35 miljonus eiro. No kopējā skaita –119 pašvaldībām – lauvas tiesa jeb aptuveni 2,5 miljoni eiro ziedota vienai pašvaldībai – Ventspilij, spriežot pēc viņu pašu sniegtā pārskata. Ziedojumu analīzei 30 pašvaldībās ir pievērsusies Valsts kontrole. Tās secinājumi gan gaidāmi tikai rudenī. Bet vēl gadu iepriekš, izpētot, piemēram, ziedojumus Tukuma novadam, secināts, ka ir virkne risku, kas ir jānovērš.
"Kāpēc mēs vispār par tiem riskiem runājam un tos nosacītos trūkumus vai riskus ziedojumos meklējam – tāpēc, lai pasargātu iedzīvotāju nākotnē no tā, ka no viņa šis ziedojums nākotnē varētu tikt pieprasīts. Lai pašvaldība pieņemtu viņam labvēlīgu lēmumu, kuram būtu jābūt godīgam un neitrālam un objektīvam, ka tā sistēma it kā atļauj pieprasīt ziedojumu maiņā vai samaksā par lēmumu vai par pašvaldības funkciju veikšanu," sacīja Valsts kontroles Revīzijas departamenta direktore Zita Zariņa.
Esot arī aizdomas, ka starp, piemēram, uzņēmēju, kurš kaut ko ziedo, un ziedojuma patieso saņēmēju pašvaldības tiek izmantotas kā starpnieki, lai ziedotājs tiktu pie uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm.
KNAB un arī Valsts kontrolē uzskata – jāiedarbina arī sabiedrības modrā acs – uzliekot pašvaldībām par pienākumu publiskot informāciju par katru saņemto ziedojumu.
"Publiskošanas pienākums. Jebkurā gadījumā, lai varētu gan sabiedrība, gan tiesībsargājošās institūcijas pārliecināties, ka, pirmkārt, – kas ir bijis ziedotājs, kādiem mērķiem un arī attiecīgi – vai tiešām šiem mērķim tas arī ir izlietots," norādīja KNAB Politikas plānošanas grupas vadītāja Anna Aļošina.
KNAB grib ieviest: ziedojumu un dāvinājumu nodalīšanu, ziedošanas aizliegumu termiņus, lielāku kārtību un uzskaiti par ziedojumu izlietošanu, ziedojumu pieņemšanas kritēriju dokumentēšanu un īpašu uzraudzību sabiedriski nozīmīgiem ziedojumiem.
Turpretim Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) grib atcelt lēmumu pieņemšanas ierobežojumus attiecībā uz ziedotājiem. Atcelt arī ierobežojumus ziedojumiem par mazām summām. Un noteikt izņēmumus ziedojumiem sociāliem mērķiem, izglītībai, kultūrai, sportam
"Pašvaldībai tas atvieglotu realizēt dažādas labas iniciatīvas – lokālpatriotismu, iedzīvotāju atbalstu, kas tiešām vēlas kaut kādā veidā pabalstīt, atbalstīt savu pašvaldību, bet varbūt to nedara vai to dara kādu citu personu dēļ tā iemesla, ka pēc tam divus gadus nevarēs pieņemt lēmumu uz šo te personu – jebkuru administratīvo aktu pēc esošās redakcijas," atzīmēja LPS juridiskā padomniece Vineta Reitere.
Vai gala lēmumu pirms vēlēšanām pieņems vēl vecais Saeimas sastāvs, kur pašvaldībām ir ievērojama pārstāvniecība arī caur "zaļajiem zemniekiem", kas pašlaik ir pie valdības stūres? Šis jautājums pagaidām esot atklāts.
"Man jau šķiet, ka tādas fundamentālas lietas būtu jāatstāj pēc Saeimas vēlēšanām. Es gribētu cerēt. Bet – nu es neesmu pārliecināts, ka viņi nenāks," teica Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Vispirms vēl gaidāmas karstas diskusijas valdībā.
