Panorāma

Atskaitās par e-veselības ieviešanu

Panorāma

Panorāma

NEPLP: LTV un LR finansējums ir pēdējā vietā Eiropā

Mediju uzraugs cer uz nākamās valdības izpratni par sabiedrisko mediju vajadzībām

Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio finansējums ir pēdējā vietā Eiropā – tā atzīst medijus uzraugošā institūcija Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP). Tā cer, ka jaunā Saeima un valdība labāk izpratīs sabiedrisko mediju vajadzības un to, cik būtiska ir to finansiālā neatkarība. Uz to savā revīzijā iepriekš ir norādījusi arī Valsts kontrole.

Valsts kontrole ir saskatījusi bīstamību apstāklī, ka sabiedriskie mediji ir pārāk atkarīgi no politiķu vēlmēm, piemēram, piešķirt vai nepiešķirt tiem budžeta naudu. “Paļaušanās uz politiķu labvēlību, stagnējoša sabiedriskā pasūtījuma pārvaldība, skaidra nozares redzējuma vidējam termiņam neesamība liecina par to, ka Latvijas sabiedriskie mediji zināmos apstākļos var kļūt tieši atkarīgi no politiķu lēmumiem un viņu labvēlības budžeta līdzekļu piešķiršanā,” norādīja Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne.

Arī mediju uzraugs vērš uzmanību uz to, ka Latvijas Televīzija un Latvijas Radio citu Eiropas valstu sabiedrisko mediju vidū piešķirtā ikgadējā finansējuma ziņā pārliecinoši ieņem pēdējo vietu. Taču, neraugoties uz to, spēj sasniegt reitingu pirmās un otrās vietas un augstu sabiedrības uzticamību.  

“Es gribētu teikt, ka sabiedriskais pasūtījums tiek realizēts pietiekami mērķtiecīgi un efektīvi. Cita lieta – vai to var darīt labāk. Protams! Jebkura lieta ir uzlabojama,” atzina NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere.

NEPLP grib virzīt uz priekšu ideju par vienota sabiedriskā medija izveidi un iziešanu no reklāmas tirgus. Tās gan pagaidām ir tikai cerības, ko saista ar jauno Saeimu.

“Pie vissliktākā scenārija, ka mums jāapzinās – ir labi scenāriji un ir slikti scenāriji un ir tāds teiciens ļoti labs – nauda kokos neaug. Un pie visiem sliktiem scenārijiem acīmredzot šis [Valsts] kontroles ziņojums ļoti uzskatāmi parādīja to, ka mums būs jāmācās plānot savu dzīvi esošo budžetu ietvaros,” pauda NEPLP locekle Gunta Līdaka.

Tomēr, lai padarītu sabiedriskos medijus neatkarīgus no politiķu vēlmes tiem piešķirt vai nepiešķirt līdzekļus, tiekot domāts par iespēju panākt fiksēta finansējuma noteikšanu. “NEPLP atbalstītais modelis – procents no nodokļa, kas varētu būt jebkurā gadījumā neatkarīgs finansējums un zināmā mērā plānojums. Protams, šeit arī pastāv riski, ka finansējums var būt mazāks nekā iepriekšējā gadā. Bet tā ir sistēma, kas sevi ir pierādījusi, piemēram, Lietuvā. Un runājot ar Lietuvas kolēģiem, mēs redzam, ka šādā veidā sabiedriskie mediji spēj plānot savu darbību neatkarīgāk un faktiski stiprināt neatkarīgu un profesionālu mediju, ko mēs ļoti vēlamies arī Latvijā,” norādīja NEPLP locekle Ieva Beitika.

Komentējot Valsts kontroles kritiku par to, ka Latvijas Televīzija un Latvijas Radio pārāk maz naudas iegulda nolietotas tehnikas atjaunošanā, padome uzskata – saturs nedrīkst ciest uz tehnikas rēķina. “Mēs tādēļ arī vērsīsimies Ministru kabinetā un Saeimā,

mēģināsim pārliecināt politiķus un jaunievēlētos deputātus, ka ir vesela virkne vajadzību, kas ir apkopotas prioritāro pasākumu sarakstā, kas ir iesniegts arī valdībai.

Šobrīd par to vēl lēmumi nav pieņemti. Līdz ar to mūsu galvenais uzdevums būs visiem kopā – gan LTV vadībai, gan NEPLP – pārliecināt par nepieciešamību izdalīt kaut kādas noteiktas naudas summas tehnikas atjaunošanai,” sacīja Ķezbere.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti