Dienas notikumu apskats

Atbildīgā Saeimas komisija strādās pie sabiedrisko mediju likumprojekta

Dienas notikumu apskats

Francijā plešas plašumā tā sauktie dzelteno vestu protesti

Pēc incidenta Kerčas šaurumā Eiropas Savienība apsver jaunas sankcijas pret Krieviju

Krievija apcietina sagūstītos ukraiņu jūrniekus; ES apsvērs jaunu sankciju ieviešanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Eiropas Savienība apsvērs jaunu sankciju ieviešanu pret Krieviju pēc Kerčas šauruma incidenta. Par to paziņoja Austrija, kas patlaban ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts. Tikmēr Maskavas okupētās Krimas tiesa otrdien sāka apcietināt ukraiņu jūrniekus, kas atradās uz trim Krievijas svētdien sagrābtajiem Ukrainas kuģiem. 

ĪSUMĀ:

  • Krievija Azovas jūrā aizturējusi Ukrainas jūrniekus, sakot, ka tie pārkāpuši Krievijas robežu. Jūrniekiem draud cietumsods.
  • Ukraina to uzskata par starptautisko tiesību pārkāpumu un izsludinājusi karastāvokli.
  • Krievijas rīcība starptautiski tiek nosodīta. ES varētu ieviest pat jaunas sankcijas. Krievija tiek aicināta ievērot starptautiskās normas.

Kopumā aizturēti 24 jūrnieki, un Krievijas anektētās Krimas tiesa otrdien 12 no viņiem apcietināja uz diviem mēnešiem. Viņi apsūdzēti par nelikumīgu Krievijas robežas pārkāpšanu.

Daļa Krievijas sagūstīto ukraiņu jūrnieku jau pirmdien parādījās Krievijas valsts televīzijā. Viens no viņiem izteicās, ka Ukrainas kuģu rīcība Kerčas šaurumā bija „provokatīva”, atkārtojot Kremļa pausto nostāju. Viens no jūrniekiem, kā izskatījās, savu paziņojumu lasīja no priekšā esoša teksta.

Savukārt Austrijas ārlietu ministre Kārina Kneisla paziņojusi, ka decembrī gaidāmajā bloka dalībvalstu līderu samitā apspriedīs  jaunu sankciju ieviešanu pret Krieviju. Viņa teica, ka „viss ir atkarīgs no ziņojumiem par notikumiem un abu pušu rīcības”. Kneisla piebilda, ka patlaban, runājot par Kerčas šauruma incidentu, tas ir „vienas puses izklāsts pret otras puses” notikumu skaidrojumu. Pirms secinājumu izdarīšanas ir jāizpēta fakti, teica Austrijas ārlietu ministre, kura augustā izpelnījās kritiku par Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzaicināšanu uz savām kāzām.

Kneisla situāciju komentēja pēc tikšanās ar Vācijas ārlietu ministru Heiko Māsu. Viņš teica, ka situācijas saasināšanās reģionā parāda, ka Krievijas īstenotā „Krimas aneksija [..] ir drošības problēma visiem Eiropā”. Māss piebilda, ka „abām pusēm ir jādara sava daļa situācijas deeskalācijā”, bet Krieviju atkārtoti aicināja atbrīvot sagūstītos ukraiņu kuģus un jūrniekus.

Rietumvalstu nosodījumam pret Maskavas rīcību turpinoties, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite nākamnedēļ plāno doties uz Ukrainu, lai tai paustu atbalstu. Par to paziņoja viņas preses dienests. Tikmēr Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida otrdien paziņoja, ka incidents Kerčas šaurumā jāvērtē kā karš Eiropā. Maskavas rīcību kā agresiju nosoda arī Latvija.

Vācija piedāvājusi kļūt par vidutāju starp Ukrainu un Krieviju. Runājot Berlīnes drošības konferencē, Vācijas aizsardzības ministre teica, ka Krievija ir kārtējo reizi pārkāpusi starptautiskās tiesības, tomēr puses jācenšas samierināt. "Šobrīd abām pusēm ir jādara viss, lai situāciju deeskalētu. Kuģu apkalpes locekļi ir jāatbrīvo. Ukrainai ir jāsniedz notikuma pierādījumi. Krievijai jānodrošina brīva kuģu kustība Azovas jūrā. Jā, Eiropa ir gatava atkal un atkal, sniegt roku Krievijai, bet Krievijai ir jāpakļaujas noteikumiem," teikusi ministre Ursula fon der Leijena.

Par Ukrainas notikumiem izteicies arī ASV prezidents Donalds Tramps, sakot, ka pie risinājuma ASV strādās kopā ar Eiropu. Ar oficiālu paziņojumu, kas nosoda Krievijas agresiju, nācis klajā arī ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo. Tajā viņš aicina Krieviju respektēt Ukrainas suverenitāti un starptautiski atzītās robežas, atgādinot, ka ASV noraida Krimas aneksiju.

KONTEKSTS:

Trešdien Ukrainā uz 30 dienām stāsies spēkā karastāvoklis apgabalos, kas robežojas ar Krieviju un Piedņestru, kā arī Melnās un Azovas jūras piekrastē. Karastāvoklis noteikts, jo Krievija svētdien Kerčas jūras šaurumā taranēja, apšaudīja un sagrāba trīs Ukrainas Jūras spēku kuģus.

Kijeva norāda, ka karastāvoklis nenozīmē kara pieteikšanu, bet tā mērķis ir pastiprināt Ukrainas aizsardzības spējas. Krievijas prezidents Putins savukārt paudis „bažas” par Ukrainas lēmumu ieviest karastāvokli un Kijevu aicina nespert „bezatbildīgus” soļus.

Līdz ar ASV un citām valstīm, Eiropas Savienība jau ir ieviesusi sankcijas pret Krieviju par Krimas aneksiju un Maskavas lomu bruņotajā konfliktā Ukrainas austrumos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti