Zolitūdes traģēdija: Toreizējais premjers Dombrovskis arī tagad runā tikai par politisko atbildību

Zolitūdes traģēdijas politiskajai jeb parlamentārajai izmeklēšanai speciāli izraudzīti 12 Saeimas deputāti - pa diviem no katras frakcijas - meklēja politiski atbildīgos jeb faktiski sprieda politisku tiesu. Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis arī tagad uzsver, ka uzņēmies politisko atbildību. Uz jautājumu, vai viņš uzņemas vainu, ekspremjers atbild ar klusumu.

Izmeklēšanas komisijā tika uzklausītas gan amatpersonas, gan eksperti, gan cietušie. Vainīga ir teju visa valdošā elite - tā toreizējās sajūtas atceras komisijas vadītājs Ringolds Balodis.

“Izmeklējot, kā tika grozīti likumi 2009. gada krīzes laikā – tur visiem jāuzņemas zināma atbildība. Sākot no premjera līdz pat parlamentam. Jo faktiski tika piemērota lineārā metode - maksimālais mērķis bija ietaupīt. Ietaupīt naudu, un neviens īsti neizvērtēja. Bet risinājums, ka pilnīgi visi ir vainīgi, es arī domāju, ka tas nebūtu pareizi,” teica Balodis.

Un - konkrētie vainīgie politiķi arī tika meklēti. Emocijas bija nokaitētas.

 “Tātad – komisija izmeklē asiņaino 2013. gada 21. novembra traģēdiju (..). Ir ieradies bijušais premjers Valdis Dombrovskis, kurš ieņem vienu no augstākajiem posteņiem Eiropas Komisijā. Viņš vienīgais no visiem, kas te mums nāca un stāstīja, un liecināja, uzņēmies politisku atbildību par šo traģēdiju,” toreiz komisijas sēdē klāstīja Balodis.

Dombrovskis pauda līdzjūtību, un sacīja, ka “saprot un pieņem to kritiku, kas tiek vērsta, jo tas ir emocionāli ļoti smags pārdzīvojums”.

Cietušo runas bija emocionālas.

 “Paldies jums liels, ka iznīcinājāt ģimenes.. paldies, ka 27 bērni ir palikuši bāreņos. Paldies, ka esat pieņēmis ordeni, kas ir ar asinīm slacīts..” sacīja Aļona Burve.

Viņam toreiz jautāja, vai saņemtais ordenis, “ko jūs saņēmāt par mana dēla un vēl 53 cilvēku slepkavību, nespiež jums kaklu”.

Dombrovskim arī tagad, nu jau piecus gadus pēc notikušā, nav viegli to atcerēties.

“Droši vien jautājums bija par man piešķirto Triju Zvaigžņu ordeni, kas bija piešķirts saistībā ar paveikto darbu finanšu un ekonomiskās krīzes pārvarēšanā,” tagad sacīja ekspremjers.

Viņš toreiz cietušajiem neatbildēja. Kāpēc?

“Nu, es vēlreiz uzsveru – droši vien tas bija jautājums ar šo kontekstu, es tagad neatceros visas nianses šajā komisijas sēdē…” tagad pauda Dombrovskis.

Parlamentārie izmeklētāji Dombrovskim pārmeta, ka viņa premjerēšanas laikā, reorganizējot Valsts būvinspekciju, tika likvidēta būvniecības kontrole valsts līmenī. Uz to jau pirms traģēdijas bija norādījuši arī valsts kontrolieri.

Vēlāk parlamentārie izmeklētāji secināja:

  • Gan Valda Dombrovska vadītās valdības 2009. gada  deklarācijā, gan Valda Dombrovska vadītās valdības 2010. gada deklarācijā, gan Valda Dombrovska vadītās valdības 2011. gada deklarācijā tika iekļauti punkti, kuros valdība apņemas izstrādāt un pieņemt jaunu Būvniecības likumu un izveidot sabiedrībai drošu, videi un cilvēka veselībai draudzīgu būvniecību, nodrošināt kompetentu būvuzraudzību.
  • Neraugoties uz deklarēto, jaunu Būvniecības likumu valdība apstiprināja tikai 2011. gada 12. aprīlī, un tajā nebija paredzēta būvniecības kontroles atjaunošana valsts līmenī, tādējādi nenodrošinot sabiedrībai un videi drošu būvniecību.  

Arī tagad joprojām Dombrovskis šim secinājumam nepiekrīt, norādot, ka par likuma izpildi jārūpējas pašvaldībām, kuras gribēja atstāt sev būvvalžu funkcijas, uz ko kategoriski uzstājusi Pašvaldību savienība, kas bijusi pret būvniecības kontroles centralizēšanu. 

“Līdz ar to atbildība tāpat gūlās un gulstas uz pašvaldību būvvalžu pleciem. Un tieši tur bija problēmas, ka tomēr tas netika līdz galam nokontrolēts! Un piedevām vēl tika atļauti būvdarbi – labiekārtošanas darbi uz strādājoša lielveikala jumta,” tagad uzsvēra Dombrovskis.

 

Jautāts, par ko viņš ir gatavs uzņemties vainu, bijušais valdības vadītājs klāstīja:

“Šajā gadījumā, ja mēs runājam par politisko atbildību, tad tas ir arī norādīts Ministru kabineta regulējošos aktos, ka Ministru prezidents ir politiski atbildīgs par valdības darbu kopumā. Līdz ar to man, protams, kopumā ir šī politiskā atbildība.”

 Un vaina?

“Nu – šajā gadījumā es runāju par politisko atbildību,” atbildēja Dombrovskis.

Un ne par vainu?

Uz to ekspremjers neatbildēja.

 

Parlamentārā izmeklēšana kopumā ilga vienu gadu un beidzās ar galaziņojumu un konstatējumu par septiņu  personu atbildību:

“Sabiedrība pieprasa morālo un politisko atbildību par traģēdiju, un tā gulstas uz tā laika premjeru Valdi Dombrovski, ekonomikas ministru Danielu Pavļutu, ministrijas valsts sekretāru Juri Pūci, bijušo ekonomikas ministru  Arti Kamparu, bijušo ministrijas valsts sekretāru Anriju Matīsu, Rīgas mēru Nilu Ušakovu un Rīgas būvvaldes vadītāju Ingusu Vircavu.”

Pirmie pieci tiek vainoti par to, ka nav pildījuši savus politiski dotos solījumus un apņemšanās, kā rezultātā nebija pietiekamas kontroles būvniecības nozarē. Bet Ušakovs un Vircavs – vainoti par  būvniecības jomā nesakārtoto vidi Rīgas pilsētā. Tas viss noveda pie Zolitūdes traģēdijas. Komisijas vadītājs atzīst – vainīgo saraksts nebija pilnīgs.

“Es domāju, ka viņu bija vairāk, nekā mēs viņus nosaucām. Tie bija virkne Tautsaimniecības komisiju vadītāji, starp kuriem bija arī Valsts prezidents Andris Bērziņš. Bez šaubām viens tāds īsti atbildīgs bija Vjačeslavs Dombrovskis, ko varēja arī iekļaut. (..) Un – skaidrs, ka pašvaldība neizturēja pārbaudījumu. Viņai vajadzēja pēc tās shēmas, kā tika likvidēta būvinspekcija, uzņemties atbildību. Bet – Pašvaldību savienību likt par atbildīgo mēs nu nekādi nevarējām – pašvaldību lobijs bija skaudrs un tad - nu tad tas komisijas gala ziņojums netiktu pieņemts,” klāstīja Balodis.

Amatpersonas, kuras tika atzītas par politiski vainīgām un nelaimes brīdī atradās amatos – Valdis Dombrovskis, Daniels Pavļuts, Nils Ušakovs, Juris Pūce un Inguss Vircavs, katrs bija izvēlējies savu taktiku.

Juris Pūce uzrakstīja atlūgumu tieši pēc traģēdijas, jo tapa zināms, ka Pūces sievas vadītā organizācija “Ascendum” saņēmusi ziedojumus no būvfirmas “RE&RE”.

Pavļuts klāstīja, ka demisionēšana vienmēr ir veids, kā uzņemties atbildību un vienlaikus neizdarīt neko.  “Patlaban es savu atbildību redzu, risinot tos jautājumus, kas būvniecības jomā ir jāatrisina. Tāpēc mana prioritāte ir veikt izmaiņas būvniecības nozarē,” pauda Pavļuts.

Savukārt Dombrovskis uzņēmās politisko atbildību un demisionēja. 

“Nu, pirmkārt, es gribētu uzsvērt, ka  es vienīgais no šiem nosauktajiem arī uzņēmos šo politisko atbildību. Daudzi no šiem kungiem vai atsevišķi no šiem kungiem vēl arvien sēž šajos tā laika amatos,” norādīja Dombrovskis.

Ušakovs un Vircavs savus amatus atstāt atteicās.

“Manu atbildību vērtēs stingrākie tiesneši - vēlētāji. Viņiem ir zināma mana rīcība Zolitūdes notikumu sakarā, un viņu lēmums būs vistaisnīgākais,” toreiz pauda Ušakovs.

Galu galā – vēlētāji nesodīja ne vienu, ne otru. Abos gadījumos – gan par Dombrovski, kurš politisko atbildību uzņēmās un demisionēja, gan par Ušakovu, kurš atteicās un amatā palika - vēlētāju spriedums bija atbalstošs. Dombrovskis saņēma vislielāko balsu un plusu skaitu Eiroparlamenta vēlēšanās, savukārt Ušakovs – Rīgas domes vēlēšanās.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti