ĪSUMĀ:
- Daudziem cilvēkiem došanās prom no simtgades uguņošanas šķitusi biedējoša.
- Policija norāda, ka kontrolējusi situāciju.
- Vienlaikus policija atzīst, ka nākotnē varētu ierobežot apmeklētāju skaitu.
- Ar milzīgo cilvēku skaitu nebija rēķinājusies arī "Rīgas satiksme" un "Pasažieru vilciens".
Vērojot ļaužu masas, kas jau krietni pirms uguņošanas no visām debespusēm plūda 11. novembra krastmalas virzienā, bija skaidrs, ka svētku kulminācija pulcēs īpaši daudz cilvēku. Un tā arī bija. Tiesa, vairāk nekā 100 tūkstoši skatītāju, kas pamazām piepildīja Daugavas abus krastus un Vanšu un Akmens tiltu, uguņošanai noslēdzoties, prom mēģināja doties visi reizē.
Daudzi sociālo tīklu lietotāji šo brīdi vēlāk raksturoja kā šausmīgu un biedējošu, norādot uz pamatīgu spiešanos un grūstīšanos. Daļa sanākušo, tostarp vecāki ar maziem bērniem, paniski mēģinājuši izkļūt no milzīgā pūļa, bet Vecrīgas virzienā pārvietošanās bijusi apgrūtināta.
Ārsts, svētku apmeklētājs Roberts Fūrmanis uzskata, ka svētku organizatori rīkojušies bezatbildīgi: "Tas, ko es tur redzēju, bija izvietoti dažādi šķēršļi, haotiski izvietotas automašīnas, reklāmas baneri, dažādi citi šķēršļi, kas traucēja pūlim brīvi pārvietoties. Pūlis no mugurpuses sāka izteikti spiesties virsū, tur bija daudz bērnu, daudz ļaužu gados, kuri vienkārši tika saspiesti.
Atbildīgo institūciju bezatbildīga rīcība padarīja šos svētkus par murgu un varēja arī padarīt par traģēdiju."
Valsts policija, kas bija atbildīga par svētku apmeklētāju plūsmas regulēšanu, uzskata, ka situāciju kontrolēja, tomēr atzīst - krastmala tik lielam apmeklētāju skaitam nav piemērota un iedzīvotājiem būtu jāizsver, vai mēģināt iekļūt pūlī, piemēram, ar pavisam maziem bērniem
"Šeit ir ļoti šaura vieta, tilti, saspiežas daudz cilvēku, un nākotnē mēs ar dienestiem domāsim, kā norobežot, būs atsevišķas vietas, kur varēs tikt iekšā, bet šis bija simtgades pasākums," komentēja Valsts policijas priekšnieka vietnieks Artis Velšs.
Kad krastmalu izdevās pamest, daudzi svētku apmeklētāji atdūrās pret nākamo problēmu - kā nokļūt mājās. "Rīgas satiksmē" skaidro, ka atsevišķos maršrutos papildu reisi bija norīkoti, bet transportu būtiski aizkavējuši cilvēku pūļi, kas pārvietojās pa brauktuvi.
"Policija ļoti daudzās vietās neatvēra transporta kustību noteiktajā laikā un tas arī ir saprotams, jo caur cilvēku pūļiem nevar laist automašīnas Šīs nobīdes bija tajā laikā vērojamas gan tramvajam, gan autobusam, gan trolejbusiem līdz pat divām stundām," norādīja "Rīgas satiksmes" pārstāvis Viktors Zaķis
"Pasažieru vilciens" vēl pirms svētkiem publicēja aicinājumu izmantot tieši vilcienu, lai pēc uguņošanas ērti un droši nokļūtu mājās, tomēr aculiecinieku uzņemtajos video redzams - vagoni bija tā pārbāzti, ka nevarēja aizvērt durvis, tomēr cilvēki, kuriem tā bija vienīgā iespēja nokļūt mājās, tomēr mēģināja iekļūt pārpildītajos vilcienos.
"Pasažieru vilcienā" stāstīja, ka visiem vilcieniem bija vēl papildu divi vagoni, kā arī, redzot cilvēku pieplūdumu, vēl pēc plkst.23 tika norīkoti divi reisi Ogres virzienā un Slokas virzienā. Uzņēmumā atzina, ka tik lielu apmeklētāju skaitu, acīmredzot, neviens nebija gaidījis, un no tā mācīsies turpmāk.
"Pasažieru vilcienā" pieļauj, ka tik daudz pasažieru palikuši aiz vilciena durvīm, jo arī daļa Rīgas iedzīvotāju, nevarot sagaidīt pilsētas sabiedrisko transportu, mēģinājuši galvaspilsētas mikrorajonus sasniegt ar vilcienu.
Neskatoties uz nepatīkamo situāciju pēc uguņošanas, eksperti simtgades svinības vērtē kā izdevušās.
