Jūs šai intervijai izvēlējāties vietu šeit – pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa...
Es esmu Kārļa Ulmaņa radinieks un dzimtas piederīgais un otrkārt – Kārlis Ulmanis ir Latvijas vēsture – Kārlis Ulmanis ir cilvēks, kurš visu savu mūžu ir veltījis Latvijai un ja kāds var teikt, ka es dzīvoju tikai Latvijai – tad tas ir Kārlis Ulmanis. Nav jau tā, ka visiem Kārlis Ulmanis, sevišķi politiķiem, simpatizētu.
Interesants ir Ārlietu ministrijas kreisais spārns, pēdējā stāva pēdējais logs. Tur Kārlis Ulmanis 1934.gada 15. mijā no rīta piegāja pie loga un prasīja – vai Latvijā viss mierīgi? Un cilvēki, kas bija tajā laikā sapulcējušies, teica – jā, Latvijā viss ir mierīgi.
Ko jūs atbildat tiem, kas kritizē Kārli Ulmani gan par 15. maija apvērsumu, gan par 40.gada notikumiem, atļaujot Krievijai šeit izvietot savas bāzes, kas beidzās ar Latvijas okupāciju?
Varbūt, ka mēs šeit varam domāt, ka katram cilvēkam ir arī brīži, kad viņš pieņem pareizos risinājumus un arī brīži, kad viņš nevar kaut kādu iemeslu dēļ šos pareizākos risinājumus pieņemt. Viņš ir manuprāt vienīgais prezidents pasaulē, kura pīšļi un kura apbedīšanas vieta ir pasaulei nezināma. Viņš gan ir laimīgākais cilvēks pasaulē, gan arī – traģiskākais cilvēks pasaulē.
Ja paskatās uz Latvijas vēsturi - to, ko jūs pats esat piedzīvojis, kas ir spilgtākā atmiņa?
Parlamenta atjaunošana! Pirmā parlamenta sēde pēc 93.gada vēlēšanām un laikam jau tas, kad mani ievēlēja par prezidentu – ir manas dzīves viens no spilgtākajiem tādiem virsotnes momentiem, kad man likās, ka es kaut ko varu. Ka es esmu noderīgs, kad es gribu, ka es neatkāpšos, ka es veikšu visu līdz galam, ka manī nav šaubas.
Minējāt, ka jums bija sajūta, ka varat visu.
Man šodien sāp sirds par to, ka ir ātrie kredīti un spēļu nami un tas, ka daudzi cilvēki atstāj Latviju. Es to uztveru kā vienu veselu kompleksu. Tā nav tikai cilvēku vaina. Tā ir mūsu politiķu vaina, ka mēs sākumā neesam spējuši prognozēt pie globalizācijas, pie vienotas Eiropas veidošanas – arī savas personīgā īpašības un savu personīgo raksturu.
Es vēl šodien uzdodu sev jautājumu – kāpēc vajadzīga valdība, ja visu nosaka Eiropas Savienība? It kā liekas – valdībai īsti nav ko darīt. Nē! Valdībai ir ko darīt! Ir jāstrādā pie šīm garīgām vērtībām. Pie kultūras vērtībām, pie latviskās mentalitātes stiprināšanas un Latvijas valdībai ir jāspēj ieskatīties vismaz trīs soļus uz priekšu.
Jūsu prezidentūra bija tā, kuras laikā tika izvesta Krievijas armija no Latvijas.
Krievijas karaspēka izvešana – tas bija tāds rūgts brīdis. Ziniet, bija prieks it kā. Bet tas nebija saulains prieks. Tas nebija laimes prieks, tā bija tāda izpildīta pienākuma prieks. Viņi ir prom! Bija laiks, kad mūs sūtīja prom. Tagad mēs viņus aizsūtījām prom. Bet – lai viņiem ir sava dzīve savā valstī, bet lai mūsu zemē nav sveša karaspēka, svešu karavīru un svešas varas. Karaspēka izvešana ir kaut kas daudz dziļāks par laimi vai prieku vai kaut ko tamlīdzīgu. Karaspēka izvešana bija punkts, kas deva man vēl papildus pārliecību, ka prezidents ir savā vietā!
Var teikt, ka mēs stāvam šeit jau uz simtgades sliekšņa – rīt sāksies jauns simts.
Nākamā 100 gade būs ļoti ļoti dinamiska. Būs šausmīgi daudz jāmācās. Gan veciem, gan jauniem, gan tiem, kas jau ir it kā daudz mācījušies – ļoti ļoti būs jāpārmainās. Es gribētu, lai mēs nākamajā 100 gadē savu personīgo “es” pārvērstu par Latvijas personīgo “es” pasaules valstu vidū. Lai skaļāk un drošāk mēs runātu par lietām, kas interesē pasauli. Lai mēs ne tikai runātu par to, kā jūtas Latvija, bet, lai mēs kā līdzvērtīgi spētu runāt ar visām pasaules valstīm par to, kā jūtas pasaule kopumā. Šai ziņā mēs daudz ko varam dot. Jo latviešu divas īpašības – latvieši ir ļoti gudra tauta un latvieši ir labākie amatnieki un labākie meistari pasaulē – to es vienmēr esmu teicis visos laikos!
Es sveicu šajā skaistajā rudens dienā Latviju, Latvijas iedzīvotājus, Latvijas tautu, latviešus, cittautiešus – visus, kam šī diena ir svētki! Visus, kam šī diena ir nozīmīga likteņstunda. 100 gadi manai Tēvijai, manai zemei, maniem sapņiem, cerībām, maniem darbiem. Lai šī diena paiet jums ar gaišām domām, ar patīkamiem notikumiem! Lai šī diena dod jums spēku rītdienai! Lai šī diena nozīmē ne tikai skaitli, bet šī diena nozīmē mums dvēseles spēku, sirds pārliecību, mūsu ticību, mūsu neatlaidību un visu to, ko mums ir devuši mūsu senči un par visu to, ko dos mūsu jaunatne, mūsu bērni Latvijai nākotnē!
